Alus nacionālais lepnums - cienīsim to

Latvijas alus vēsture ir plaša un bagāta. Vēl 19.gs. nogalē un 20.gs. sākumā Latvijas teritorijā bija vairāk kā 700 alus darītavas, šobrīd, salīdzinoši, ir tikai 40. Viena no pirmajām lielajām alus darītavām ir dibināta Bauskā. 19.gs. nogalē un 20.gs.sākumā Rīgas aldaru ražojumi skaitījās vieni no labākajiem Eiropā. Ja salīdzina, tad tajā laikā alus lielvalstī Čehijā alu pat negatavoja un Vācijā tik labu alu vēl nebrūvēja. Šajā laikā Eiropā bija četras slavenas alus brūvētāju vietas – Anglija, Varšava, Rīga un Pēterburga. PSRS laikā Latvija ieņēma galvenās pozīcijas aldaru saimē. Lielu pateicību par šo slavu ir jāizsaka aldarim Kārlim Zālītim, kura darba rezultātā radusies tāda alus marka kā visiem zināmais “Senču” alus. Tieši K.Zālīte izstrādāja ražošanas standartus visā bijušās PSRS teritorijā ražotajam “Žiguļu” alum.  Arī Latvijas PSR tika ražots “Žiguļu” vieglais alus.

“Alus brālība” ir dibināta ar mērķi apvienot aldarus, tirgotājus un alus baudītājus, kuri novērtē labu un kvalitatīvu alu. Šobrīd Latvijā ir viens no zemākajiem alus patēriņa rādītājiem Eiropā, neskatoties uz to, ka Latvijā ir ļoti senas un spēcīgas alus darīšana tradīcijas. Mēs pat atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas. Diemžēl stipro alkoholisko dzērienu patēriņa rādītājos, ieņemam pirmās vietas Eiropā, kas nebūt nav labi.

Pamēģiniet francūžiem stāstīt, ka vīns ir alkohols! Francijā vīns ir nacionālais lepnums. Un tieši tā Latvijā būtu jābūt ar alu. Kamēr mēs paši nemainīsim attieksmi, tikmēr nekas nemainīsies. Tieši mums pašiem ir jārada augsts standarts mērenības, baudas un tradīciju apvienojumam izbaudot alu.

Daudzos Latvijas reģionos tieši alus darītavas ir lielākie nodokļu maksātāji – “Valmiermuiža” Valmierā, “Bauskas alus”. “Brenguļu alus” ir praktiski vienīgais ražotājs Brenguļu novadā.  “Alus brālība” dara visu iespējamo, lai tiktu pieņemts lēmums, ka mazajām alus darītavām valsts sniegtu nodokļu atvieglojumus, ja alus darītavu produkcija tiek izplatīta tikai konkrētajā reģionā, kas jau būtu potenciāla reģiona attīstības uz nākotni vērsta stratēģija un vizītkarte.

Alus un tā dzeršanas kultūra ir jāpopularizē un viens no veidiem kā to izdarīt, ir rīkot alus festivālus. Tieši tāpēc “Alus biedrība” ar Rīgas pilsētas domes atbalstu, jau piekto gadu Rīgā, Vērmanes dārzā rīko “Latviabeerfest”. Šogad festivāls notiks no 25.maija līdz 29.maijam. Festivālā katru dienu uzstāsies dažādi mūziķi, apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar dažādiem alus veidiem. Šogad festivālā darbosies sava Beerfest radiostacija, kur ēteru vadīs neatkārtojamais un vienmēr atraktīvais Ufo.

Festivāla rīkotāji parūpējušies par  interaktīvo festivāla apmeklētāju un dalībnieku dalību raidstacijas BeerFM satura veidošanā - raidstacijas mājaslapā  būs pieejams Twitter panelis savstarpējai  komunikācijai –  dalīties iespaidos par festivāla norisi, sveikt savus mīļos, veidot muzikālo programmu, kā arī festivāla dalībnieki varēs reklamēt piedāvāto produkciju un izziņot jaunumus apmeklētājiem.

Pērn festivāls ierakstīts Eiropas alus festivālu kartē, līdz ar to ievērojami paplašinot festivāla apmeklētāju loku. Festivāla laikā, kas reizē ir arī lielākā alus izstāde Baltijas reģionā, plānots pulcēt vēl lielāku skaitu aldaru ar zināmām alus šķirnēm no Latvijas, kā arī tiek aicināti ārvalstu aldari. Tiek plānoti dažādi jaunumi festivāla apmeklētājiem. Īpaša vieta festivāla teritorijā tiks atvēlēta Latvijas un Baltijas mājražotāju degustācijām. Neiztrūkstoša festivāla sastāvdaļa būs arī ēdieni, mūzika un citas izklaides.  

"Latviabeerfest" laikā interesentiem tika piedāvātas vairāk nekā 160 dažādu zīmolu alus šķirnes. Festivālā bija aicinātas piedalīsies Latvijas, Lietuvas, Igaunijas alus ražotnes, viesi no Vācijas, Čehijas un citām Eiropas valstīm.