Kas ir ainavu arhitekts un "ko tas ziemā ēd"?
Pasaulē nav tādu lietu, procesu un matēriju, kas nebūtu ainavas sastāvdaļa. Ainava ir visaptveroša un sniedzas daudz tālāk par cilvēka uztveri un domāšanu, jo tā ir kā milzīga telpa, kur norit visa mūsu dzīve. Ne vienmēr ainava ir cilvēkam saredzama un taustāma, taču nenoliedzama ir klimata pārmaiņu ietekme uz to, ko visvieglāk pamanīt piesārņotās dabas teritorijās.
Jaunākie pētnieku atzinumi liecina, ka taupīt dabas resursus, naudu un laiku var pareizi un gudri plānojot vidi sev apkārt – tas ir tas, ko dara ainavu arhitekts. Ar ainavu arhitekta radītajām izmaiņām vidē ir iespēja mainīt ikviena cilvēka, vienas pilsētas iedzīvotāju vai visas pasaules ikdienu. Reizēm to spēj panākt puķes pilsētas apstādījumos vai izveidots veloceliņš, bet reizēm – jauna meža stādījumi vairāku hektāru platībā.
Globālā mērogā ainavu arhitekta darbs veicina klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu, bet lokāli palīdz taupīt naudu individuāli katram cilvēkam, padarot apkārtējo vidi pieejamāku, sakārtotāku, estētiskāku un saglabājot tās unikalitāti.
„Ainavu arhitekts, strādājot ciešā saskarsmē ar ainavu un veicinot tajā pozitīvas pārmaiņas, ir gan inženieris, gan “dzīves režisors”, gan filozofs, gan mākslinieks, gan biologs, gan diplomāts, gan finansists vienā personā. Globālā, radošā un pozitīvā domāšana ir veiksmes atslēga ainavu arhitekta ikdienas darbā, un tikai tā mēs varam plānot nākotni,” stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras vadītāja Natalija Ņitavska.
Jauniešiem ainavu arhitektūras studijas ir gan iespēja sākt karjeru pasaulē ļoti pieprasītā profesijā, gan izaicinājums, jo tās prasa gan tehniskas zināšanas un prasmes, gan stratēģisku skatījumu un radošumu. Ar augšņu tipu, meliorācijas sistēmu, augu sugu pārzināšanu vai zīmēšanas tehnikas spīdošu izmantošanu bieži vien ir par maz, lai kļūtu par patiesi izcilu ainavu arhitektu.
„Ainavu arhitektūra ir balansēšana starp filozofisko lidojumu, vēstures zināšanu un pētniecību. Tā ir arī brišana pa mežu garos zābakos, laba fotokadra „ķeršana” uz debesskrāpja jumta un taisnas muguras noturēšana, pārliecinot pašvaldību par jauna ainavas risinājuma ieviešanu,” tā N. Ņitavska.
Vides ietekmi uz dažādiem sociālekonomiskajiem procesiem un sakārtotas ainavas finansiālos ieguvumus jau apzinājušas daudzas Latvijas pašvaldības, kas meklē universitātē pieredzējušu ainavu arhitektu un studentu palīdzību, lai kopīgiem spēkiem veidotu savu teritoriju iedzīvotājiem pieejamāku, ērtāku un skaistāku. Līdz ar to arī Latvijā ainavu arhitektūra nav vairs tikai teorija, bet gan realitāte.
