Ārlietu ministrija un Eiropas valstu vēstniecības Rīgā 9. maijā rīko Atvērto durvju dienu

Pulksten 12.00 Ārlietu ministrijā notiks grāmatas par Latvijas atgriešanos Eiropā „Atgriešanās Eiropā 1990 - 2015. No starptautiskās atzīšanas līdz pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā” atvēršanas svētki. Grāmatā apkopotas Latvijas prezidentu, premjerministru, ārlietu ministru, Latvijas augstāko pārstāvju ES institūcijās, diplomātu un sabiedrisko darbinieku esejas. Par Latvijas ceļu uz pievienošanos ES un NATO un pirmo desmitgadi Eiropas Savienībā raksta Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete, Edgars Rinkēvičs, Vaira Vīķe-Freiberga, Guntis Ulmanis, Valdis Birkavs, Māris Riekstiņš, Andris Ķesteris, Ilze Juhansone, Inna Šteinbuka, Kristīne Kozlova, Solvita Harbaceviča un Edvīns Inkēns.

Pulksten 13.30 apmeklētājus ar muzikālu sveicienu priecēs jaundibinātais Latvijas Diplomātiskais koris diriģenta Jāņa Ozola vadībā. Pēc tam notiks interaktīvas sarunas par Latvijas prezidentūru ES Padomē un izaicinājumiem Eiropas Savienībai. Tās atklās Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Pirmajā sarunā, kas veltīta ES kaimiņpolitikai, piedalīsies Latvijas Universitātes profesore Dr. Tatjana Muravska, Divpusējo attiecību direkcijas vadītājs, vēstnieks Marģers Krams, videokonferencē no Ukrainas piedalīsies Latvijas vēstnieks Juris Poikāns. Šo sarunu vadīs Austrumeiropas politisko pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis (sarunu valoda – angļu).

No pulksten 14.45 līdz 15.00 ikvienam būs iespēja pārbaudīt zināšanās par Eiropas Savienību, piedaloties īpašā testa simulācijā. To interesenti varēs nokārtot gan latviešu, gan angļu valodās.

Trijos pēcpusdienā norisināsies saruna, kas veltīta Latvijai aktuālajām tēmām Eiropas Savienībā. Apmeklētāji varēs iztaujāt Eiropas Savienības koordinācijas un politiku departamenta direktori Kristīni Našenieci un Pastāvīgo pārstāvju komitejas I daļas sagatavošanas nodaļas vadītāju Kasparu Krumholcu (saruna notiks latviešu valodā).

Ārlietu ministrijas apmeklētājiem būs arī vienreizēja iespēja aplūkot Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai svarīgāko līgumu apliecinātas kopijas:

* Līgumu par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem starp Eiropas kopienu, Eiropas Atomenerģētikas kopienu un Eiropas Ogļu un tērauda kopienu un Latvijas Republiku;

* Eiropas līgumu par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm un Latvijas Republiku;

* Līgumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Interesantiem būs iespēja arī noskatīties videofilmu „Kristaps un ES: eiroklubi un līdzdalība”. Viesus priecēs Šķibes pamatskolas skolēnu zīmējumos izteiktie vēlējumi Eiropas Savienībai.

Eiropas dienā durvis apmeklētājiem vērs arī ārvalstu vēstniecībās Rīgā. Viesus gaidīs Dānijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Moldovas, Nīderlandes, Polijas, Slovākijas, Somija, Ukrainas, Vācijas un Zviedrijas vēstniecības. Sīkāk ar Eiropas dienas programmu varat iepazīties Ārlietu ministrijas mājaslapā: www.mfa.gov.lv.

Jāatgādina, ka Eiropas dienu 9. maijā atzīmē tādēļ, ka 1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, redzot trešā pasaules kara draudus, aicināja apvienot demokrātisko valstu ogļu un tērauda ražošanu, lai nodrošinātu mieru, kā arī, lai uzlabotu dzīves līmeni. Tas bija Eiropas projekta sākums un tā bija pārliecība, ka kontinenta valstu attīstību var nodrošināt tikai miers, un saticība. Tika sperts pirmais solis Eiropas Savienības izveidē.

Eiropas Kopiena 1985. gadā pieņēma lēmumu 9. maiju svinēt kā „Eiropas dienu”. Tā simbolizē mieru un vienotību dažādu valstu starpā, arī to valstu starpā, kas kādreiz ir karojušas viena ar otru. Kopš 2004. gada 9. maiju arī Latvijā atzīmē kā Eiropas dienu.