Civillietās zaudējušajai pusei, ja tā neprot valsts valodu, būs jāatlīdzina tulku izmaksas

TM skaidro, ka Civilprocesa likumā paredzēts, ka lietas dalībniekiem, izņemot juridisko personu pārstāvjus, kas nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās, izmantojot tulka palīdzību. Principā minētā norma pašreiz paredz plašu, faktiski neierobežotu valsts pienākumu nodrošināt tulku tiesvedības procesā jebkurai fiziskajai personai, kura nepārvalda valsts valodu. Tomēr pēdējos gados tiesās ne tikai palielinās pārrobežu lietu skaits, bet arī likumsakarīgi vērojama tendence pieaugt gan to lietu skaitam, kurās personas izmanto tiesības pieprasīt valsts nodrošināta tulka klātbūtni tiesvedības procesā, gan arī pieaugt to valodu lokam, uz kurām tulka klātbūtne ir nodrošināma.

Civillietās pastāv plaši noteikts valsts pienākums nodrošināt tulka palīdzību tiesas sēdē personām, kuras nesaprot valsts valodu, pat tādās civillietās, kur personai ir iespēja pašai sev nodrošināt tulka palīdzību, ievērojot tās materiālo stāvokli. Turklāt nereti šāds beznosacījuma valsts pienākums tiek izmantots ļaunprātīgi, pieprasot tulka klātbūtni pat gadījumos, kad fiziskajai personai ir pilnvarots pārstāvis vai kad personai nav grūtību saprast tiesvedības valodu.

Tomēr Civilprocesa likums paredz virkni gadījumu, kad noteiktās lietu kategorijās noteikti lietas dalībnieki uz likuma pamata ir atbrīvojami no tiesas izdevumu segšanas. Šāds atbrīvojums ir pamatots vai nu ar pašām lietu kategorijām, kur ir grūtības personām atrast nepieciešamos finanšu resursus, lai tiesātos pret nereti ekonomiski spēcīgāku otro pusi, vai arī ar paša lietas dalībnieka īpaši aizsargājamo statusu, piemēram, lietās attiecībā uz bērniem, personām ar rīcībspējas ierobežojumiem, vardarbībā cietušajām personām vai personām, kuras saņem valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, ņemot vērā personas maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusu.

Ievērojot, ka izmaksas par tulku, kas pusei radušās, izmantojot tulka pakalpojumus tiesas sēdē vai klātesot pierādījumu iegūšanā ārvalstī, varēs piedzīt no lietā zaudējušās puses, jo īpaši ir svarīgi novērst jebkādas pārmērīgas, iespējams, negodprātīgi aprēķinātās izmaksas par tulka sniegtajiem pakalpojumiem tiesas sēdē vai iegūstot pierādījumus ārvalstīs, uzsver ministrijā. Tādējādi Ministru kabineta noteikumi nosaka atlīdzināmās tulka izmaksas par secīgās tulkošanas stundu konkrētā valodu grupā, kuru tiesai jāņem vērā, aprēķinot piedzenamo summu no lietā zaudējušās puses, pamatojoties uz puses iesniegtajiem apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem. Izmaksas par tulku atlīdzināmas to faktiskajā apmērā, bet ne vairāk par Ministru kabineta noteikumu pielikumā noteiktām atlīdzināmām tulka izmaksām.

Šie MK noteikumi radīs ietekmi uz personām, kuras ir iesaistītas civilās tiesvedības procesos un neprot valsts valodu. Lielāka ietekme tiks radīta uz zaudējušo pusi, jo tai ir pienākums izmaksas par tulku atlīdzināt. Tiesiskais regulējums pusei, kura nepārvalda tiesvedības valodu, uzliek par pienākumu pašai nodrošināt tulka palīdzību un segt no saviem līdzekļiem tulka izmaksu starpību, kas radīsies starp faktisko izmaksu un MK noteikumu pielikumā pieļauto atlīdzināmo tulku izmaksu apmēru.

Noteikumu projektu valdība skatīs 31.maijā. Grozījumi noteikumos bija nepieciešami, jo 31.jūlijā stāsies spēkā grozījumi virknē Civilprocesa likuma pantu, līdz ar to ir vajadzīgs samērot valsts pienākumu nodrošināt bezmaksas tulku tiesas sēdē un saskaņot šo valsts pienākumu ar citām Civilprocesa likuma normām.