Juriste Brante: "16.marts ir datums, kad jāatgādina, ka leģiona izveide bija noziegums"
Aktīviste Ieva Brante.
Viedokļi
2016. gada 16. marts, 10:07

Juriste Brante: "16.marts ir datums, kad jāatgādina, ka leģiona izveide bija noziegums"

Jauns.lv

Sabiedriski aktīvā juriste Ieva Brante šodien piketā pie Krievijas vēstniecības pauda, ka 16.marts ir diena, kad atgādināt, ka latviešu leģiona izveide ir bijis noziegums un cilvēktiesību pārkāpums.

"Noziedznieki vai nē, varoņi vai nē, bet mēs aicinām runāt par to, ka leģiona izveide bija noziegums," medijiem piketā teica Brante, piebilstot, ka ir jābeidz "skaldīt matus" un nav jāmeklē jautājumi un atbildes uz šiem jautājumiem.

Piketi pie Vācijas un Krievijas vēstniecībām šodien tiek rīkoti, jo tās bija lielvaras, kas ienāca Latvijā. Turklāt Krievijai vajadzētu atzīt savus pāridarījumus, ko tā vēl joprojām nav izdarījusi. "Tas ir nožēlojami," noteica aktīviste.

Piketā pie Krievijas vēstniecības pulcējušies vairāk nekā desmit cilvēki, kas tur rokā plakātus, uz kuriem vēstīts, ka leģiona izveide ir bijis cilvēktiesību pārkāpums, kā arī tiek atgādināts, ka 9.maijs Krievijai ir svētki, bet Latvijai tas ir okupācijas sākums. Plakāti ir sarakstīti latviešu, angļu un vācu valodā, un kā izteicās Brante, informāciju tiem sagatavojuši vēsturnieki.

Vienlaikus iepretim vēstniecībai cilvēki ar plakātu aicina atbrīvot Krievijā apcietinājumā turēto ukraiņu piloti Nadiju Savčenko.

Jau ziņots, ka paziņojumā par piketiem medijiem Brante atsaukusies uz 1998.gada 29.oktobrī Latvijas 6.Saeimas pieņemto deklarāciju "Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā". Viņa citē tajā teikto: "Okupācijas režīmi pieļāva daudzkārtējus starptautisko tiesību normu un cilvēktiesību pārkāpumus un pat kara noziegumus pret Latvijas tautu. Abas okupācijas varas pārkāpa 1907.gada IV Hāgas konvenciju par sauszemes kara likumiem un paražām, kas aizliedz valsts iedzīvotāju mobilizāciju okupētājvalsts armijā vai iesaistīšanu pusmilitāros darbos (konvencijas 52.pants). Abas okupācijas varas iesauca okupētās Latvijas pilsoņus savos bruņotajos spēkos un iesaistīja dažādos pusmilitārajos formējumos. Par izvairīšanos draudēja ieslodzīšana koncentrācijas nometnēs vai nāves sods. Rezultātā Latvijas pilsoņiem nācās Otrā pasaules kara laikā karot citam pret citu. Piespiedu atrašanās PSRS bruņoto spēku rindās netiek uzskatīta par Staļina asiņainā režīma atbalstīšanu, turpretī piespiedu atrašanos to latviešu leģionāru rindās, kuri karoja Vācijas bruņoto spēku sastāvā, šobrīd zināmi politiskie demagogi traktē kā Vācijas fašistiskā režīma atbalstīšanu, lai gan latviešu leģiona iekļaušana "Waffen SS" sastāvā nekādā ziņā nebija atkarīga no Latvijas pilsoņiem."

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA