Ekstrēms personības treniņš! Ar basām kājām uz karstām oglēm. FOTO
Ginta Preisa (31) sper soļus pāri kvēlojošām oglēm. “Sajūtas bija tiešām brīnišķīgas un uzlādējošas,” saka Ginta. Ikdienā viņa ir Sony Center projektu vadītāja.
Sabiedrība
2016. gada 12. marts, 05:50

Ekstrēms personības treniņš! Ar basām kājām uz karstām oglēm. FOTO

Jauns.lv

Tautas gudrība vēsta – nelec uz karstām oglēm! Tomēr ir cilvēki, kas to dara pilnīgi apzināti, ar basām kājām, turklāt iedrošina uz uguns staigāšanu pat bērnus. Un vēl par to piemaksā.

Uguns staigāšanu organizē uzņēmums “Fire Hawk”, un Kasjauns.lv vērotajā pasākumā Baltezerā sabrauca ap 40 cilvēku. Kā vēsta ieraksts “Facebook” – 45 eiro no katra, grupām ir atlaides, bērniem līdz 12 gadiem vecāku pavadībā – par velti. Un nav vēl garantēts, ka iesiet pa oglēm, tas būs iespējams tikai tad, ja ir pieņemts paša apzināts lēmums.

Risku rada neīstie motīvi

Uguns staigāšanas instruktors, biznesa prasmju un personības attīstības treneris Mārtiņš Vecvanags neslēpj, ka pats ir guvis apdegumus, bet pēc katras reizes guvis derīgu mācību: “Katru reizi esmu zinājis, kāpēc tas ir noticis. Mana pieredze – tas nav ne tik sāpīgi, ne tik briesmīgi, pārsvarā šie apdegumi netraucē jau nākamajā rītā.”

Viņa pieredzē traģiskākais bijusi lauzta roka. Vecvanags ir pārliecināts, ka problēmas slēpjas galvā: “Ja uzkāpj uz oglēm ar nepareiziem motīviem, piemēram, lai izrādītos, uguns iedod atgriezenisko saiti, sakot, ka nevajag tā darīt, un iespējams, cilvēks ir guvis kādu mācību.”

Katrā ziņā “Fire Hawk” komandas uzdevums ir pārliecināties, lai viss ir pēc iespējas drošāk, pasākuma laikā ir pieejama medicīniskā palīdzība. Nevienam nav jāstaigā pa oglēm, ja pats to nav izlēmis.

Pats Mārtiņš pirmo reizi pāri kvēlojošām oglēm pārgāja pirms septiņiem gadiem līdzīgā pasākumā. “Tajā reizē es to izdarīju divreiz, lai pārliecinātos, vai tas tik tiešām notika,” ar smaidu sejā savu pirmo uguns staigāšanu atminas instruktors. Pēc tam viņš ieguvis instruktora sertifikātu un šogad kļūs par meistaru – drīkstēs apmācīt citus par instruktoriem.

Spītē 500 grādu karstumam

“Pamatideja ir parādīt cilvēkiem, ka neiespējamais ir iespējams, un tādā veidā palīdzēt viņiem sasniegt vairāk dzīvē. Visi ir izveidojuši sev negatīvo pieņēmumu kastīti, kurā viņi dzīvo,” skaidro Vecvanags. No šīs izdomātās kastes viņš grib palīdzēt izkļūt ārā.

Kamēr vēl risinās teorētiskais seminārs par uguns staigāšanu, Baltezera krastā sāk iedegties alkšņa malka. Jau tumsā drosminieki mūzikas pavadībā sāk neticamo gājienu pāri četrus metrus garam kvēlojošu ogļu ceļam. Ogļu temperatūra ir aptuveni 450–500 grādu, un otrās pakāpes apdegumi draud jau 55 grādu karstumā.

Te risks ir trešās pakāpes apdegumi, bet pārsteidzošā kārtā nenotiek nekas slikts, bieži vien pēc gājiena izskan prieka un pārsteiguma saucieni. Instruktors uzsver, ka uzdevums ir nevis iemācīt staigāt pa uguni, bet gan pieņemt lēmumus.

Staigā arī pa stikliem

Reizēm ar karstām oglēm nepietiek, un vajag pastaigāt arī pa stiklu lauskām. Vecvanags uguns staigāšanu pielīdzina zobena vicināšanai, bļaušanai un ātrai skriešanai pāri, bet, staigājot pa stiklu, svarīgi koncentrēties uz katru soli.

“Tas, kurš iet pa stikla celiņu, izjūt fokusēšanās nepieciešamību. Reizēm mūsdienu cilvēkiem tas ir ārkārtīgi grūti, jo mēs esam tik ļoti svaidīgi ar dažādiem kārdinājumiem, un ir grūti nosēdēt mierā,” par stikla staigāšanas īpatnībām stāsta instruktors.

Ja tic, tad var

Kāpēc izdodas ko tādu paveikt, izskaidrojums meklēts gan no zinātniskā, gan no garīgā skatupunkta. Termodinamikā šo parādību skaidro šādi – ogles slikti atdod karstumu, un cilvēks, pārejot pāri, nesaskaras ar tām pietiekami ilgi, lai apdedzinātos.

Skaidrojums meklēts arī Leidenfrosta efektā, proti, karstums ap pēdu rada nelielu ūdens tvaika slāni, kas nemaz neļauj pēdai cieši pieskarties degošajām oglēm. Vecvanaga versija ir pavisam vienkārša: “Jūs varat staigāt pa uguni, ja vien ticat, ka var to izdarīt, un ir pilnīgi vienalga, kāpēc jūs tam ticat.”


Alekss Pjats/ Foto: Rojs Maizītis

Tēmas