Alūksnes pašvaldība vilcinās ar gāzes sprādzienā cietušās dzīvojamās ēkas atjaunošanu
Jau gandrīz gads pagājis, kopš Alūksnē piecstāvu daudzdzīvokļu namā Torņa ielā 15 pērnā gada septembras sākumā notika gāzes sprādziens un 15 ģimenes palika bez mājokļa, taču pašvaldība nav paveikusi neko būtisku, lai iedzīvotāji ātrāk varētu atgriezties savos mitekļos. Vairāk nekā 30 cilvēku joprojām dzīvo pagaidu mājvietās vai pie radiem un draugiem.
Satraukumu pauž nama iedzīvotāja Ārija Bite, kura norāda, ka noraizējušies ir ne tikai evakuētie iemītnieki, bet arī pārējie mājas ļaudis, jo viņos nav pārliecības, ka visa māja ir pietiekami droša ekspluatācijai. Turklāt cilvēki baidās, ka avārijas skartajā mājas sekcijā traumas var gūt bērni, kuri ziņkārības dēļ mēdz ielūkoties ēkas neapdzīvojamajā daļā. Ja grausts vēl ilgi netiks sakopts, jaunas nelaimes draudi pieaugs.
Propāna gāzes eksplozija daudzdzīvokļu mājā Alūksnē
Tūlīt pēc avārijas mājas tehnisko apsekošanu veicis ekspertu uzņēmums „LBS – Kosultants”, kurš atzinis, ka kāpņu telpu un tajā esošos dzīvokļus ir iespējams atjaunot, un ieteicis to veikt nekavējoties. Taču laiks rit, bet mājas atjaunošana nav vēl uzsākta.
Alūksnes domes sabiedrisko attiecību speciālists Druvis Mucenieks gan apgalvo, ka novada pašvaldība un tās kapiltālsabiedrība SIA „Alūksnes nami” veikuši starpstāvu un pamatu nostiprināšanas darbus un būvgružu novākšanu, pasūtījuši un apmaksājuši mājas tehniskā stāvokļa novērtēšanu, organizē un ir piešķīrusi finansējumu ēkas atjaunošanas būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai, un projekta izstrāde jau notiekot.
It kā kaut kas tiek darītas, tomēr iedzīvotāji uzskata, ka tas notiek pārāk gausi. Minētās naudas piešķiršana tikusi ilgi vilcināta, pie varas esošajiem zaļzemniekiem un viņu atbalstītājiem ilgi un gari prātojot par to, ka ēka ir privātīpašums un tā pēc likuma būtu jāatjauno pašiem mājas iedzīvotājiem par saviem līdzekļiem. D.Mucenieks bilst, ka ar finansējumu palīdzēt atteikusies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Iedzīvotāji ir nesaprašanā, ka ne savas vainas, bet propāna gāzes padeves sistēmas avārijas dēļ viņiem jākļūst par ķīlniekiem. Turklāt nama iedzīvotāji līdz šim ir visnotaļ rūpējušies par savu namu, pirms vairāk nekā desmit gadiem vieni no pirmajiem pilsētā veicot mājas siltināšanu. Šai vajadzībai ņemtos kredītus mājas iedzīvotāji būs nomaksājuši līdz šā gada oktobrim un nākamā gada martam. Palielo kredītsaistību dēļ viņi pašlaik nemaz nevarētu kādā komerciestādē ņemt jaunu kredītu tikm lielam remontam.
Taču mājai ir apsaimniekotājs SIA „Alūksnes nami”, kuram iedzīvotāji maksā par pakalpojumiem un arī veido uzkrājumu fondu. Maksā arī tās ģimenes, kuru dzīvokļi cieta sprādzienā un viņi tos joprojām nevar izmantot dzīvošanai. Tāpēc iedzīvotāji gaida lielāku pretimnākšanu no apsaimniekotāja puses.
Raizes rada tas, ka avārijas seku likvidēšanai solīto naudu pašvaldība nav vis novirzījusi tieši Torņa ielas 15.nama sakārtošanai, bet gan iekļāvusi kopīgajā SIA „Alūksnes nami” dotējumā. Kāda garantija, ka pašvaldības doto naudu neizmantos kaut kur citur, nevis ieguldīs remontā?
Tādām raizēm ir nopietns pamats, jo SIA „ Alūksnes nami” vada novada domes priekšsēdētāja, zaļzemnieka Artura Dukuļa īpašu pretimnākšanu guvušais Armands Musts. Tas pats Musts, kura firma „Eols” un viņš pats pirms dažiem gadiem nobankrotēja. Runā, ka namu apsaimniekotāju priekšnieka gods viņam no ZZS vadītās domes esot piešķirts kompensācijai par šo privāto bankrotu. Un runā arī, ka taciņa labi iestaigāta – arī „Alūksnes nami” pa šiem četriem Musta valdīšanas gadiem esot novesti līdz izputēšanas robežai un tāpēc iedzīvotāju godprātīgi samaksātā nauda par siltumu viņu dzīvokļos netiekot vis pārskaitīta siltuma piegādātājam, bet pazūdot „Alūksnes namu” grāmatvedības labirintos. Un tas nenotiekot bez domes ziņas...
Vai nebūs tā, ka, tuvojoties apkures sezonai, Torņu ielas 15.nama atjaunošanai paredzētie līdzekļi aizceļos „Alūksnes namu” siltuma parādu segšanai, lai nerastos problēmas par siltuma piegādes atsākšanu, bet skaitīsies, ka naudiņa izlietota remontā un no gaidītās atgriešanās savos dzīvokļos – nekā? Lūk, par ko nobažījušies alūksnieši, jo netic ZZS deputātu un viņu ielikteņu godaprātam.
Iedzīvotāja Ā.Bite ar Torņa ielas 15.nama bēdu stāstu ir pat vērsusies pēc palīdzības pie Valsts Prezidenta, no kura saņēmusi atbildi, ka šāds jautājums neietilpstot viņa komptencē. Neizprotami, ka Valsts Prezidentu neinteresē savu iedzīvotāju liktenis un tas, vai viņiem ir jumts virs galvas. Kārlis Ulmanis par šādu atbildi, droši vien, kapā otrādi apgrieztos. Bet – tā laikam tāda zaļzemnieku vienotā ideoloģija – atbildīgos amatos nonākot, aizmirst par vienkāršo tautu un balstīt vien savējos?
