VDK izpētes komisijas 2.sējums vēsta par represijām pret Padomju Latvijas iedzīvotājiem
Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta sērijas "VDK zinātniskās izpētes komisijas raksti" 2.sējums "LPSR drošības iestāžu darbība (1944-1956)" vēsta par to, kā Padomju Latvijas drošības iestādes saņēma pavēles no komunistiskās partijas un kā tika organizēta un veikta cilvēku represēšana un kontrole sabiedrībā, šodien, atklājot rakstu sējumu, pastāstīja tā autors un zinātnieks Ritvars Jansons.
Viņš skaidroja, ka šajā pētījumā tiek runāts tieši par masveida represijas periodu, tomēr VDK izpētes komisijas uzdevums ir apkopot visu pieejamo dokumentāciju, kas attiecas uz tālāku laika periodu, kad tika pielietota individuāla represēšana.
Autors pētījumā secinājis, ka LPSR drošības dienesti strikti pildīja Maskavas pavēles, tomēr viņu darbība atšķīrās no lielākās daļas padomju republiku drošības iestāžu darbības. Jansons to skaidroja ar faktu, ka Latvija bija okupēta valsts - nevis padomju republika jau no 1922.gada - un cilvēki ļoti dzīvi atcerējās neatkarības periodu.
Jansons arī stāstīja, ka pētījumā pirmo reizi runāts par LPSR drošības dienestu darbību ārvalstīs jeb izlūkošanas darbību Rietumu valstīs. Pētnieks skaidroja, ka Padomju Savienībai bijis svarīgi izspiegot trimdā esošos latviešus nolūkā diskreditēt viņus. Tās aģenti "šķēluši" trimdas latviešu organizācijas, lai tās diskreditētu Rietumu sabiedrībā, bet pēc tam šo informāciju izmantoja propagandas veidošanā.
Pētnieks arī norādīja, ka viens no darba mērķiem bijis, lai Latvijā nekad šādi "laiki neatkārtotos", un padomju okupāciju nodēvēja par noziegumu pret cilvēci. Viņš sacīja, ka šobrīd "varam brīvi uzelpot savā valstī, bet - atceroties pagātni", jo, kamēr pagātne netiks pietiekami izrunāta, nebūs iespējams pāršķirt jaunu lappusi.
Kā klātesošajiem pastāstīja VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris, 3.zinātniskās komisijas rakstu sējums varētu tikt izdots jau nākammēnes.
LETA / Foto: Edijs Pālens/LETA / Publicitātes foto
