Valsts prezidenta kancelejai pasniegts 15 kilogramus smags Latvijas ģerbonis

Ģerbonis tapis no īpaša un unikāla betona maisījuma, veidojot to telpiski. Turpmākajos mēnešos šādu dāvinājumu saņems visas novadu domes, kā arī lielās pilsētas, Rīgas Tehniskā universitāte, Biznesa augstskola Turība, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Ceremonijā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija un AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

"Man ir patiess prieks šodien būt šeit tik vēsturiskā brīdī, kad "Sakret" dāvina ģerboni Rīgas pilij. Kad pirms gada sākām domāt par to, kā apsveikt Latviju simts gadu jubilejā, dzima ideja, ka viens no valsts simboliem, līdztekus karogam, ko redzam svētkos vai himnu, ko dziedam īpašos notikumos, ir nedaudz piemirsts. Tas ir Latvijas Republikas ģerbonis, ko ne katru dienu ir iespēja redzēt un izzināt," uzrunā sacīja Vanags.

Ģerbonis ir izliets no betona, apstrādāts ar īpašu aizsargkārtu un pirms projekta uzsākšanas saņēmis Valsts Heraldikas komisijas akceptu par tā precīzu izstrādi. Tas sver 15 kilogramus, ir 420x594 milimetrus liels un 30 milimetrus biezs, un veidots tā, lai varētu izvietot gan iekštelpās, gan ārpusē pie ēku fasādēm.

Latvijas ģerbonis par oficiālu simbolu kļuva 1921.gada 19.augustā. Līdz ar okupāciju to aizliedza, bet atjaunoja 1990.gada 15.februārī ar Augstākās Padomes lēmumu. Ģerboņa vairoga augšdaļā attēlotā zelta saule ir brīvības simbols, kas bija redzama arī latviešu strēlnieku krūšu nozīmēs un pulku karogos. Savukārt trīs piecstaru zvaigznes, kas izvietotas augšdaļā, simbolizē vēsturiski pastāvējušos novadus - Vidzemi, Latgali un Kurzemi. Sudraba grifs un lauva apvieno abus Daugavas krastus, kur pirmais simbolizē Vidzemi un Latgali, bet otrais - Kurzemi un Zemgali. Ozolu zarus apvij Latvijas karogs, kas noslēdz šo ģerboņa kopējo ietvaru.