Jūra Latvijai pērn "nograuzusi" aptuveni 5 hektārus

Baltijas jūras Latvijas krasta līnija ir nepilni 500 kilometri, bet nozīmīgā apjomā piekraste tiek noskalota aptuveni 60 kilometru kopgarumā. Ik gadu Baltijas jūra samazina Latvijas teritoriju, un pagājušais nav bijis izņēmums. Dažādās piekrastes vietās kopumā zaudēti aptuveni pieci hektāri sauszemes. No stratēģiski svarīgajiem objektiem šobrīd steidzami jāsargā Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Latvijas Universitātes Jūras krastu laboratorijas ilgtermiņa prognoze liecina, ka līdz 2060. gadam Latvija samazināsies par aptuveni 9,2 kvadrātkilometriem jeb 920 hektāriem. Ja šo daudzumu izteiktu kā vērtīgu zemes īpašumu pie jūras, runa būtu par daudziem miljoniem eiro.

Jūras krastu laboratorijas vadošais pētnieks Jānis Lapinskis visus datus par pagājušo gadu kartēs vēl nav apkopojis, taču, pēc aptuvenām aplēsēm, aptuveni pieci hektāri 2015.gadā ir aizgājuši zem ūdens. Krasta procesi gan bijuši krietni lēnāki nekā citus gadus, jo piedzīvotas vien divas nozīmīgas vētras. Vietām jūra pienākusi tuvāk par pieciem sešiem metriem, citur gandrīz nemaz. Jūras pusē krietni paskalots Jūrkalnes un Ventspils novadā piekrastē, dažādā apjomā - arī Vidzemes piekrastē no Saulkrastiem līdz pat Salacgrīvai. Zinātnieks stāsta, ka jūra arī notīrījusi stāvkrasta smilšakmens atsegumus uz ziemeļiem no Tūjas.

Jau vairākus gadus noskalošanas trauksme ir Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Ja nekas netiktu darīts, mazāk nekā pēc 40 metriem jūra sasniegtu iekārtu galvenās būves - tvertnes un baseinus. Vecā ūdens hlorēšanas ēka, kas atrodas tuvāk, jau faktiski ir norakstīta. Attīrīšanas iekārtu vadītājs Vilmārs Bogovičs stāstījis, ka tagad aizsardzībai pret jūru tiek velti akmeņi - metru diametrā un lielāki. Izmanto arī vecus dzelzsbetona konstrukciju gabalus. Pērn vairāk nost paskalota teritorijas dienvidu puse, kas vēl nebija nostiprināta.

Vietās, kur cilvēks ir veicis korekcijas krasta līnijā, krasts vienā molu pusē tiek skalots nost, bet otrā nāk klāt. Taču Latvijas teritorijas atgūšana notiek nesalīdzināmi mazākā mērogā nekā zaudēšana un ilgtermiņa prognoze paliek negatīva. Lapinskis apstiprinājis, ka Latvijas piekraste atkāpjas un atkāpsies arvien ātrāk. Klimatam kļūstot siltākam, samazinās ledus segas biezums un ilgums jūrā, tāpēc viļņi triecas pret krastu un ārda to nost.