Minetam par krāpšanu piemēro 14 400 latu naudas sodu
Par krāpšanu lielā apjomā, atkārtotu dokumentu viltošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu apsūdzētajam Leonīdam Minetam Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma piespriest 80 minimālo mēnešalgu jeb 14 400 latu naudassodu bez mantas konfiskācijas.
Kā aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Inese Auniņa, pilns spriedums šajā lietā būs pieejams no 8.decembra un pēc tam likumā noteiktajā kārtībā to būs iespējams pārsūdzēt.
Kā ziņots, prokuratūra vakar notikušajās tiesas debatēs Minetam lūdza piemērot naudassodu 100 minimālo mēnešalgu (18 000 latu) apmērā. Pats apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos pilnībā atzina, un lieta tika iztiesāta bez pierādījumu pārbaudes. Minets uz tiesu neieradās, bet sēdēs piedalījās viņa aizstāvis.
Apsūdzība iepriekš tika izdalīta atsevišķā lietvedībā no krimināllietas, kurā par līdzīga rakstura noziegumiem bija apsūdzēti uzņēmēji Raitis Bullīts un Guntis Bērziņš.
Bullīti un Bērziņu Rīgas apgabaltiesa 2007.gada 17.aprīlī atzina par vainīgiem un, izskatot krimināllietu bez pierādījumu pārbaudes, piesprieda viņiem naudassodus attiecīgi 18 000 latu un 14 400 latu apmērā. Tāpat abiem apsūdzētajiem tiesa piemēroja mantas konfiskāciju.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Juris Juriss, Bullīts un Bērziņš bija apsūdzēti par to, ka laikā no 2002.gada maija līdz 2004.gadam vienojās un realizēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu izkrāpšanu no valsts budžeta par SIA "INT" veiktajiem eksporta darījumiem uz Ukrainu. Abiem apsūdzētajiem PVN izkrāpšanā esot palīdzējis arī Minets, pret kuru laika ekonomijas nolūkos kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, jo viņš ilgāku laiku nebija sasniedzams.
Lai nodrošinātu noziedzīgo ieceru realizāciju, Bērziņš un Bullīts, iesaistot savās darbībās un neinformējot par faktiskajiem apstākļiem un noziedzīgo nodomu Anriju Savrucki un Aigaru Aizupieti, esot uzdevuši viņiem nodrošināt vairākkārtēju muitas dokumentu un nodokļu rēķinu viltošanu un to izmantošanu, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Juriss.
Pēc prokurora teiktā, tas esot bijis nepieciešams, lai nodrošinātu, ka "INT Latvija" nodokļa rēķinā norādītās eksportētās preces - piesūcinātu dzelzceļa gulšņu - vērtība ir augstāka nekā patiesībā, bet Igaunijas uzņēmumam "Baltic Railway Supply Osauhing" nodokļu rēķinā tiek norādīta eksportētās preces faktiskā vērtība, kas ir zemāka nekā "INT Latvija" nodokļu rēķinā norādītā.
Pēc PVN pārmaksas atmaksas izkrāpšanas no valsts budžeta, iegūstot šos līdzekļus savā valdījumā un zinot par to noziedzīgo izcelsmi, laikā no 2003.gada februāra līdz 2004.gada martam esot apzināti legalizēta daļa no šiem līdzekļiem kopumā 626 576 latu apjomā, iepriekš pastāstīja prokurors.
LETA
