Vai notikušās traģiskās nelaimes kaitotājiem ir ko mācījušas? VIDEO

Pērn janvārī Rojas novadā jūrā gāja bojā kaitbordists, digitālo tehnoloģiju speciālists Renārs Mileika. Savukārt 2014. gada maijā Jūrmalā, Kauguru pludmalē, tieši iepretī glābšanas stacijai gāja bojā vēl viens kaitbordists. Traģiskie gadījumi likuši pievērst pastiprinātu uzmanību kaitošanas drošībai.

Jūra, spēcīgs vējš un lieli viļņi – tās ir lietas, kas vilina kaiterus uz jūru baudīt ekstrēmo sporta veidu. Tomēr adrenalīna gūšana bieži vien ir riskanta un pat bīstama dzīvībai.

Latvijas Kaitsērfinga asociācijas valdes loceklis Juris Vasioleks LNT raidījumam „900 sekundes” saka: „Mums Latvijā pa 15 gadiem ir bijuši, ja nemaldos, tikai divi letāli gadījumi. No tiem viens bija saistīts ar slimību, nevis kaitbordu kā tādu. Ja tā skatās uz kopējo situāciju, tad sliktu iznākumu ir ļoti maz”.

Ik vasaru pieredzējušu sportistu rindas papildina kaitošanas entuziasti – iesācēji. Pieredzējušākie kaiteri norāda, ka jaunpienācēji bieži vien ir pārgalvīgi un reti vēršas pie vecākajiem kaiteriem pēc padoma.

„Kārtīgs instruktors iemācīs ne tikai kā braukt, viņš apmācīs arī par drošību, par vējiem, apmācīs, kur var un kur nedrīkst kaitot,” norāda kaiteris – instruktors Juris Strods.

Glābšanas vestes nelietošana, došanās vēju un viļņus baudīt nevienam citam nepaziņojot – tie ir izplatītākie pārkāpumi, kas paaugstina nelaimes risku. Ejot jūrā kaut kur nomaļākā vietā, noteikti kāds jāpabrīdina – glābēji, tuvinieki vai pārējie sportisti.

Kaiteri Latvijā parasti pulcējas pludmalēs, kas speciāli paredzētas aktīvai atpūtai, nevis sporto izklaidus pa visu pludmali. Tas arī ir viens no nelaimes riska mazināšanas veidiem, pūķošanas baudītāji cenšas viens otru pieskatīt un nepieciešamības gadījumā sniegt palīdzību.

Par to, kā kaiteri cenšas novērst nelaimes iespējamību un kas jāievēro kaitojot, skatieties videosižetā.