Vai iespējams kļūt par dabai draudzīgu inženieri?

Lielākais izaicinājums jauno inženieru paaudzei ir šīs pretrunas mazināšana jeb videi draudzīgu ražošanas risinājumu meklēšana, izmantojot neizsmeļamos resursus – sauli, vēju, biomasu. Paradoksāli, ka vēl joprojām netiek pilnvērtīgi novērtētas priekšrocības, ko sniedz visvieglāk pieejamais resurss, t.i., koks. Zinātnieki arvien vairāk pievēršas pētījumiem koksnes izmantošanai būvniecībā, vieglajā rūpniecībā, akustikā u.c. nozarēs, taču tās potenciāls vēl nav izsmelts.

„Koks ir brīnumains resurss, jo rūpniecībā iespējams izmantot to visu, sākot ar mizu un beidzot ar koka serdi, un mēs varam to atjaunot paši. Mizu lieto kā kurināmo un augsnes mulču, no tā ražo ķimikālijas, sveķus, vaskus, vitamīnus, līmes, plastmasas pildvielas un lakas. Koka milti un sveķi ar celulozes pildvielu izmantojami trauku, elektrokontaktu sastāvdaļu, rotaļlietu, katlu un pannu rokturu ražošanā. Tā kā koksnes sastāvā ir 50% celuloze, to izmanto, lai ražotu papīru, mākslīgo zīdu, acetātu, celofānu un sprāgstvielas. Savukārt lignīns, kas veido līdz 35% no koka satura, nākotnē varētu kļūt par ķīmijas industrijas pamatvielu, nomainot naftu,” stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Kokapstrādes katedras vadītāja Sigita Liše.

Dabai draudzīgs inženieris ir tāds, kurš specializējies kokapstrādē un pārzina koksnes izmantošanas iespējas. S. Liše skaidro, ka topošie kokapstrādes inženieri, kuri studē Jelgavā, ir jaunās paaudzes inženieri, jo ar iegūtajām zināšanām un prasmēm spēj padarīt „zaļāku” jebkuru ražošanas procesu. Studiju laikā, apgūstot Meža fakultātē studiju programmu „Kokapstrāde”, studenti iepazīst daudzveidīgās koka izmantošanas iespējas un veiksmīgākie pēc studiju beigšanas patentē pašu izgudrotos koksnes risinājumus.

Savukārt maģistra studijās no šī gada inženieriem būs iespēja specializēties jaunā studiju virzienā, kas paredz iegūt padziļinātas zināšanas koksnes izmantošanā būvniecībā.

„Nav no zemes jāizrok nafta un gāze, kas veidojusies miljardu gadu garumā, nav vajadzīgi izrakteņi, kuriem nepieciešama liela apstrādāšana, iekams tie pārtop par lietojamiem produktiem. Koka produktu ražošanā rodas vismazākais gaisa un ūdens piesārņošanas līmenis, vismazākā siltumnīcas gāzu izplūšana, vismazākie atkritumu daudzumi. Piemēram, tērauds un dzelzsbetons būvniecības procesā pieprasa attiecīgi 2,4 un 1,7 reizes vairāk energoresursu, ja salīdzina ar koku. Turklāt tie attiecīgi rada 1,42 un 1,67 reizes vairāk izplūdes vielu, kas ir indīgas vai citādi traucē cilvēka veselību. Ražošanas procesi, kas saistās ar koku, nodrošina arī viszemāko ūdens piesārņošanas līmeni,” koka priekšrocības izmantošanai būvniecībā skaidro S. Liše.