Restorāni sašutuši par dzīvnieku draugu metodēm cīņā pret sprostu olām: "Tas ir rekets un šantāža"

Tracis ap sprostos turētu vistu olu tirdzniecību Latvijā sākās pagājušā gada vasarā, kad biedrība “Dzīvnieku brīvība” uzsāka aktīvu kampaņu pret lielveikalu tīklu “Rimi”. Kampaņas ietvaros pie vairākiem veikaliem Rīgā notika piketi, kuru dalībnieki aicināja veikalu ķēdi atteikties no sprostos turētu vistu olu tirgošanas ar dažādiem plakātiem un saukļiem. Biedrība savu nostāju pauda arī speciāli izveidotā vietnē Rimi.Olucena.lv, aicinot parakstīt petīciju pret sprostu olu tirgošanu.

To dažu dienu laikā jau bija parakstījuši ap 4000 cilvēku, savukārt “Rimi” vērsās pie biedrības ar pretenzijām, apgalvojot, ka ir pārkāptas lielveikalu ķēdes tiesības uz vārdisko un figuratīvo preču zīmi (nosaukumu un logo), ko biedrība nodēvēja par centieniem ierobežot vārda brīvību. Strīds starp lielveikalu tīklu un dzīvnieku aizstāvjiem beidzās ziemā, tirgotājam piekāpjoties un paziņojot, ka tas tomēr atteiksies no sprostos dētu olu tirgošanas līdz 2025. gadam. “Dzīvnieku brīvība” līderis Aivars Andersons slavēja lielveikalu rīcību, paužot, ka šādi “Rimi” ir parādījis sevi kā inovatīvu un mūsdienīgu uzņēmumu.

Izvirza prasības un dod laiku to izpildei

Pēc kāda laika vēstules ar prasībām pārtraukt sprosta olu un šādu olu produktu izmantošanu sākuši saņemt galvaspilsētas restorāni.

Šādi saziņu ar dzīvnieku aizstāvjiem portālā “Facebook” apraksta pavārs Ēriks Dreibants: “Mūsdienu rekets! Vairākas reizes dzīvnieku aizstāvjiem stāstījām reālo situāciju, kāda ir olu tirgū, ka ne vienmēr varam iegādāties labās olas. Ja mums ir savs viedoklis un uz šo problēmu skatāmies daudz plašāk, tad tiekam pasludināti par sliktajiem.” 

Pavārs sociālajos tīklos publicējis arī “Dzīvnieku brīvības” iesūtīto e-pastu: “Labdien! Es pārstāvu vadošo dzīvnieku aizstāvības biedrību Latvijā “Dzīvnieku brīvība”, dalīborganizāciju starptautiskajā apvienībā “Open Wing Alliance”, kuras mērķis ir atbrīvot dējējvistas no sprostiem visā pasaulē. Neskatoties uz vairāku mēnešu ilgiem saziņas mēģinājumiem, restorāns “Restorāns 3” nav izrādījis vēlmi deklarēt dējējvistu labturību savā piegādes ķēdē, līdz ar to kavējot dzīvnieku aizsardzības attīstību Latvijā un veicinot cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Vēlamies Jūs informēt, ka drīzumā plānojam uzsākt publisku kampaņu ar mērķi informēt sabiedrību par restorāna “Restorāns 3” nevēlēšanos ieviest sociāli atbildīgu dzīvnieku labturības politiku. Aicinām restorānu “Restorāns 3” neatpalikt no saviem konkurentiem un publiski izziņot dzīvnieku labturības politiku, kas paredz pilnīgu atteikšanos no sprostos dētām olām un olu produktiem (tai skaitā olu pulvera un šķidrās olu masas) ar pārejas periodu līdz, vēlākais, 2025. gadam. Lūdzam šo vēstuli pārsūtīt uzņēmuma vadībai un īpašniekiem. Gaidīsim Jūsu lēmumu līdz 07.05.”

Telefonsarunā Dreibants norādīja, ka biedrības gribai nepakļausies, jo tās izvērstās kampaņas pamatā esot vien “tukšs sauklis” – sprostu olas esot jābeidz lietot un putni jāatbrīvo, taču neesot padomāts par to, kādas būs šādu izmaiņu ilgtermiņa sekas. “Lai nāk, ja vien vēlas un ja nav ko darīt,” uz jautājumu, vai biedrības piketi pie restorāna durvīm tiks paciesti, atbildēja Dreibants.

Biedrība uzskata, ka cīnās ar likumīgām metodēm

“Dzīvnieku brīvībai” gan ir savs skatījums uz metodēm, kuras tā, vēršoties pret atsevišķiem uzņēmumiem, izmanto savu mērķu sasniegšanai.

Biedrības vadītājs Aivars Andersons, komentējot situāciju ar “Restorāns 3”, norāda, ka Dreibanta publicētais e-pasts esot izrauts no sarakstes konteksta un vaino pavāru nepamatotu apzīmējumu izmantošanā. “Šī nav pirmā reize, kad Latvijā kāds cenšas izvairīties no atbildības, nomelnojot dzīvnieku aizstāvības kustību. Patiesībā tā ir visai ierasta taktika, ko ik reizi cenšas pielietot tie, kas ir atbildīgi par dzīvnieku ciešanām. Tā tas bija gan ar zvēru audzētājiem, kas cietsirdīgās industrijas kritikā saskatīja konkurentu pasūtījumu, gan dzīvnieku cirka vadītājiem, kuri dzīvnieku aizstāvībai piedēvēja cīņu par īpašumiem, gan olu ražotājiem, kuru nežēlīgas sprostu sistēmas tika atmaskotas, gan šobrīd atsevišķiem restorāniem, kuri nevēlas pieņemt sociāli atbildīgu politiku dzīvnieku labturības jomā,” komentē Andersons, piebilstot, ka pie Dreibanta feisbuka ieraksta tiekot dzēsti komentāri un netiek dota iespēja paust viedokli šajā jautājumā.

Andersons arī piebilst, ka, lai aizstāvētu dzīvniekus no cietsirdīgas izturēšanās un veicinātu dzīvniekiem draudzīgas pārmaiņas sabiedrībā, “Dzīvnieku brīvība” kopš organizācijas dibināšanas izmanto visas likumā paredzētās vārda un pulcēšanās brīvības – no sadarbības ar politiķiem, medijiem, uzņēmējiem līdz sabiedrības informēšanai un protesta akcijām.

“Ironiskā kārtā Dreibanta kunga kritika balstās tajā, ka “Dzīvnieku brīvība” dod priekšroku konstruktīvam dialogam ar uzņēmumiem. Mūsuprāt, būtu dīvaini uzsākt kampaņu pret kādu uzņēmumu, nemēģinot iepriekš pārrunāt dzīvnieku labturības un uzņēmuma sociālās atbildības politikas jautājumus. Šāda veida kritika no uzņēmēju puses, iespējams, paļaujas uz to, ka Latvijā cilvēki vēl tikai sāk mācīties pilsonisko aktīvismu, tai skaitā vaicāt uzņēmumiem sociāli atbildīgu politiku, kas attīstītajās valstīs ir tikai pašsaprotami. Konkrētā reakcija izskatās pēc prasības izbeigt aizstāvēt dzīvniekus tikai tāpēc, ka kādam nav pa prātam samazināt dzīvnieku ciešanas savā uzņēmējdarbībā,” piebilst biedrības vadītājs.

Kategoriski noliedz iesaistīšanos konkurences cīņās

Iepriekš minētos pārmetumus, ka “Dzīvnieku brīvība”, vēršoties pret atsevišķiem uzņēmumiem, aizstāvētu citas intereses, vai iesaistītos uzņēmumu konkurences cīņās, biedrības vadītājs dēvē par sazvērestības teorijām. Tās esot izdevīgs veids, kā censties novērst uzmanību no daudzu problēmu būtības, šai gadījumā, paša uzņēmuma atbildības par dzīvnieku labturību.

“Biedrība ir daļa no dzīvnieku aizstāvības kustības, kuru virza altruistiski ideāli un rūpes par tiem, kas nevar paši sevi aizstāvēt, un tas ir vienīgais apsvērums visa mūsu darba pamatā. Mēs strādājam ar problēmām, kur iespējami vislabākie rezultāti dzīvnieku aizstāvībā, vadoties pēc racionāliem pamatojumiem un apjomīgas ārzemju kolēģu pieredzes,” skaidroja Andersons.

Ko atklāj gada pārskats

Jāpiebilst, ka tādu biedrību kā “Dzīvnieku brīvība” aktivitātes (tostarp arī kampaņu rīkošana) lielā mērā ir atkarīgas no ziedojumiem. Taču uz lūgumu publicēt ziedotāju sarakstu, biedrība atbildēja, ka tā neesot ierasta sabiedrisko organizāciju prakse un to liedzot darīt privātuma un datu aizsardzības apsvērumi.

Biedrība gan padalījās ar 2017. gada pārskatu, kurā norādīts, ka periodā no 01.01.2017. līdz 31.12.2017.

“Dzīvnieku brīvība” saņēmusi ziedojumus un dāvinājumus gan no fiziskām, gan juridiskām personām (gan Latvijas rezidentiem, gan nerezidentiem). Spriežot pēc biedrības iesūtītā dokumenta, kopumā pērn ziedojumos un dāvinājumos saņemti 26 403 eiro.

Anonīmo ziedojumu kopsumma ir 4169 eiro. Fiziskas personas, kuru vidū ir gan Latvijas rezidenti, gan nerezidenti (kopā ap 800, kā atklāj biedrība), kopumā pērn saziedojušas 16 935 eiro.

Redzams arī, ka ziedotāju vidū ir Vācijas nodaļa sabiedriskajai organizācijai “Cilvēki par ētisku apiešanos pret Dzīvniekiem” jeb PETA. Pērn organizācija "Dzīvnieku brīvībai" ziedojusi 4000 eiro.

Bioloģisko olu ražotāji nav sajūsmā par biedrības aktivitātēm

Latvijā par pirmo lielo bioloģiski sertificēto olu ražotāju 2017. gadā kļuva Latvijas Olu ražotāju asociācijas biedrs SIA “EK Ovo”. Uzņēmums ražo tā dēvētās BIO olas, kuru marķējumā ir 0 atzīme, kas liecina par atbilstību bioloģiskās lauksaimniecība standartiem. Attiecīgi ar skaitli 1 tiek marķētas olas, kuras nākušas no brīvi turētām dējējvistām, ar 2 – kūtī turētu vistu olas, savukārt ar 3 – sprostos turētu vistu olas.

Telefonsarunā bioloģiskās saimniecības īpašnieks Nauris Vītols pauda, ka “Dzīvnieku brīvības” metodes cīņā pret sprostu olu pārdošanu un izmantošanu neatbalsta: “Nav pareizi piespiest kādu lietot tādus vai citādus produktus. Uzskatu, ka šajā gadījumā daudz atbilstošāk būtu izcelt, piemēram, labo praksi – restorānus, kuri neizmanto sprostos dētas olas.”

“Dzīvnieku brīvības” kampaņas par dējējvistu atbrīvošanu no sprostiem aprakstā minētais mērķis ir labturības reforma visā Latvijā, kas uzlabotu dzīvi vairāk nekā 2 miljoniem dzīvnieku, kas šobrīd cieš šauros sprostos, kur tām atvēlēta A4 lapas platība un atņemts gandrīz viss, kas tām dabisks.

Saskaņā ar “Eurobarometer” datiem, 94% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi aizsargāt fermu dzīvnieku labturību, taču, kā apgalvo dzīvnieku aizstāvji, šāda reforma nav iespējama bez visu pušu aktīvas iesaistīšanās, kur sevišķi lielu lomu spēlē tieši uzņēmēji, kas ar savu pieprasījumu raida signālu ražotājiem, kādos apstākļos turēt vistas. Lai uzņēmējiem būtu iespēja pārorientēties, “Dzīvnieku brīvība”, izvēršot savas aktivitātes, ir paredzējusi pārejas posmu līdz 2025. gadam. Pēc biedrības ieskatiem, ar šo laiku pietiek, lai ražotāji varētu ieviest reformas, olu cenas izlīdzinātos un pietuvotos šībrīža sprostos dēto olu cenām.