Biežāk mācības pusceļā pamet latvieši, liecina pētījums

Pētījumā secināts, ka PMP ir raksturīgāka latviešiem (61% aptaujāto dzimtā valoda ir latviešu) un tiem, kuru mācību valoda bijusi latviešu (68%). Īpaši izteikti tas novērojams iegūtā izglītības līmeņa aspektā - 65% no tiem, kuri nav ieguvuši pamatizglītību, ir latvieši, un 75% mācību valoda bijusi latviešu.

Vienlaikus pētījumā norādīts - šie dati neliecina, ka PMP risks ir augstāks latviešu vidū, bet tikai ataino esošo situāciju, ka PMP jauniešu vidū vairāk ir latviešu dzimtās valodas pārstāvju, kas aptuveni atbilst arī kopējam Latvijas skolēnu statistiskajam portretam, kur latviešu ir vairākumā.

Priekšlaiciga mācību pamešana (PMP) biežāk novērojama zēniem – pētījumā aptaujāti 59% jaunieši un 41% - jaunietes. Augstāks zēnu īpatsvars novērojams starp tiem, kuri nav ieguvuši pamatizglītību (68%), nekā starp tiem, kuri ir pabeiguši pamatskolu, bet nav turpinājuši izglītību (57%). Tāpat novērojams, ka zēnu ir vairāk starp PMP jauniešiem, kuru dzimtā valoda ir latviešu (64%), bet mazāk - starp PMP jauniešiem krievu dzimtās valodas mērķa grupā (53%). Savukārt meiteņu īpatsvars lielāks kā zēnu novērojams Rīgā - 54% PMP ir tieši meitenes.

PMP jaunieši visbiežāk – 50% - dzīvo trīs vai četru personu mājsaimniecībās, 21% - vienas vai divu personu mājsaimniecībās, bet salīdzinoši liels – 29% - ir to īpatsvars, kuri dzīvo piecu un vairāk personu mājsaimniecībās. Jaunieši, kuri nav pabeiguši pamatskolu, salīdzinoši biežāk pārstāv plašākas mājsaimniecības - kopumā 61% šo jauniešu dzīvo 4 un vairāk personu mājsaimniecībās, bet to vidū, kuri ir ieguvuši pamatizglītību četru un vairāk personu mājsaimniecībās dzīvo 51% aptaujāto.