Dzejniece teic, ka ļoti labrāt rada tekstus arī mūziķiem, ja tie vēlas.

Jaunā autore Elīna no Smiltenes piedāvā iepazīties ar viņas dzejoļiem. DZEJA 45

Kultūra
2015. gada 10. decembrī 23:23 2015. gada 10. decembrī 23:23
Vēloties lasītājus iepazīstināt ar savu dzejas varējumu, 29 gadus vecā Elīna Kubuliņa-Vilne no Smiltenes mazu daļu savas daiļrades uzticēja portālam Kasjauns.lv cerībā, ka jaunās dzejnieces domas lidojumi varētu uzrunāt līdzcilvēkus un literatūras mīļotājus. Publicējam dažus dzejoļus no Elīnas jaunākā krājuma "Pārmaiņu vējā". Autore pati par tiem teic šādi: "Jaunas vēsmas, viegla ironija, pārdomas un novērojumi".

Elīna raksta: "Esmu dzimusi 1986.gada 14.jūlijā Smiltenē. Dzeju rakstu jau kopš vidusskolas laikiem, par ko lielu paldies varu teikt savai literatūras skolotājai Valdai Cirītei. Viņa bija tā, kas pamudināja mani rakstīt.

Vēl esmu pateicību parādā dzejniecei Birutai Žurovskai, kura deva stimulu rakstīšanai pievērsties nopietnāk".

Jumts

Man esot aizbraucis jumts,

Nekas, būs pašai sava

Ierīce lidošanai.

Un varbūt zudušā jumta

Vietā gaisa vairogu celšu,

Un būs man jumts,

Ko neredzēt jums.

Skat, uz mana jumta sijām

Rūķis sēž un pēdējās

Nevajadzīgo atmiņu paliekas

No prāta dzīvokļa mēž.

Mans jumts kā satelīts

Meklē planētu jaunu,

Kur nosēsties,

Pirms vecā ēka avarēs.

Bet ja nu jumts nav zudis,

Jo tas nekad nav arī bijis?

Kaut vētras nerimstas

Un lietus mūžam lijis.

Tā nebūs maģija vai

Zinātnieku projekts izlolots,

Par kura tapšanu ir

Simtiem stāstu jau,

Jo manam Eifeļtornim

Jumta nemaz nav.

***

Saplīst skumjas

Saplīst skumjas,

Ak, šis vakars dumjais,

Ko tu man devi –

Tagad jālāpa sevi.

Sirdij oderi izgriežu,

Ja plīst – tad lai plīst,

Visu projām aizsviežu,

Ja negrib dzīt –

Lai nesadzīst.

Laternā nositas

Kārtējais tauriņš –

Nav ne pirmais,

Ne pēdējais –

Kur izdziest gaisma,

Tur kautiņš.

Saplīst domas,

Man vajadzīgas

Jaunas lomas,

Pirms sikspārņi brēc,

Lai tumsā ienirst

Mans gaišais kabriolets.

No Piena ceļa notinu

Mazliet dzijas,

Cerams, tur kāds

Neapmaldījās?

Nē, viss tikpat gaišs,

Tikai ezītis miglā

Kļuvis aizdomīgi skaļš.

Piespiežu pieri pie

Rasota loga,

Uz tā vēl nospiedumus

Atstājusi tava roka.

Ņem vērā - viss šis

Tikai teātris lēts,

Mans spēka avots

Vienmēr būs tavs grēks.

***

Veselīgs Indigo

Jau kādu laiku jūtos bezmērķīgi,

Jau kuru reizi sāku dzīvot veselīgi.

Es uzzīmēju puķi,

Bet mani par to neslavē.

(Citiem vārdiem –

Grūti izlikties par muļķi.)

„Do soroka Bog ļubit duraka.” –

Un daudz ko piedodam,

No sava prāta izslēdzam.

Vai varu ziemā staigāt

Es bez cepures?

Vai varu kāpt uz

Grābekļa no pagātnes?

Ārsts dara brīnumlietas

Manās smadzenēs.

Modē nācis koučings,

Cilvēkzinātnes,

Diētu no baktērijām

Ieviesīšot mēs.

Ideālais sitiens

Tikai sagaidāms –

Gēniem vienkāršs

Darbiņš padarāms.

Cik daudz atkritumu

Aiz mums paliks –

Tas nav zināms.

Indigo rase –

Mūsu dzīves fināls.

***

Par dzīvi

Par jāņtārpiņiem, prusakiem

Un dzīvi šis dzejolis,

Par vabolēm, kodēm

Un tauriņiem,

Kuri lido tik brīvi

Un piedzīvo krāsainu

Emociju gammu –

Veselu sajūtu okeānu.

Kaligrāfiskā rokrakstā velku

Savam dzejolim rindiņas,

Burti lokās un vijās

Kā simtkājim kājiņas.

Tikmēr blakšu pompozās

Fasādes klusām zem

Gultas sien šūpoles.

Pirksti jau sāp –

Tik daudz rakstīts,

Kāds nosalis ods

Klusi par ekoloģijas

Tiesībām dīc.

Vēlos atkal saņemt

Saldo Mīlestību tavu,

Noguris pie kāda

Tumša loga stāvu,

Rokā sažņaugts svaigi

Dzimis dzejolis,

Blakus satraukts

Zvana sienāzis:

„Jau vakars pagājis,

Aust jaunas dienas rīts.”

Un kāda bite savā

Šūnā ieraksta –

Pie viņas mājas

Tiku pamanīts.


Citi šobrīd lasa

Dekora feja Baiba Prindule: "Savā mājā visvairāk es mīlu... gultu"
Briti paguruši no poļu, lietuviešu un latviešu iebraucējiem - uzurpēts bizness, zemas prasības, slepkavības 125
Bijušo NBA basketbolistu vaino 9 gadus veca puisēna nāvē 2
Skatīt visus komentārus