Solvita Āboltiņa partijas kongresā: "Vienotības" atbildība būs sargāt un atbalstīt savu līderi

"Kopš pirmās dienas esmu apzinājusies, ka "Vienotība" ir gan atbildība, gan izaicinājums zem viena karoga apvienot dažādus, spilgtus, bieži vien atšķirīgus viedokļus pārstāvošus politiķus. Taču tieši spēju noturēt kopā mūs, dažādi domājošos, esmu uzskatījusi par "Vienotības" vērtību," klātesošajiem apliecināja Āboltiņa, atzīstot, ka pēdējā laikā nevar noliegt, ka šī vērtība ir izmantota kā ierocis cīņā par dažādām individuālām ambīcijām un vēlmēm pēc iespējas skaļāk iziet publiskajā telpā. "Savu vērtību esam padarījuši par savu vājumu un tādēļ brīžiem šķiet, ka esam pazaudējuši svarīgāko – ideju, kuras vārdā mēs pirms pieciem gadiem pulcējāmies kopā," norādīja Āboltiņa.

Līz šim "Vienotība" vienmēr spējusi pieņemt daudz atbildīgu, kaut brīžiem nepopulāru lēmumu, nezaudējot arī vēlētāju atbalstu un uzticību. "Mēs to spējām, jo bijām komanda, kura tic saviem spēkiem un kurai uzticas sabiedrība," pauda partijas priekšsēdētāja.

Vienmēr esmu uzskatījusi, ka lielāko daļu situāciju ir iespējams vērst par labu, komentējot situāciju "Vienotībā" norādīja Āboltiņa. "Mums jāatgriežas pie saknēm, pie tā, ar ko sākām – ar ideju un pārliecību par tiesisku Latviju, kurā Satversmes 92.pants par ikviena cilvēka tiesībām uz taisnīgu tiesu nozīmē mūsu kopīgu atbildību par savlaicīga un saprotama taisnīguma nodrošināšanu sabiedrībai."

Mums jāvelta visa uzmanība un darbs savu politisko prioritāšu īstenošanai, uzsvēra Āboltiņa, norādot, ka vissvarīgākā prioritāte ir radīt cilvēkos drošības sajūtu par savu un savas ģimenes nākotni, labklājību un pārticību.

Tikpat svarīga ir pārliecība, ka mūsu robežas un gaisa telpa nav svešu un naidīgu spēku apdraudēta, ka savā informatīvajā telpā ar kvalitatīvu ziņu saturu spējam neapmulst un nesapīties kaimiņvalsts propagandas pītos maldu un provokāciju tīklos, norādīja Āboltiņa.

Savā uzrunā Āboltiņa arī iezīmēja problēmas, kas likušas partijai ārkārtas kongresā lemt par to, vai "Vienotībai" ir nākotne, norādot, ka nesaskaņotās priekšvēlēšanu kampaņas 12.Saeimas vēlēšanās un strīdi par amatu sadali frakcijā un Saeimas komisijās aizsāka runas par Vienotības nevienotību un šķelšanos.

Problēmas radīja arī VIENOTĪBAS vadītās valdības darbs. "Drīz pēc 12.Saeimas vēlēšanām VIENOTĪBAI nācās apjaust, ka patiesībā savu valdību tā vada vien teorētiski, un valdības vadītājas sadarbība ar valdi norit pārsvarā formāli," norādīja Āboltiņa. "VIENOTĪBA pati savā valdībā, īpaši budžeta veidošanas laikā, darbojās galvenokārt kā koalīcijas partneru vēlmju izpildītājs, lai saglabātu formālu premjera partijas statusu, otrajā un trešajā plānā atstājot savus programmatiskos uzdevumus un vēlētājiem dotos solījumus", apliecināja Āboltiņa.

Taču par skarbāko mācību, ko VIENOTĪBA guvusi pēdējā laikā Āboltiņa uzskata jaunās valdības veidošanu. "Neapstrīdams ir fakts, ka prezidenta pienākums bija valdības veidošanu uzticēt tam kandidātam, kurš spēj nodrošināt Saeimas vairākuma atbalstu sava kabineta un tā lēmumu apstiprināšanai parlamentā. Diemžēl VIENOTĪBA, kārtējo reizi nespēja palūkoties tālāk par iekšējām nesaskaņām un savstarpēju nepatiku, neatstājot nekādas ilūzijas par to, ka kaut viens tās virzīts kandidāts spētu nodrošināt kaut pats savas frakcijas nedalītu atbalstu," norādīja partijas priekšsēdētāja.

Tomēr neskatoties uz notikušo mēs nevaram atļauties greznību atmest visam ar roku un padoties, norādīja Āboltiņa. "Varu atkārtot, ka "savā nišā" esam vieni, bet tikai, lai vēlreiz uzsvērtu, ka atbildība par to ir neizmērojama un cena mūsu iespējamas neveiksmes gadījumā pārāk augsta," uzsvēra Āboltiņa, atgādinot, ka tieši VIENOTĪBAI bijusi izšķiroša nozīme vairāku ģeopolitiski svarīgu jautājumu pieņemšanā, tostarp, lēmumā par Latvijas pievienošanos eirozonai un vēlāk arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai jeb OECD.

"Pavisam drīz, 23.jūnijā Lielbritānijas pilsoņi referendumā lems par to, vai valsts paliks Eiropas Savienības sastāvā. Vai situācijā, ja piepildās sliktākais scenārijs un briti tiešām nobalso par Brexit, šī precedenta ēnā būs vēl kāds cits politiskais spēks, kas stingri nostāvēs par Latvijas piederību Eiropas Savienībai?" klātesošajiem retoriski jautāja Āboltiņa.

Mēs nevaram atļauties gaidīt kādu, kurš nāks un paveiks to mūsu vietā. Nav citas Latvijas, un nav citas Vienotības. Esam mēs – ar savu darbu, ar savām zināšanām, ar savu spēku, gribēšanu un varēšanu. Un tikai no mums pašiem atkarīgs, cik stipri un vienoti mēs būsim viens otram, savai organizācijai un savai valstij, uzrunas noslēgumā klātesošajiem uzsvēra Āboltiņa.