Tās tik ir "Skroderdienas": Devīte netiek vaļā no lēcām, Puķei nokrīt svārki!
“Skroderdienu” iestudējumā, kas apceļo Latviju, lomās iejutušies arī Regīna Devīte (no kreisās), Elīna Vāne, Kārlis Neimanis, Ieva Puķe un citi.
Kultūra
2016. gada 22. jūnijs, 18:51

Tās tik ir "Skroderdienas": Devīte netiek vaļā no lēcām, Puķei nokrīt svārki!

Jauns.lv

Aktrise Regīna Devīte ieliek kontaktlēcas, bet nezina, kā tās dabūt laukā no acīm; Ievai Puķei nokrīt svārki, bet Ģirts Ķesteris sapņo par matiem... “Skroderdienas Silmačos” sākušās ar populāru aktieru stāstiem par piedzīvoto!

Šogad TV skatītāji ir īpaši lutināti ar uzvedumu “Skroderdienas Silmačos”. Līgo vakarā kanāls LNT pirmizrādīs Zigurda Neimaņa režisēto iestudējumu, bet Jāņu vakarā kanālā LTV1 Rūdolfa Blaumaņa leģendāro joku spēli redzēsim Nacionālā teātra aktieru izpildījumā no Druvienas.

 “Skroderdienu” piedzīvošana arī daudziem aktieriem ir vērā ņemams notikums. Tā teikt – ja neesi lustējies “Silmačos”, neesi ieguvis zināmu “provi”. Izrādās, pat Latvijā populāriem māksliniekiem šī pieredze nākusi tik ar pēdējo gadu iestudējumiem un arvien ir jaunapgūstama padarīšana. “Silmaču” mākslinieki atklāj, ar ko viņiem saistās šī izrāde.

Devītei negals ar lēcām

Aktrise Regīna Devīte par godu Pindacīšas lomai iemācījusies apieties ar lēcām un gādā brūnu acu krāsu.

Interesanti, ka Valmieras Drāmas teātra aktrise Regīna Devīte, ko vislabāk zinām kā TV3 seriāla “UgunsGrēks” Zentu, atveidos Pindacīšu. Un šajā lomā, tikai – Nacionālā teātra iestudējumā, redzēsim Daigu Gaismiņu, kas savukārt seriāla viesnīcā atveido Zentas sīvāko konkurenti Magdu. To uzzinot no “Rīgas Viļņiem”, Devīte sirsnīgi smej, sakot: “Vai, cik jauki! Tas nu gan ir patīkams pārsteigums!”

Darīšana ar “Skroderdienām” Regīnai bijusi vien senajos laikos, kad izrādi Valmieras teātrī iestudējis Oļģerts Kroders. “I tad biju tēls bez vārda, bet ar pieciem bērniem!” atceras aktrise, skaidrodama, ka atšķirībā no citiem teātriem valmieriešu izrādē masu skatos piedalījušies visu aktieru bērni. “Staigāju pa skatuvi un visus viņus pievaktēju,” turpina aktrise. Bet nu viņa būs Pindacīša, bet viņas Pindaks jeb vīriņš – Dailes teātra aktieris Gints Grāvelis.

Jautāta, vai Pindacīša vien tāda pati Zenta ir, tikai – brīvdabas apstākļos, Devīte atklāj, ka darījusi visu, lai no līdzības izvairītos. Piemēram, izvēlējusies ogļmelnus matus un brūnu acu krāsu. Pērnvasar, kad līdzīgā sastāvā tika uzvestas pirmās “Skroderdienas”, Regīna izdomājusi mainīt acu krāsu ar lēcu palīdzību. “Biju noskatījusies, kā kolēģe Elīna Vāne, pārtopot par Elizabeti “Marijā Stjuartē”, liek acīs brūnas kontaktlēcas. Jau bērnībā biju ļoti gribējusi brūnas acis, par tādām jūsmoju, tāpēc Pindacīšas lomā nu šo sapni realizēju,” stāsta aktrise. Tiesa, tikt galā ar praktisko pusi nemaz neesot bijis tik viegli. “Pirmajā reizē lēcas nemaz nemācēju ielikt, lūdzu, lai Elīna palīdz. Taču, kad beidzās izrāde un devos mājās, attapos, ka neprotu tās izņemt. Labi, ka Rīgas dzīvoklī bija kaimiņiene, kura palīdzēja ar padomu.”

Regīna atzīts, ka ar redzes korekcijas līdzekļiem dzīvē esot vienas vienīgas problēmas. “Man nepieciešamas brilles, skatoties tālumā. Bet man vienmēr simtiem domu pilna galva, mēdzu iemest kabatā un uzsēsties virsū... Vai arī pazaudēt. Brilles man neturas. Atceros, kā par pirmo “UgunsGrēka” honorāru diezgan smalkā veikalā nopirku acenes ar kristāliņiem. Arī tās ātri pazaudēju. Tāpēc, “Skroderdienu” pieredzes iedrošināta, nopirku optiskās lēcas. Taču atkal negals – tālumā tad redzēju, bet tuvumā pat naudu makā nespēju saskaitīt – viss bija miglā...” pasmaida Devīte.

Lūriņa saņem Saulgriežu izjūtu

 “”Silmači” iedod saulgriežu izjūtu!” pērn intervijā izteicās Dita Lūriņa, kas Nacionālā teātra sastāvā atveido Antoniju. „Bērnībā spēlēju Toniju, tad – Ieviņu, Zāru un tagad Antoniju.” Dita ir pārliecināta, ka aktierim ir svarīgi būt šajā izrādē. „Tāpēc viss kolektīvs nāk uz Jāņu skatu, kas ir tradīcija. Teātrī katrs skaita, cik izrāžu atlicis līdz sezonas beigām. Piemēram, trīs. Bet, kad saka, ka vēl deviņi „Silmači”, kolēģi atbild – pag, pag, tas ir pilnīgi kaut kas cits. Pat nevar noformulēt, kas tas ir. „Silmači” ir „Silmači»!” prāto Dita Lūriņa.

Daneviča spēlēs savējiem

Aktrisei Dārtai Danevičai ir īpašs prieks, jo šogad Līgo svētkus sanāks būt mājas, apvienojot darbu un svinēšanu. Proti, Dārta ir jēkabpiliete, un tieši Jēkabpilī – Krustpils saliņas estrādē – Līgo vakarā viņa viesosies kā Zāra. „Ģimene priecīga, un es pati arī!” viņa saka. „Līgo vakars pats par sevi jau ir viens no gada spilgtākajiem notikumiem, bet spēlēt ģimenei un draugiem – tas ir dubults gandarījums!” viņa turpina.

Par savu lomu izrādē Dārta stāsta: „Acumirklī piekritu spēlēt šo lomu, par to man ir interesants stāsts. „Skroderdienas Silmačos” tika iestudēta kā mūsu Nacionālā teātra kursa diplomdarbs. Tur spēlēju Ieviņu, bet, jāatzīst, mana favorītloma bija Zāras loma. Jau no bērnības Zāras tēls izrādē man ir paticis visvairāk – vitāla un mīloša sieviete, kolorīts temperaments! Man kā aktrisei visvairāk patīk spēlēt mīlošu cilvēku, kam šis jūtu ceļš neiet nebūt tik taisni un viegli, kā gribētos.”

Puķei nokrīt svārki

„No šī gada aktieriem esmu vispieredzējušākā,” atzīst Valmieras teātra aktrise Ieva Puķe un turpina, „šī ir jau trešā loma manā „Skroderdienu” pieredzē – pirms tam spēlēju Ievu un Zāru, taču tagad esmu Elīna!” Savu trakāko atgadījumu, spēlējot „Skroderdienās Silmačos”, aktrise piedzīvojusi, tēlojot Ievu Nacionālajā teātrī. „Dziedot dziesmu par zaļo krūzi, man dziesmas vidū nokrita svārki. Ko nu lai dara?! Tā kā dzīvais orķestris nepārtrauca spēlēšanu, sapratu – jādzied vien līdz galam.” Neliels mierinājums bijuši zem svārkiem uzvilktie mežģīņotie apakšsvārki, kuri skatu esot mazliet pieseguši.

Vāne – Antonija ar stāžu

Valmieras drāmas teātra aktrise Elīna Vāne stāsta: „Arī šajā iestudējumā, tāpat kā visos pārējos, esmu Antonija, taču lomu cauri gadiem esmu izjutusi ļoti dažādi. Patiesību sakot, Antoniju spēlēt man iedeva jau pavisam zaļai, kad tikko biju atnākusi uz teātri – gandrīz pirms 13 gadiem, taču šodien, kad tas briedums ir lielāks, Antoniju saprotu vairāk un atveidoju labāk.”

Par to, ka šogad izrādes dēļ tiek palaisti garām Jāņi, Elīna, ko TV3 skatītāji iemīlējuši kā seriāla „Viņas melo labāk” trako Baibu, neuztraucas. „Izrāde Jāņus padarīs tikai vēl interesantākus – kaut vai tā izjūta vien, kad brauc uz izrādi pa tukšu Rīgu ar Jāņu vainagu galvā – tas ir kas īpašs...”

Grāvelis sagaida svētkus

„Jau bērnībā skatījos «Skroderdienas» un domāju – tā taču ir tā dzīve, tā tam ir jābūt! Lustīgi un viegli,” atklāj Dailes teātra aktieris Gints Grāvelis. Jau pagājušajā gadā spēlējot, Ginta kolēģi bijuši tieši tādi – jautri, dzīvespriecīgi un radījuši to īsto sajūtu, tādēļ arī šogad viņš sagaida, ka „kopā katru izrādi padarīsim par maziem svētkiem”.  teic Gints Grāvelis.

Ķesteris cer, ka citiem skauž

Dailes teātra aktieris Ģirts Ķesteris domā, ka kolēģi uz viņu un Gintu „ir tā vai citādi skaudīgi”. „Kāda nu tā sezona teātrī ir, tāda arī paliek, taču mēs ar Gintu šobrīd dzīvojam gaidīšanas režīmā, jo „Skroderdienās” viss iet uz urrā. Jandāliņš ir ne pa jokam, jo sprāgst krāsnis, ir alus, šņabis un vīns!” Ķesteris spēlē Dūdaru. «Dūdaru, kā visi atceras, savulaik lieliski spēlēja Ģirts Jakovļevs. Viņam viss ir kārtībā ar augšējo daļu, ja saprotat, ko es ar to domāju. Es par tādiem matiem varu sapņot, cik gribu, bet man tādu nav. Protams, Dūdars bez matiem būtu tas pats, kas Joske bez vēdera, tāpēc šajā izrādē uz vairākiem vakariem tieku pie piestiprinātām lokām un par to nesūdzos!” uzjautrinās Ķesteris.

 

Avots: žurnāls „Rīgas Viļņi» / Foto: publicitātes