Bergmanis: "Krievijas armija pie Baltijas robežas tiek apgādāta ar modernāko un spējīgāko militāro tehniku"

Mūsdienu piemēri parāda, ka pašreizējai drošības situācijai Eiropā un Eiropai tuvu esošajos reģionos nav īstermiņa risinājumu, ir jārīkojas ilgtermiņā. Latvijas interesēs ir panākt ilgtermiņa risinājumu sabiedroto spēku nozīmīgai militārajai klātbūtnei Latvijā. Ja mēs izliktos neredzam un nenovērtējam tos starptautisko tiesību rupjos pārkāpumus, kas 2014.gadā notika un vēl joprojām turpinās Ukrainā, tā būtu tuvredzība un bezatbildība pret savu valsti un savas valsts drošību, skaidroja Bergmanis.

Krievijas militārās aktivitātes rietumu kara apgabalā, kas robežojas ar Baltijas valstīm, kopš Krimas aneksijas 2014.gada pirmajā pusē ir ievērojami pastiprinājušās - ir pieaugusi militāro mācību intensitāte un mērogs, notiek militārās infrastruktūras attīstīšana un pilnveidošana.

2015.gadā ir noticis būtisks personāla un kaujas tehnikas skaita palielinājums Gaisa desanta karaspēka vienībās. Rietumu kara apgabals tiek apgādāts ar Krievijas jaunāko, modernāko un kaujas spējīgāko militāro tehniku. 15.armijas aviācijas brigādes bāze Ostrovā, kas atrodas tikai pāris desmitu kilometru attālumā no Latvijas robežas, tiek apgādāta ar jaunākās paaudzes helikopteriem.

Paralēli personālsastāva pieaugumam un infrastruktūras attīstībai pie Baltijas valstu robežām tiek novērots arī Krievijas īstenoto militāro mācību pieaugums. Pagājušajā gadā vien Krievijā notika vairāk nekā 4000 mācību, kas vismaz desmitkārtīgi pārsniedz NATO militāro mācību skaitu. Latvija seko līdzi Krievijas militārajām aktivitātēm robežas tuvumā. Diemžēl rodas virkne jautājumu par Krievijas plāniem un patiesajām vēlmēm veidot vai tomēr neveidot konstruktīvas attiecības ar Rietumiem, norādīja Bergmanis.

"Nav noslēpums, ka bieži novērojam Krievijas jūras un gaisa kuģu aktivitāti Latvijas pierobežā, kam bieži vien nav tikai aizsardzības raksturs. Diemžēl šādi gadījumi tiek fiksēti katru nedēļu. Rodas jautājumi par Krievijas aktivitāšu pamatotību un drošību, jo neviens nav pasargāts no kļūdām un incidentiem," norāda Bergmanis.

Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka Latvija intensīvi strādājot, lai pilnveidotu gaisa novērošanas sistēmas un varētu fiksēt visus zemu lidojošos objektus, kas šķērsojuši Latvijas gaisa telpas robežas. Latvijas ārējās robežas ir arī NATO ārējās robežas, un to nesankcionēta pārkāpšana radīs sekas agresoram.

"Tādēļ NATO samitā pieņemtajiem lēmumiem jābūt signālam, ka esam vienoti un solidāri ar dalībvalstu izaicinājumiem gan Alianses dienvidos, gan austrumos. Nepārprotami, mūsu galvenais mērķis ir Alianses ilgtermiņa klātbūtne Latvijā. Tieši ilgtermiņa militāri nozīmīga klātbūtne spēj atturēt no provokācijām un militāras agresijas. Un tā nav nedz izaicināšana, nedz austrumu kaimiņa kacināšana, kā to vēlas pasniegt atsevišķi eksperti un komentētāji. Tā ir nepārprotama savas pozīcijas paušana, lai nevienam pat nerastos doma pārkāpt mūsu valsts suverēno robežu," norādīja ministrs.

Bergmanis arī informēja, ka šogad aizsardzībai piešķirti papildus 68,5 miljoni eiro, tādējādi kopumā aizsardzības budžetu palielinot līdz 365 miljoniem eiro. Ministrs cer, ka arī turpmākajos gados stingri sekosim noteiktajiem mērķim sasniegt aizsardzības budžeta apjomu 2% no iekšzemes kopprodukta jau 2018.gadā.

Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija koncepciju īstenos no tai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Koncepcijas izveidošanai iepriekš tika organizētas vairākas publiskās diskusijas ar mērķi sekmēt dokumenta kvalitāti. Nacionālais drošības likums nosaka, ka katra sasaukuma Saeima līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim apstiprina jaunu Valsts aizsardzības koncepciju.