Plānots, ka pilsoņi, kas Latvijā mīt vismaz 15 gadus, varēs sevi dēvēt par latviešiem.

Par "latvieti" pasē varētu kļūt ikviens pilsonis, kas Latvijā nodzīvojis vismaz 15 gadus 19

Sabiedrība
2016. gada 26. maijā 12:12 2016. gada 26. maijā 12:12
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu atļaut tautības maiņas ierakstu veikt personai, kas ir pilsonis un Latvijā dzīvo vismaz 15 gadu.

To atbalstīja kopumā 41 deputāts no "Vienotības", "Saskaņas" un "No sirds Latvijai", pret bija 18 - vairums Nacionālās apvienības deputātu, balsojumā atturējās 15.

"Vienotības" deputātu Lolitas Čigānes un Andreja Judina priekšlikums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā paredz, ka Latvijas pilsonis, kam vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīves vieta ir Latvija un kas augstākajā pakāpē prot latviešu valodu un ir piederīga latviešu kultūrai, kā arī apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, ir tiesīga mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis".

Judins Saeimas sēdē, aicinot parlamentu atbalstīt priekšlikumu, uzsvēra, ka tas "nav nekas šausmīgs, bet vēlme nostiprināt to, kas jau ir redzams". Deputāts uzsvēra, ka Latvijas interesēs nav atgrūst nevienu, kas vēlas šādu tautības ierakstu.

Nacionālās apvienības deputāts Ilmārs Latkovskis sacīja, ka šis ir brīvprātīgās asimilācijas mēģinājums, taču nav bijušas pietiekamas diskusijas un skaidrojumi sabiedrībai, lai šādu likumu pieņemtu. "Pat ja tie ir aizspriedumi, tos nevar ar vienu balsojumu pazudināt," sacīja Latkovskis, uzsverot asinsbalss nozīmi.

Tāpat Saeimā bija diskusijas par to, ka būšot grūti noteikt cilvēka piederību tautai, kas noteikts kā viens no kritērijiem, lai varētu veikt ieraksta maiņu, jo neeksistējot mehānismam, kā ko tādu izvērtēt.

Ingmārs Līdaka (ZZS) ironiski izteicās, ka nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, kā izvērtēt piederību tautai, piemēram, ka uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi jānes Jāņu svinēšanas bildes.

Deputāti ceturtdien arī atbalstīja sākotnēji paredzētos likuma grozījumus, kas attiecināmi uz ārzemju latviešiem. Šobrīd likums paredz, ka tautības ierakstu vienu reizi var mainīt Latvijas pilsoņi, nepilsoņi un personas, kurām Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss. Šīs personas drīkst tautības ierakstu mainīt pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās.

Likumprojekta iesniedzēji norāda, ka praksē konstatēti gadījumi, kad ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi rodas problēmas, ja šīm personām dokumentos ir fiksēta cita tautība vai ja dokumentā tautība nav fiksēta vispār.

Par likumprojektu vēl Saeimai jābalso galīgajā lasījumā.

BNS / Foto: Evija Trifanova/LETA

Citi šobrīd lasa

Policisti uz ielas pamana trūcīgi ģērbtu grūtnieci, kura nupat bija dūrusies 26
Pēc nesaskaņām ar Porziņģi un Entoniju "Knicks" komandu pamet NBA leģenda Fils Džeksons 12
Latvijā par cilvēkiem ņirgājas - kāpostu brigāde skaidro, kāpēc nebrauks mājās arī pēc Breksita 76
Skatīt visus komentārus