Kariņš cer, ka Dombrovskis arī turpmāk ieņems vadošu amatu EK
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) cer, ka esošais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (JV) arī jaunajā EK sastāvā varētu ieņemt kādu no vadošajiem amatiem.
Kā pauda premjers, Dombrovska kandidatūra EK ir laba, jo viņš ir viens no kandidātiem, kurš jau saņēmis valdības mandātu, kā arī jau strādā EK un "ir pazīstams šajās aprindās".
Pēc Kariņa paustā, par portfeļu sadali gan varēšot runāt tikai tad, kad būs zināms EK vadītājs. Runājot par EK vadošajiem amatiem un Dombrovska izredzēm tos iegūt, Kariņš norādīja, ka ir pāragri spekulēt, tomēr patlaban izskatoties, ka ieņemt vadošus amatus iespējams visiem.
Ministru prezidents sacīja, ka diskusijas par EK vadošajiem amatiem sākās vakariņu laikā ar plkst.21 un turpinājās līdz pat apmēram plkst.2 naktī. Diskusijas, pēc Kariņa teiktā, bija plašas, tomēr vēl esot nepieciešams laiks sarunām, kā rezultātā par šo jautājumu plānota papildu sēde 30.jūnijā. Līdz tam laikam turpināsies neformālas sarunas par atbildību sadalījumu EK, piebilda premjers.
Kā norādīja Kariņš, vakar Eiropadomē tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi. Viens no tiem saistīts ar Eiropas Savienības (ES) ārpolitikas kursa saglabāšanu, proti, tika nolemts turpināt sankcijas pret Krieviju, ņemot vērā tās darbību Ukrainā.
Pēc Kariņa paustā, notikušas arī sarunas par ES daudzgadu budžetu, kur tika nolemts, ka oktobrī notiks diskusija par to, ka jau šajā gadā varētu panākt vienošanos par šo budžetu, proti, virzīties ar daudzgadu budžetu ātrāk, nevis lēnāk. Kariņš sacīja, ka tas ir pozitīvi Latvija, jo varētu nozīmēt, ka nenotiks finansējuma pārrāvums.
Premjers skaidroja, ka nozīmīga vienošanās tika panākta arī klimata pārmaiņu jomā, jo ES apņēmās turēt jau patlaban uzņemto kursu, lai samazinātu kaitīgo izmešu daudzumu.
Kā ziņots, Dombrovskis nolēmis attiekties no Eiropas Parlamenta (EP) deputāta mandāta, lai arī pārejas posmā turpinātu darbu EK.
Dombrovskis patlaban ir EK viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, kurš ir atbildīgs arī par finanšu tirgu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un Kapitāla tirgus savienību. Pašreizējā valdošā koalīcija ir vienojusies viņu virzīt kā Latvijas pārstāvi darbam arī nākamajā EK sastāvā, kam darbu vajadzētu sākt šī gada rudenī.
"Esmu šonedēļ pārrunājis ar Ministru prezidentu darba turpināšanu EK. Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijai ir būtiski saglabāt esošo ietekmi EK, īpaši ņemot vērā darbu pie nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta. Ņemot to vērā, esmu piekritis palikt EK arī pārejas posmā, atsakoties no EP deputāta mandāta," informēja Dombrovskis.
Nākamajā EK sastāvā Dombrovskis labprāt turpinātu darbu ekonomikas un finanšu jomā, "nostiprinot Eiropas un Latvijas ekonomikas".
"Tās ir lieliskas ziņas, ka viceprezidents Dombrovskis turpinās darbu manas Komisijas sastāvā. Eiropai Valdis vajadzīgs," paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.
Līgums par ES nosaka, ka EK locekļus Eiropas Padome iesaka iecelt amatā, pamatojoties uz dalībvalstu ierosinājumiem.
Pašreizējo EK locekļu pilnvaru termiņš beidzas šā gada 31.oktobrī. Līgums par ES nosaka, ka ES Padome, vienojoties ar ievēlēto EK priekšsēdētāju, pieņem to pārējo personu sarakstu, ko tā iesaka iecelt par EK locekļiem. Tos izraugās, balstoties uz dalībvalstu ierosinājumiem.
Līdz ar to Latvijai ir jāizvirza kandidāts EK locekļa amatam. Līgums arī paredz, ka, izvēloties kandidātu, ir jāievēro nosacījums, ka EK locekļus izraugās, pamatojoties uz viņu vispārējo kompetenci un uzticību Eiropas idejai, un no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma.
