Priekules agronoms jau novāc un bauda pirmos kartupeļus

Narvils ar lauksaimniecību nodarbojas kopš 1987. gada, ar kartupeļu audzēšanu ziemas apstākļos eksperimentē – otro sezonu.

“Gribas kaut ko garšīgu laikā, kad tas nav pieejams,” smej agronoms. 2014. gadā viņš apstādīja sešus kvadrātmetrus, tie izturēja ziemu un padevās labi. Vispirms Narvils kartupeļu lauku noklāja ar lapām, bet, tuvojoties ziemai, ar 20–25 centimetrus biezu salmu kārtu.

“Ja sanāca, tad, protams, jāturpina,” teic zemkopis. Kartupeļi šoreiz iestādīti 30 kvadrātmetros 1. augustā un novākti 12. februārī. Narvilam tas izdevās, apklājot kartupeļus ar sausām lapām un sienu, tas jādara, kad laiks sāk kļūt aukstāks.

“Var izmantot arī salmus un skaidas, galvenais, lai materiāls, ar ko piesedz, ir sauss. Minimāli, bet noteikti jābūt vismaz 10 centimetriem,” par īpatnējo metodi stāsta pieredzējušais agronoms.

Viņš izmēģinājis vairākas šķirnes, un vislabāk klājies „Laurai”: “Tā izrādījās visizturīgākā, pat šā gada bargo ziemu, kad divas nedēļas bija stiprs sals, zem sniega un piesegšanas kārtas veiksmīgi pārziemoja.”

Viss gan nav ritējis bez grūtībām, šīs ziemas raža bijusi mazāka nelūgto ciemiņu dēļ. “Ražā šogad bija jāpadalās ar pelītēm,” stāsta Narvils. Kā kartupeļus pasargāt no grauzējiem, arī būs viens no galvenajiem nākamās reizes uzdevumiem. Jau plānoti citi audzēšanas paņēmieni, bet, lai saglabātu intrigu, Narvils tos neatklāj.

Agronoms apgalvo, ka februārī audzētos kartupeļus no parastajiem jaunajiem atšķirt nevar: “Kad pavasarī iestāda un jūnijā pirmos vāc nost, tiem ir īpatnēja, patīkama nenobriedušu kartupeļu specifiskā garša. Šiem ir identiska.”

Narvils atturas spriest, ka šāda metode veiksmīga būs visā Latvijā: “Kurzemē rudeņi ir siltāki un garāki, līdz ar to šāda audzēšana ir sekmīgāka.” Latgalē ziemas iestājas ātrāk un ir bargākas. Veiksmīgais projekts gan drīzāk paliks tikai gardēžu izpriecām, nevis pārtaps masveida ražošanā.