Krievija neapmierināta ar ASV karavīru un smagā bruņojuma izvietošanu Baltijā un Austrumeiropā
Krievija pirmdien aicinājusi ASV atteikties no plāniem par smagā bruņojuma un 5000 karavīru izvietošanu Austrumeiropas un Baltijas valstīs, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
"Pašreizējā vērienīgā ASV militārā gatavošanās, aizbildinoties ar pilnīgi sadomātām atrunām par sabiedroto aizsardzību no neeksistējošiem "Krievijas draudiem", ne tik vien neatbilst miera un aizsardzības interesēm Eiropā, bet arī kārtējo reizi apstiprina Vašingtonas tiekšanos uz spriedzes eskalāciju un stabilitātes graušanu kontinentā," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas komentārā, kas publicēts ministrijas tīmekļa vietnē.
Ministrija arī norādījusi, - ja attiecīgie plāni tiks ieviesti, tiktu pārkāpts 1997.gadā noslēgtais Pamatakts par savstarpējām attiecībām starp NATO un Krieviju, kas nosakot, ka alianse apņemas attiecīgajās valstīs pastāvīgi neizvietot ievērojamus kaujas spēkus. Krievijas puse kā savu pretimnākšanu minējusi to, ka, balstoties uz brīvprātības principu, izveda savus ieročus no Austrumeiropas un Baltijas valstu teritorijām.
Krievijas ministrija pauž cerību, ka "aizjūras jaunā Aukstā kara arhitekti" pilnībā apzinās riskus un negatīvo ietekmi attiecībā uz paātrināto militarizāciju vienā no pasaules rāmākajiem reģioniem.
Tikmēr bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V) norādījis, ka jebkuram, kurš minēto dokumentu ir lasījis, esot skaidrs, ka pašreizējā situācijā NATO neko nepārkāpj. "Vēl vairāk, ja kāds kaut ko ir pārkāpis, tad tā ir Krievija, kura Baltijas tuvumā ir novietojusi nopietnus bruņotos spēkus, kuru tur nebija pirms tam," norādījis politiķis.
Viņš arī uzsvēris, ka Krievija minēto vienošanos pārkāpusi, okupējot suverēnas valsts - Ukrainas - teritoriju. "Ja Krievija domā, ka kāds to nav ievērojis, tad tās valdība ir vai nu naiva, vai vienkārši melīga un attiecina uz citiem to, ko tai, pirmkārt, vajadzētu attiecināt pašai uz sevi," spriež deputāts.
Pēc tam, kad Krievija pērn okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, vairākas Austrumeiropas un Baltijas valstis lūgušas pastiprināt NATO militāro klātbūtni reģionā, lai stātos pretī Krievijas agresijas draudiem. Reģiona valstis arī palielinājušas savus aizsardzības budžetus.
