Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. (Foto: LETA)

Rinkēvičs: Latvijas atbildīgajām institūcijām ir gana daudz informācijas par problēmām banku sektorā, lai sāktu rīkoties 8

Sabiedrība
9. martā 16:52 2018. gada 9. martā 16:52 | Papildināts, 9. martā 17:20
LETA
Ārlietu ministrs Edgara Rinkēviča (V) tikšanās laikā ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju secinājis, ka Latvijas atbildīgajām institūcijām ir gana daudz informācijas par problēmām banku sektorā, lai tās "beigtu daudz filozofēt" un sāktu rīkoties, norādīja ministrs.

Politiķis skaidroja, ka saruna ar ASV amatpersonu bijusi pietiekami detalizēta, lai varētu teikt, ka atbildīgajām iestādēm ir gana daudz informācijas un sadarbības iespēju.

Tikšanās laikā pārrunāta kopējā sadarbība ar ASV, kas skar sankciju ievērošanu pret Ziemeļkoreju un citām valstīm, kā arī sadarbību netīrās naudas atmazgāšanā. Tāpat pārrunāti veidi, kā maksimāli sadarboties, lai atrisinātu jautājumus, kas skar situāciju ar banku sektoru un to, kādā veidā vēl stingrāk apmainīties ar informāciju un piemērot visas Latvijas juridiskās normas, kas attiecas uz šo jautājumu loku.

"Ārlietu ministrija (ĀM) nav tā iestāde, kurā tiktu iesniegti kādi dokumenti vai papildus informācija, jo ASV pārstāvis tikās arī ar finanšu uzraudzības un tiesībsargājošajām iestādēm. Nav korekti runāt par to, ka nenotiek informācijas apmaiņa. Svarīgi nodalīt un saprast, ka tas, ka kāda informācija no ASV nav tikusi sniegta, ir mīts, jo tā ir bijusi pietiekama. Jautājums ir par šīs informācijas pārbaudi un pierādījumu bāzi juridiskā procesā. Bet šo es atstāšu darbam un komentēšanai atbildīgajām institūcijām, jo ĀM nav tā iestāde, kas izmeklē pārkāpumus vai nodarbojas ar starpniecību informācijas saņemšanā un sniegšanā," teica Rinkēvičs.

Ministrs minēja, ka puses runājušas, kādā veidā sadarboties no Latvijas interešu un kompetences viedokļa, norādot, ka šis ir reputācijas un finanšu sektora caurspīdības jautājums, tomēr vienlaikus tas ir arī NATO sabiedroto drošības jautājums un Latvijas drošības jautājums, jo caurspīdība finanšu transakciju sektorā ir sevišķi saistīta ar hibrīdkara elementiem.

"Redzam sadarbību ar ASV nevis kā kādu diktātu, bet kā sabiedrību, kas stiprina mūsu valsts drošību un noturību pret dažādiem hibrīdriskiem, kā arī redzam to plašākā NATO kontekstā," uzsvēra ārlietu ministrs, piebilstot, ka netīras naudas atmazgāšana, kurā tiek iesaistītas valstis, kas NATO nav draudzīgas, ir visas alianses kopīgais drošības jautājums.

Jau ziņots, ka Bilingslijs šodien Latvijā turpina tikšanās ar augsta līmeņa Latvijas amatpersonām. ASV amatpersona šodien tikās arī ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjiem. Tāpat neoficiālā informācija liecina, ka viņam paredzēta tikšanās ar Latvijas Komercbanku asociāciju un sarunas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem un atsevišķa tikšanās ar FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš izteicās, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. "Turklāt "ABLV Bank" ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem," viņa sacīja.

Tāpat ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. "ABLV Bank" pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

Banka visus ASV varasiestāžu pārmetumus noraidījusi un apņēmusies tos atspēkot. To uzdots darīt bankas potenciālajiem likvidatoriem.

Citi šobrīd lasa

Laimas Vaikules trīs atzīšanās par šo vasaru 1
Jana Duļevska: "Uzskatu, ka sievietēm manos gados ir mazliet jāuzfrišinās. Kaut aiz cieņas pret apkārtējiem"
Receptes un ieteikumi ideālam Jāņu šašlikam
Tēmas: ABLV Bank
Skatīt visus komentārus

"Я знаю, что я выздоровлю!": Анна Семенович расплакалась, вспоминая о Жанне Фриске