Mīti un patiesība par Stambulas konvenciju

Varētu teikt, ka ap Stambulas konvenciju ir sacelta vētra ūdensglāzē. Tā, vienkāršoti runājot, tikai uzskaita tos vardarbības aspektus, pret kuriem jācīnās un kuri līdz šim netika konkrēti definēti nacionālajos tiesību aktos.

Piemēram, arī vardarbību viendzimuma ģimenēs. Tas nenozīmē, ka konvenciju ratificējusī valsts arī atļauj viendzimuma pāriem savas attiecības noformēt oficiālā laulībā. Tātad, ja šādas ģimenes ir (neatkarīgi no to juridiskā statusa), vardarbība tajās nav pieļaujama.

Pretinieku iebildumi

Konvencijas pretinieki – gan Latvijas baznīcu bīskapi, gan aizejošās valdības tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, gan dziesminieks un aktīvs cīnītājs pret praidiem Kaspars Dimiters – vairākkārt centušies iegalvot, ka konvencijas ratificēšana nozīmēšot pastāvošās ģimenes institūcijas likvidēšanu.

Lielākās pretenzijas – konvencijā netiek uzsvērts, ka ģimene ir savienība starp vīrieti un sievieti, un lietots termins gender (tulkojumā – sociālā dzimte). Pieņemot konvenciju, mēs atzītu viendzimuma kopdzīvi, kas ir pret Satversmi un kristīgajām vērtībām, uzskata pretinieki.

Tāpat oponentus neapmierina konvencijas 12. pants: “Konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja (..) par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem.”

Latvijas lielāko baznīcu bīskapi pauduši satraukumi, ka iesīkstējušās paražas un tradīcijas tiek saistītas ar reliģiskajiem aizspriedumiem, nevis skaidri pateikts, ka vardarbības cēlonis ir cilvēku netikumi, kļūdas un vājības, respektīvi – grēks.

Un, ja konvencijā ieteikts “visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļaut mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas dzimumu sociālās lomas, kas nav padarītas par stereotipiem (..) un tiesības uz personas integritāti”, tas nozīmējot, ka tiek ierobežota reliģijas brīvība un vecāku tiesības bērnus audzināt pēc savas kristīgās pārliecības.

No mušas zilonis

Iveta Ķelle, biedrības Papardes zieds valdes priekšsēdētāja, paudusi: “Saceltais trakums ap šo konvenciju nav adekvāts. Šajā gadījumā no mušas izpūsts zilonis. Konvencijas mērķis ir harmoniska sabiedrība, kurā neviens cilvēks neciestu nekāda veida vardarbību. Man vectētiņš mācīja, ka nevajag kāpostus skaitīt kopā ar kartupeļiem un bietēm. Un tieši tā šoreiz ir noticis. Man dīvaini klausīties visus šos uzbrukumus Stambulas konvencijai. Žēl, ka izvērtusies tik bezjēdzīga diskusija. Es pat to nevaru komentēt, jo vienkārši nesaprotu, ap ko visa šī diskusija norit.”

Juris Cālītis, mācītājs un teoloģijas doktors, par Latvijas lielāko baznīcu vadītāju pievienošanos Stambulas konvencijas pretiniekiem izteicies skarbi: “Par plānprātiņiem ir ļoti grūti izteikt savu spriedumu. Viņi pierādījuši, ka viņiem nepatīk un nav pieņemamas Eiropas cilvēktiesības, demokrātija un vērtības. Viņu apgalvojumi ir juridiski neskaidri, neadekvāti un dziļi apšaubāmi. Viņi atkal ir pierādījuši, ka ir dziļi nelaimīgi, ka ir Eiropā. Viņu ideāls būtu tas, kas tagad redzams mums kaimiņos, – pie Putina. Nezinu, cik daudz mums vēl būtu jāpiedzīvo šis neslēptais naids pret Eiropu. Bet es vairs ne par ko neesmu pārsteigts no baznīcu puses...”

Kāds ir labums?

Te gan jāpiebilst, ka ne jau konvencijas parakstīšana automātiski novērsīs vardarbību ģimenē. Tomēr tās ratificēšana mūsu valstij ir svarīga.

Labklājības ministrija uzsver: “Līdz 2011. gadam Latvijā normatīvajos aktos bija daudz šķēršļu, kas traucēja cietušos aizsargāt no vardarbības ģimenē un sodīt vainīgos. Kopš Eiropas Padome pieņēma Stambulas konvenciju, tās principi un piedāvātie risinājumi konsekventi tika ņemti vērā, lai arī Latvijā nodrošinātu labāku aizsardzību no vardarbības cietušajiem un sodītu vardarbības veicējus.

Piemēram, cietušajiem un vardarbības veicējiem ir ieviesti rehabilitācijas pakalpojumi. Ir ieviesti instrumenti, kas ļauj nošķirt vardarbības veicēju un cietušo, lai samazinātu atkārtotās vardarbības gadījumus un tā tālāk.

Tomēr ir vairākas sfēras, kuras Latvijā vēl nav sakārtotas, līdz ar to Latvija vēl neatbilst visām konvencijas prasībām. Piemēram:

* konvencija piedāvā instrumentus, lai reaģētu uz tiem vardarbības veidiem, kas līdz šim Latvijas sabiedrībā nebija izplatīti, bet ar kuriem var nākties saskarties, uzņemot citu kultūru pārstāvjus (piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošana, kas ir daudzviet Āfrikā ierasta kultūras tradīcija – Red.). Neieviešot šos instrumentus laikus, var būt gadījumi, kad praksē būs grūtības laikus reaģēt uz šādām vardarbības izpausmēm un arī adekvāti sodīt vardarbības veicējus.

 * Latvijā ilgus gadus nav atrisināts jautājums par palīdzību seksuālas vardarbības upuriem, tostgarp tiesu medicīnisko ekspertīžu pieejamību. Konvencijas dēļ ir apņemšanās šo problēmu risināt.”

Saeimas karstais kartupelis

Stambulas konvenciju (oficiālais nosaukums – Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) 2016. gada maijā Latvijas vārdā parakstīja labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība), bet, lai tā stātos spēkā, to vajadzēja apstiprināt arī Saeimai.

Bija paredzēts, ka Saeima to izdarīs līdz 2018. gada beigām, bet to tā arī neizdarīja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (Nacionālā apvienība) pretdarbības dēļ. Tagad tas būs 13. Saeimas ziņā. Konkrēti gan vēl nav zināms, kad tas tiks iekļauts parlamenta darba kārtībā.

Tomēr arī šajā Saeimā varētu izvērsties karstas diskusijas par Stambulas konvenciju. Atbalstu tai skaidri pauduši tikai divi politiskie spēki – Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība.

Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns jau priekšvēlēšanu laikā paziņoja, ka neatbalstīs konvencijas ratifikāciju. Īsti ne jā, ne nē nav teikusi ne Saskaņa, ne KPV LV, KPV LV līderis Artuss Kaimiņš izvairīgi atbildējis, ka Latvijai ir risināmi citi, daudz svarīgāki jautājumi. Konsekventu konvencijas pretinieku frontē ir Nacionālā apvienība, bet ZZS pret ratifikāciju nostājās jau iepriekšējā Saeimā.

Ministrijas skaidrojums

Labklājības ministrija uzsver: “Konvencija ir starptautisks līgums, brīvprātīga vienošanās starp valstīm un starptautiskajām organizācijām, lai veicinātu noteiktu jautājumu risināšanu. Valsts pievienojas konvencijai, to parakstot un ratificējot. Parakstot konvenciju, valsts izrāda savu interesi kļūt par līguma dalībnieci, taču vēl pilnībā neuzņemas saistības par konvencijas nosacījumu izpildi.

Konvencijas būtība ir nepieļaut vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm nekādā formā un veicināt radikālas pārmaiņas, lai risinātu šo nopietno cilvēktiesību pārkāpumu. Stambulas konvencijā atzīts, ka no vardarbības ģimenē cieš ne tikai sievietes, bet arī bērni un vīrieši. Tātad konvencija attiecas uz jebkuru sabiedrības pārstāvi”.

"Sātanisko" vārdu skaidrojums

Stambulas konvenciju pretinieku vislielākos iebildumus izraisījuši daži termini. Skaidro Labklājības ministrija.

Kāpēc konvencijā ir ne tikai vārds dzimums, bet arī sociālais dzimums?

Vārds sociālais dzimums jeb dzimte konvencijā iekļauts, lai labāk paskaidrotu vardarbības pret sievietēm cēloņus. Angļu valodā tiek lietoti divi vārdi sex un gender. Sex tiek tulkots kā (bioloģiskais) dzimums, un tas tiek attiecināts uz personu bioloģiskām un fizioloģiskajām pazīmēm – vīriešu un sieviešu anatomiskajām, hromosomu, reproduktīvās sistēmas atšķirībām.

Gender tiek tulkots kā sociālais dzimums jeb dzimte. Termins sociālais dzimums, kura pamatā ir divi bioloģiskie dzimumi –vīriešu un sieviešu,  tiek lietots, lai apzīmētu no sabiedrības uzskatiem, attieksmes un kultūras atkarīgu priekšstatu kopumu par to, kas ir vai nav sieviešu un vīriešu pienākums un loma sabiedrībā un viņiem atbilstoša uzvedība un rīcība.

Piemēram, Saūda Arābijā vēl nesen tikai vīriešiem bija atļauts vadīt transportlīdzekli, bet sievietēm ne; visā pasaulē sievietes veic vairāk mājasdarbus nekā vīrieši; sievietes saņem lielākoties vidēji mazāku atalgojumu nekā vīrieši; sabiedrībā ir uzskats, ka sievietes jau piedzimstot ir apveltītas ar mātes instinktu, bet vīrietis nav spējīgs parūpēties par mazu bērnu un tāpēcv nav piemērots būt, piemēram, par audzinātāju bērnudārzā.

Vai sociālo dzimumu/dzimti cilvēks var izvēlēties?

Cilvēks nevar izvēlēties savu sociālo dzimumu, līdzīgi kā nevar izvēlēties savu dzimto valodu.

Ko nozīmē konvencijā lietotais termins dzimuma identitāte?

Konvencija paredz diskriminācijas aizliegumu pēc dažādām pazīmēm, tostarp dzimums, sociālais dzimums (dzimte) un dzimuma identitāte (angļu valodā – gender identity). Ar vārdiem dzimuma identitāte tiek apzīmētas cilvēka personiskas izjūtas par savu dzimumu, kas var sakrist ar bioloģisko dzimumu, bet var arī nesakrist (piemēram, transseksuāļiem).

Dzimuma identitāte nav tas pats, kas ir dzimumorientācija (angļu valodā – sexual orientation). Dzimumorientācija attiecas uz cilvēka emocionālu un seksuālu tieksmi pret noteiktā dzimuma personām (piemēram, heteroseksuāla vai homoseksuāla orientācija).

Vai ir pamats publiskajā telpā izskanējušām bažām, ka, pievienojoties Stambulas konvencijai, Latvijai būšot jāveic grozījumi tiesību aktos, lai mainītu vārda dzimums izpratni, legalizētu poligāmiju (daudzsievību) un atļautu vīriešiem lietot sieviešu tualetes?

Nē, šādām bažām nav pamata. Pievienojoties konvencijai, dalībvalstij nacionālajos tiesību aktos nav identiski jāpārraksta konvencijas normas un definīcijas. Ņemot vērā to, ka vārdi sociālais dzimums konvencijā tiek lietoti, skaidrojot vardarbības cēloņus, nav nepieciešamības šos vārdus izmantot Latvijas normatīvajos aktos.

Konvencija neparedz poligāmijas (daudzsievību) legalizāciju. Poligāmija nav atļauta nevienā Eiropas valstī. Turklāt ANO rekomendē aizliegt šo praksi arī tām Āfrikas un Āzijas valstīm, kurās ir musulmaņu vairākums un kurās poligāmija ir legāla.

Konvencija neparedz dalībvalstīm pienākumu mainīt tajās noteikto publisko labierīcību lietošanas kārtību.

Vai Stambulas konvencija ir nelabvēlīga ģimenēm?

Ja ģimenē notiek vardarbība, konvencija paredz, ka vardarbības gadījumos vardarbības veicējam ir jāsaņem sods, bet cietušajam – aizsardzība un palīdzība.

Fakti

Valstis, kas parakstījušas un ratificējušas Stambulas konvenciju: Albānija, Andora, Austrija, Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kipra, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Gruzija, Vācija, Grieķija, Islande, Itālija, Luksemburga, Malta, Monako, Melnkalne, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Sanmarīno, Serbija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Šveice, Maķedonija, Turcija.

Valstis, kas parakstījušas, bet nav ratificējušas konvenciju: Armēnija, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Īrija, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Moldova, Slovākija, Lielbritānija.

Valstis, kas nav ne ratificējušas, ne parakstījušas konvenciju: Azerbaidžāna, Krievija.

Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild izdevniecība SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi.