Pagājuši 4 gadi kopš divvalodības referenduma. Diemžēl sabiedrība joprojām ir tikpat sašķelta

Turklāt, lai gan kā attaisnojums, kāpēc labie nodomi veicināt saliedētību nematerializējas, tiek nosaukts naudas trūkums, valsts budžeta finansējums sabiedrības saliedēšanai un latviešu valodas pozīcijas nostiprināšanai ar katru gadu ir tikai audzis.

Divvalodu referendumā, kas notika 2012.gada februārī, piedalījās vairāk nekā miljons pilsoņu jeb 71% vēlētāju, un tā ir augstākā aktivitāte kopš piektās Saeimas vēlēšanām. Pret divvalodību nobalsoja 821 000, bet par - 273 000. Tas atklāja, cik sašķelta ir Latvijas sabiedrība, toreiz vērtēja eksperti, uzsverot, ka pret vienu no valsts stūrakmeņiem - valodu - bija nobalsojis tik liels skaits cilvēku - ceturtā daļa no referenduma dalībniekiem.

Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V) uz referenduma iznākumu reaģēja, trešajā dienā pēc tautas nobalsošanas vēršoties pie visiem savas valdības ministriem, lai saņemtu ierosinājumus, kā sekmēt saliedētu sabiedrību un stiprināt latviešu valodas lomu sabiedrības vienošanā.   Valdībā ir apstiprināts integrācijas plāns 2012.-2018.gadam. 40 lappušu biezajā dokumentā ietverts liels skaits visdažādāko pasākumu, sākot ar vēstures skaidrošanu, tematisku filmu rādīšanu skolās un bibliotēkās, jaunsargu kustības stiprināšanu un beidzot ar ekskursiju rīkošanu valdības ēkā. Plāns tāpat paredz emigrācijā dzīvojošo tautiešu, kā arī bēgļu integrēšanu.

Viens no pasākumiem ir veicināt latviešu valodas runātāju klubu veidošanos. Jautājums, vai tagad tādi darbojas, samulsina Latviešu valodas aģentūras (LVA) vadītāju.

"Ja godīgi, es nezinu. Tas, protams, neliecina, ka tādu nav, bet es patiešām neesmu dzirdējis. Es nezinu," atzīst LVA vadītājs Jānis Valdmanis.

Šāda atbilde nav pārsteigums - lai gan Kultūras ministrijā (KM), kas ir atbildīga par integrāciju, skaidro, ka latviešu valodas runātāju klubi pastāv, tajos bijis iesaistīts neliels skaits cilvēku. Varot runāt par 5000 cilvēku, kas ir iesaistīti ar trešvalstnieku integrācijas fonda palīdzību.

Valsts nav spējusi īstenot arī tik elementāru uzdevumu kā interneta mājaslapu pilnveidošanu. Piemēram, saskaņā ar plānu Okupācija muzeja mājas lapā ir jābūt informācijai arī krieviski, bet tas nav izdarīts.

Uz jautājumu, kā var īstenot lielās lietas, ja neizdodas īstenot šādas sīkas vienības, KM Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere spriež, ka lielās lietas izdodas īstenot. Bet sekmes, ar kādām tas izdodas, tiek raksturotas ar vārdu "dažādi".

"Tāpat kā Rīga nav gatava, tā arī uz saliedētību mums ir ko iet un iet," norāda Vēvere.

Atsaucoties uz pētījumiem, viņa kā sasniegumu nosauc latviešu valodas prasmes uzlabošanos, cittautiešu piederības izjūtas palielināšanos un to, ka vairāk nekā 90% jaundzimušo tiek reģistrēti kā pilsoņi. Bet kā vienu no galvenajiem trūkumiem viņa min sašķelto informatīvo telpu. Lai censtos pret to cīnīties, uzsvars ticis likts uz krievu valodas satura palielināšanu sabiedriskajos masu medijos.

Kategoriski nepieņemami tas ir LVA vadītājam, jo sabiedrības integrēšanas plāna mērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta, kuru vieno latviešu valoda. "Kaut kādā mērā mēs atražojam divvalodību, jo kādu ziņu mēs tad sniedzam? Mēs sniedzam tādu ziņu - ja būs kas svarīgs, būtisks, mēs vienalga jums paziņosim to krievu valodā. Bet tas neveicina integrāciju, saliedētību uz vienas, kopīgās valodas pamata," saka Valdmanis.

Četru gadu laikā tā arī nav izdevies nostiprināt latviešu valodu, secina Mazākumtautību konsultatīvās padomes vadītājs, Rīgas klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs. Viņa novērojumi liecina, ka latviešu valodas lietošana ikdienas saziņā nav palielinājusies. Un to lielā mērā apstiprina arī "SKDS" veiktā aptauja. Latviski runājošo vidū joprojām ir liels skaits to, kuri uzskata, ka latviešu valoda ir apdraudēta. Tādu ir gandrīz puse.

Tomēr iezīmējas arī pozitīva tendence, saka "SKDS" direktors sociologs Arnis Kaktiņš: "Nedaudz, ne pārāk izteikti, bet tomēr šo četru gadu laikā tas, kā latviskā sabiedrības daļa redz valodu jautājumu, un tas, kā redz krieviskā sabiedrības daļa, ir vairāk satuvinājies, nevis attālinājies."

Latviski runājošo skaits, kuri latviešu valodu uzskata par apdraudētu, no 57% 2012.gadā ir samazinājis līdz 48% pērn. Krieviski runājošo vidū izmaiņas nav bijušas tik izteiktas. Pirms četriem gadiem 15% krievvalodīgo uzskatīja, ka latviešu valoda ir apdraudēta, tad sekoja neliels kritums, bet pagājušajā gadā 16% krievvalodīgo latviešu valodu atzina par apdraudētu.

Vērtējot, kā kopumā mainījusies situācija kopš valodu referenduma, Kaktiņš norāda, ka par panākumiem sabiedrības saliedēšanā runāt nevar: "Ja mēs skatāmies šos jautājumus, kas mūs šķeļ, tad es gribētu teikt, ka izskatās, ka šo pēdējo gadu laikā tādas fundamentālas pārmaiņas te nav notikušas."

Vēl kritiskāk noskaņots ir Mazākumtautību konsultatīvās padomes vadītājs.

"Kur mēs varam sajust, ka ir tāda liela uzmanība un liela interese saliedēt sabiedrību no mūsu institūcijām? Nav. Tas ir skumji, bet nav. Saprotiet, atcerēties tikai par mazākumtautību kaut kādām folkloras grupām un tautas deju kolektīviem divas trīs reizes gadā, tas taču nav nopietni," uzskata Alijevs.

Kā attaisnojums tiek minēts naudas trūkums. "Plāns kopumā, arī šodien mēs jau zinām, pilnībā nebūs īstenots, jo liela daļa no finansējuma tam nekad nav piešķirta. Šis ir tāds, teiksim tā, labo ieceru plāns, kur mēs pakāpeniski, analizējot tā izpildi, cenšamies pilnveidot uz nākamo periodu," komentēja KM pārstāve Vēvere.

Tiesa gan, valsts budžeta finansējums sabiedrības saliedēšanai un latviešu valodas pozīcijas nostiprināšanai ar katru gadu ir tikai audzis. No 1,3 miljoniem eiro 2012.gadā tas palielinājies līdz vairāk nekā sešiem miljoniem šogad. Kopumā piecos gados šim mērķim atvēlēti 15,6 miljoni eiro.  

"No vienas puses, ir lieli cipari, no otras puses,- ja mēs to sadalām uz pilsonisku sabiedrību vai uz katru no mums, uz jums un mani, tad tie cipari uz katru iedzīvotāju ir daudz mazāki. Un, protams, ka ir jāsaprot, ka demokrātija un saliedētība - tās ir dārgas lietas," vērtēja Vēvere.

Cik lietderīgi izmantoti miljoni integrācijas pasākumu finansēšana, objektīvu priekšstatu gūt ir sarežģīti, jo Valsts kontrole kopš valodu referenduma šo tēriņu lietderību nav vērtējusi.