foto: Shutterstock
Latvijā zinošākie par dabai draudzīgām tehnoloģijām ir vidzemnieki
Pētījumā secināts, ka zemnieki būtu gatavi īstermiņā maksāt vairāk par izmantoto enerģiju, tajā skaitā ieguldīt pāriešanā uz šādas enerģijas izmantošanu, ja tā tiktu ražota videi draudzīgā veidā.
Tava izglītība
2017. gada 25. marts, 08:58

Latvijā zinošākie par dabai draudzīgām tehnoloģijām ir vidzemnieki

LETA

Latvijā vislabāk informēti par atjaunojamajiem enerģijas resursiem un to izmantošanu, piemēram, mājokļa apkurināšanā un elektrības iegūšanā ir vidzemnieki, bet vākājās zināšanas šajā jautājumā ir Kurzemē dzīvojošajiem, pavēstīja "Baltic International Bank" korporatīvās komunikācijas vadītāja Teika Lapsa, atsaucoties uz jaunākā "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījuma datiem.

Viņa norādīja, ka viens no aptaujas mērķiem bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētības līmeni par dažādām atjaunojamajām tehnoloģijām un vēlmi tās ieviest. "Vislabāk informēti par atjaunojamajiem enerģijas resursiem un to izmantošanu mājsaimniecības vajadzībām ir vidzemnieki, savukārt vismazākās zināšanas šajā jautājumā ir Kurzemē dzīvojošajiem. Piemēram, par saules kolektoru iespējām Vidzemē zina 68%, kamēr Kurzemē - 30% aptaujāto. Attiecīgi Vidzemes pusē ir vislielākais īpatsvars to cilvēku, kuri būtu gatavi maksāt vairāk par enerģiju, kas iegūta dabai draudzīgā veidā," teica Lapsa.

Viņa arī atzīmēja, ka vīrieši biežāk nekā sievietes interesējas par jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem un viņu informētība kopumā ir lielāka nekā sievietēm. Tāpat vairāk zināšanu par atjaunojamo enerģiju ir cilvēkiem ar augstāko izglītību, piemēram, par biomasas vai saules kolektoru izmantošanu enerģijas ieguvē ir informēti attiecīgi 58% un 64% šīs grupas respondentu. Augstāko izglītību ieguvušie biežāk būtu gatavi arī maksāt vairāk par enerģiju, kas iegūta dabai draudzīgā veidā.

Pētījumā arī secināts, ka zemnieki ir tie, kuri visbiežāk (58%) atzīst, ka viņi būtu gatavi īstermiņā maksāt vairāk par izmantoto enerģiju, tajā skaitā ieguldīt pāriešanā uz šādas enerģijas izmantošanu, ja tā tiktu ražota videi draudzīgā veidā. Līdzīgam solim vienlaikus būtu gatavi 25% strādnieku un 35% ierēdņu un speciālistu.

Savukārt vēl viens aptaujas mērķis bija noskaidrot, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar esošo mājokli un kādi faktori prevalē, izvēloties jaunu dzīvesvietu.

Lapsa informēja, ka atbilstoši pētījuma datiem cilvēki Rīgā (27%) un Pierīgā (29%) biežāk nekā citos Latvijas apgabalos vēlas dzīvot lielākā mājoklī nekā patlaban. Visvairāk to, kuri ir apmierināti ar mājokļa platību, dzīvo Vidzemē (72%), bet Rīgā un Pierīgā ar mājokli kopumā ir apmierināti 58% iedzīvotāju, un aptuveni līdzīgs atbilžu īpatsvars ir arī pārējos Latvijas reģionos.

Vidzemē dzīvojošie biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji ir apmierināti arī ar mājvietas apkārtējo infrastruktūru.

Pēc aptaujas datiem, cilvēki ar bērniem biežāk nav apmierināti ar esošā mājokļa lielumu. Līdzīgi ir arī ar gados jauniem respondentiem.

"Baltic International Bank Latvijas barometrs" ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.