Mērs Rāviņš slēdzienus par Jelgavas bērnunamu traktē visai dīvaini

Inga Krastiņa no Valsts bērnu tiesību aizsardzības departamenta skaidro, ka Rāviņa tvīts neatbilst patiesībai. "Jo šobrīd turpinās darbs divu administratīvo pārkāpumu lietās par iespējamu darbinieku vardarbību pret bērniem," viņa skaidroja Latvijas Televīzijai. 

Jelgavas bērnunama vadībai esot nosūtīta informācija par pārbaudes rezultātiem, bet tā nav saistīta ar lietām pa iespējamo vardarbību pret audzēkņiem. "Tas ir pavisam cits process," pamato Krastiņa.

Kā zināms, sabiedrisko mediju sāktajā stāstu sērijā "Sistēmas bērni" atklāti dramatiski stāsti par to, kā ar mazajiem apietas Jelgavas bērnunamā. Gan spiež ēst gaļu, gan nakts laikā izņem no gultām un ved uz psihoneiroloģiskajām slimnīcām. Taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo šo bērnu dzīvesstāsti mēdz būt skarbāki.

Īsi pēc skandāla sākuma Jelgavas bērnunama bijušās audzēkņes paziņoja, ka viss publiskotais ir "melnais PR".

"Nekad nekas tāds nav noticis. Nevar būt, ka pēkšņi sākuši sist un gaļu stūķēt mutē," par iespējamo vardarbību pauda viena no iemītniecēm bērnunamā Atvērto durvju dienā, kas notika šonedēļ.

"Es domāju, ka tas ir izdevīgi kādam augstāk stāvošam. Vēlēšanas tuvojas un kādam gribas sacelt ažiotāžu. Līdzīgi pirms gadiem bija ar aprūpes centru "Ziedkalne", arī runāja par garīgi slimu cilvēku izmantošanu," pauda cita jauna sieviete, kura pastāstīja, ka ir apmeklējusi bērnunamu arī Ziemassvētkos, kad bērni tika apdāvināti, audzinātāja bērnus iesaistījusi rotaļās un citās aktivitātēs.

"Jelgava ir maza, mēs zinām, kas notiek. Ja tu nevandīsies pa naktīm, nekas nebūs. Man ir vidējā profesionālā, augstākā izglītība. Tas ir, tikai pateicoties audzinātājām. Es biju stāvoklī, kad dzīvoju bērnunamā. Mans dēls dzīvoja daudz labāk, nekā mans otrais bērns tagad. Mums tika pirktas visdārgākās bērnu putras, pamperi, drēbes. Otram bērnam brīžiem humpalās pērku, bet te pirka veikalā," turpināja bijusī audzēkne.

Arī citas bijušās bērnunama audzēknes pauda, ka nekad nav redzējušas, ka tiktu pielietota vardarbība, arī pašas to izjutušas nav.

"Mēs nedzīvojām slikti. Arī pēc tam mums tika iedoti dzīvokļi, kurus ne visi citi var atļauties," klāstīja viena no jaunajām sievietēm.

Drīz vien Rāviņš zīmīgi tviterī publiskoja attēlu, kur labākajās līderu tradīcijās bērniem lasa priekšā pasaku. 

Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis, situāciju pārrunājot ar labklājības ministru Jāni Reiru, sacīja, ka Bērnu interesēm un vajadzībām ir jābūt uzmanības centrā, un valsts un pašvaldības nedrīkst uzturēt institūciju sistēmu, kas nenodrošina bērnu pilnvērtīgu un harmonisku attīstību.

Vējonis un Reirs bija vienisprātis, ka bērnunamiem ir jāpaliek pagātnē, kam nepieciešama gan valsts mērķtiecīga politika, gan arī vienota izpratne pašvaldībās un sabiedrībā kopumā. Prezidents aicināja labklājības ministru aktīvāk skaidrot bērnu tiesību un ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu interešu jautājumus pašvaldībām un plašākai sabiedrībai.