Grobiņas novadā plešas lavandu lauki

Lavandu audzētāji Zane un Sandris Gusti to stādīja kopā ar talciniekiem Baltā galdauta svētkos, viesus cienāja ar lavandu tēju un kūkām.

Tomāti te neaug

“2013. gadā mēs ar vīru Sandri atnācām dzīvot uz viņa īpašumu sešus kilometrus no Grobiņas. Vairākus gadus te nekas nebija darīts. Mums lauksaimniecības zeme bija 2,9 hektāri, kas ir pavisam maz,” atceras Zane.

Pēc pirmās vasaras sapratuši, ka zeme ir smilšaina, grantaina, ļoti sausa. Iesākumā audzējuši tomātus un gurķus, bet raža bijusi pavisam neliela, tāpēc daudz interesējušies, kas būtu piemērots šādai augsnei, līdz izsprieduši par lavandu.
“Lavanda ir pacietīgs augs, un mūsu zeme nav mitra. Teritorijā ir arī priežu jaunaudze, kura rada aizvēju. Pirmos stādus nopirku lielveikalā, bet neviens neizdzīvoja. Tad atradu interneta veikalu, kas ir Bulduru dārzkopības vidusskolas pasniedzējas Anitas Onkeles uzņēmums,” stāsta Zane.

Onkele ieteica nepirkt sēklas, jo tām ir ļoti slikta dīgtspēja, bet gan jaunstādus. Pirmie 200 stādiņi par 80 latiem ļoti labi ieauga un arī pārziemoja. Jau nākamajā gadā Gusti sāka šūt rotaļlietas, pildītas ar lavandu. Tās domātas galvenokārt bērniem, lai mazinātu stresu pirms gulētiešanas un nomierinātu.

Sākumā nebija pat kapļa

Dažu gadu laikā saimniecība ir izpletusies, kaut sākumā nav bijis pat kapļa. Lauksaimnieku atbalsta programmā saņemts līdzfinansējums 100 procentu apjomā – 12 000 eiro, par to iegādāti 6000 stādu, frēze, minitraktors, ēteriskās eļļas destilators.

“Eļļa ir dažnedažādi izmantojama. Daudzi izmanto tikai tam, lai būtu lavandas aromāts, bet tai ir arī antiseptiskas īpašības. Var dažus pilienus piepilināt grīdas mazgājamajam ūdenim, var iepilināt skapī, lai atvairītu kodes, vai uz gultas veļas, lai būtu saldāks miegs. Ja sāp galva, var ieberzēt deniņus. Lavandas smarža palīdz pret mūsdienu kaitēm, kuras rodas no stresa un intensīva darba visas dienas garumā. Iepilinot vannas ūdenī, nomierina un mīkstina ādu,” iesaka Zane. Pirmajā gadā bija daudzi kurmju rakumi, bet, līdzko iestādīja lavandu, tie pamazām pazuda.

Sliņķu auga īpatnības

Zane dēvē lavandu par sliņķu augu, jo īpaša kopšana nav vajadzīga. Vislabāk esot pavairot no spraudeņiem, nogriežot no spēcīga auga.

“Tas ir līdzīgi kā rozes apsakņot – vai nu ūdenī, vai zemītē, nekādu papildu mēslojumu nevajag, jo lavandas ir diezgan izturīgas. Vajag stādīt aizvējā. Ja nav aizvēja, ziemā jāpiesedz. Rudens pie mums ir diezgan silts – ja tad piesegs, būs par siltu, mitru un augs var sapūt. Francijā, cik esmu lasījusi, kad novāc ražu, vēl rudenī apgriež dzinumus. Latvijas apstākļos to neieteiktu darīt, labāk ir apgriezt aprīļa beigās, maijā. Ja rudenī apgriež, tad tajās vietās iekļūst mitrums. Uznāks sals, un augs var aiziet bojā,” stāsta Zane.

Lavandas iespējams pavairot arī ar noliekšanas metodi – noliec ceru, iesprauž ar āķīti zemē, un blakus izveidojas jauns stādiņš.
Lavandas ir pacietīgs augs, ziemā tās ir pasargātas zem sniega segas. Pavasarī gan esot grūts laiks, kad, piemēram, naktī ir mīnus trīs un dienā plus astoņi grādi. Augs ir pakļauts temperatūras svārstībām un var aiziet bojā.

Šogad  lavandas ir ļoti labi pārziemojušas, pateicoties tam, ka bija sniega sega, bet vienu gadu bija ilgstošs kailsals un pavasarī visi augi bijuši melni.

“Domāju, ka aizgājušas bojā, un daļu izrāvu ārā. Jau norakstīju, pie sevis paraudāju, bet daļa, ko neizrāvu, tomēr atdzīvojās. Zaļos dzinumus sāka dzīt jūnijā – ja izdzīvo vienu, divus gadus, tad būs dzīvotājas,” atklāj Zane.

Viņa neiesaka pārstādīt lielos stādus, tāpēc uzmanīgiem jābūt tiem, kas pērk tādus podos, trīs līdz četrus gadus vecus. Mazos stādiņus nav ieteicams stādīt maijā, vislabāk to darīt ap Jāņiem, jo ir simtprocentīgi droši, ka nebūs salnas. Nevajag stādīt vēlu vasarā vai rudenī, jo nepaspēs iesakņoties  un nepārziemos.

Gan rotaļlietām, gan ievārījumam

Lavandu rotaļlietas šuj Zanes mamma Ginta Timbra. “Viņa jau no bērnības man un brālim šuvusi rotaļlietas. Sākumā tas bija hobija līmenī, bet tagad cilvēki novērtē, ka ir ļoti rūpīgi, akurāti, interesants dizains. Vairāk klientu prasa sunīšus, zaķīšus, lācīšus. Bieži vien pieaugušie rotaļlietu iegādājas sev kā mīļlietiņu. Uz Ziemassvētkiem pārsvarā šuvām eņģelīšus – daudzi pirka  kā dāvanas mīļotajam draugam. Paņem līdzi gultā kā sargeņģeli,” teic Zane.

“Jo vairāk lasu par lavandām, jo vairāk uzzinu. Tas ir krāšņumaugs, kurš priecē mūsu acis, to stāda blakus rožu dobēm, jo atbaida laputis. Lavandu kā ārstniecības augu izmanto pret dažādām slimībām. Lieto arī kā garšaugu pie gaļas ēdieniem, mēs vārījām bumbieru, ābolu, melleņu ievārījumu ar lavandas piedevu. Garša ir interesantāka, atšķiras no citiem ievārījumiem, un plus vēl ārstnieciskās īpašības,” uzskaita Zane.
Tikai lavandas tēju nav ieteicams dzert no rītiem, jo tā ir ļoti nomierinoša, bet vakarā būs pašā laikā, lai mazinātu stresu un būtu mierīgāks, saldāks miegs.

Ap 2000 tūristu gadā

Uz Lavendervillu brauc daudz tūristu, ap diviem tūkstošiem gadā. Šī ir atvērtā saimniecība, kādas mūsdienās kļūst arvien populārākas. Ciemiņus pārņemot miers, un dažs pat ne labprāt braucot prom. Pārsvarā viesi ir no Latvijas un Lietuvas, bet bijuši arī no Meksikas, Pakistānas, Ukrainas, Krievijas.

“Saimniecība nav liela, bet plāni gan mums ir lieli,” piebilst Zane. Pašlaik ir divas brīvdienu mājiņas, bet jūtams, ka nepietiek. Lavandu namiņš iekārtots ar šā daiļā auga tematiku, Zāļu namiņš – ar herbārijiem. Vēl ir svinību telpa, pirtiņa, procedūras notiek ar lavandu eļļu un tradicionālajiem augiem – ozoliem, liepām un citiem, šogad atkal paredzēta joga ar lavandu.