Bērzainē atrasts vēsturisks bedrīšakmens

Kā stāsta Grīviņš, Daviņu II dobumakmeni lielceļa malā, melioratoru savestā akmeņu kaudzē, netālu no Bērzaines pagasta "Straumēm", 1983.gadā uzgāja un reģistrēja arheologs Juris Urtāns. Nedaudz vēlāk, Atmodas gados, kad, atdzimstot tautas pašapziņai, tika uzsākta plaša Latvijas kultūras un vēstures pieminekļu apzināšana, izpēte un popularizācija, šo akmeni neviens vairs nav varējis atrast.

Tomēr šogad februārī, pārbaudot saņemtās ziņas par akmens ar bedrītēm atradumu Bērzaines pagastā, akmeņu kaudzē pie "Straumēm", konstatēts, ka Daviņu II bedrīšakmens joprojām atrodas tur, kur pirms 33 gadiem tika sākotnēji uziets.

Grīviņš stāsta, ka akmens plakanajā, gandrīz vertikālajā malā redzamas trīs izteiktas, ar citu akmeni vai akmens rīku ieveidotas koniskas formas bedrītes un viena iespējama "pusbedrīte", kuras otra puse varētu būt nošķēlusies akmeni pārvietojot. Bedrīšu diametrs ir apmēram 6,5 centimetri, bet dziļums no 1,2 līdz 2 centimetriem.

Vēsturniekiem un arheologiem nav viena skaidra viedokļa par šo bedrīšu nozīmi, skaidro Grīviņš. Iespējams, tās saistītas ar kādiem auglības rituāliem, dzimtas vai debesu kultu. "Skaidrs ir viens - šie akmeņi ir nozīmīgi kultūrvēsturiskie pieminekļi, Latvijas teritorijā vissenākie kulta akmeņi, šobrīd skaitā zināmi ap 75, tapuši pirms apmēram 3000 līdz 2500 gadiem, laikā, kad Ēģiptē tika celtas piramīdas," norāda Grīviņš.