Britu raidsabiedrība BBC vēsta, ka Latvijas pretdarbība Kremļa propagandai pēdējos gados nav devusi vēlamos rezultātus.

Dārgi un neefektīvi: Latvijas pretdarbība pret Krievijas propagandu esot bezjēdzīga 136

Sabiedrība
2016. gada 18. jūlijā 07:12 2016. gada 18. jūlijā 07:12
Britu raidsabiedrība BBC vēsta, ka Latvijas pretdarbība Kremļa propagandai pēdējos gados nav devusi vēlamos rezultātus. Krievvalodīgie pat nevēlas ieklausīties Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Aptuveni puse Latvijas krievu neskatās vietējo televīziju un nelasa vietējos laikrakstus.

Latvijas krievu žurnāliste Oksana Antoņenko, kura gatavo reportāžas no Latvijas britu raidsabiedrībai BBC, raksta: „Latvijai apnicis cīnīties ar krievu propagandu – dārgi un nav vērts”. Informācijas karā, kurš ilgst jau divus gadus, Latvijā esot nonākuši pie slēdziena, ka pretdarbība Krievijas propagandai esot bezjēdzīga, uzskata Antoņenko.

Saeimas deputāts: „Situācija mainīsies pēc vairākām paaudzēm”

Žurnāliste BBC mājaslapā savu viedokli argumentē šādi: „Gan Latvijas politiķi, gan sabiedrības procesu pētnieki atzīst, ka cīņa par krievvalodīgo iedzīvotāju prātiem nav devusi vēlamos rezultātus. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumā teikts, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji sevi joprojām jūt piederīgus Krievijai un PSRS. Tādēļ viņi uzskata par nepieciešamu Krievijas iejaukšanos Latvijā, lai te uzlabotu krievu stāvokli, tic, ka Latvijā atdzimst fašisms un cilvēkus diskriminē valsts valodas nezināšanas dēļ.

Cīnīties ar šiem priekšstatiem jau ir bezjēdzīgi uzskata Saeimas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Deputāts teic: „Nu kā ar to cīnīties? Neticu, ka tik vienkārši var cīnīties par ļaužu prātiem. Krievija to dara tāpat kā padomju laikos. Bet demokrātiskās valstīs ir ļoti grūti tā vienkārši skalot smadzenes. Domāju, ka situācija mainīsies pēc vairākām paaudzēm”.

Latvijas krievu žurnāliste Oksana Antoņenko teic, ka divu gadu laikā nav izdevies pievērst krievvalodīgo interesi Latvijas plašsaziņas līdzekļiem. Visi mēģinājumi to izdarīt bijuši bezjēdzīgi un dārgi.

Kremļa propagandas draudi

Pirms diviem gadiem, iesākoties Ukrainas krīzei, Latvijas politiķi daudz runāja par militāro draudu tiešu saistību ar lielo krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu valstī. Drošības policija atklāti brīdināja, ka Latvijas nacionālo drošību apdraud Krievijas plašsaziņas līdzekļi, un aicināja stiprināt vietējos krievu medijus.

Politiķi satraucās, ka vietējie krievi pārsvarā skatās Krievijas televīziju, ir pakļauti Kremļa propagandai, un, ka iespējamā Krimas varianta atkārtošanās Latvijā gadījumā viņi nostāsies „zaļo cilvēciņu” pusē. Tas arī bija arguments, lai Latvijā ierīkotu NATO bāzi.

Kā atbildes solis bija telekanāla „RTR – Rossija” un portāla ru.sputniknews.lv slēgšana, papildus naudas piešķiršana sabiedriskās televīzijas krievu programmu veidošanai un likumu izmaiņas, lai cīnītos pret hibrīdkaru. Līdzīgi soļi tika sperti arī pārējās Baltijas valstīs”.

Latvijas politikas veidotāju cīņa par Latvijas krievvalodīgo ļaužu prātiem pēdējo divu gadu laikā esot bijusi cīņa ar vējdzirnavām, spiesti atzīt gan politiķi, gan pētnieki. Vietējie krievi joprojām ir Kremļa propagandas varā.

Dārgi un neefektīvi

Tagad NATO pieņēmis lēmumu par savu bruņoto spēku izvietošanu Austrumeiropā, bet nevienam vairs nav palikusi vēlme cīnīties ar Krievijas propagandu. Tas ir dārgi un bezjēdzīgi, raksta bbc.com.

Piemēram, kompānija „TNS Latvija” publicējusi datus, ka Baltijas Pirmais kanāls ir starp trīs populārākajiem Latvijā skatītākajiem telekanāliem, bet LTV7 reitings divu gadu laikā noslīdējis no 2,7% līdz 2%. Noskaidrots, ka 46% krievvalodīgo vispār neizmanto Latvijas plašsaziņas līdzekļus.

Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks pārliecināts, ka Latvijas krievu raidorganizācijas vienkārši nevar būt ietekmīgas: valdība neieklausās krievu plašsaziņas līdzekļos.

Drošības un stratēģiskās pētniecības centra veiktā pētījuma redaktore Ieva Bērziņa saka: „Problēma ir tajā, ka nav skaidrs, kā veidot politiku apstākļos, kad cilvēki pasauli redz dažādi. Skaidrs, ka viena puse būs par, bet otra pret. Tas apgrūtina pretdarbību iespējamās krīzes gadījumos. Ir liels psiholoģiskais spiediens”.


Kasjauns.lv/Foto: ekrānuzņēmums no video, Edijs Pālens/LETA

Citi šobrīd lasa

Šī mantiņa kļūšot par pirktāko Ziemassvētku dāvanu. Tās cena vecākus neizputinās 12
Iespaidīgi foto: pēc 40 gadiem Vācijā atgādā "Boeing 737", kuru bija nolaupījuši teroristi 8
Rīgas "Dinamo" pēc zaudējumu sērijas atlaiž Ozoliņa palīgus Laviņu un Ņiživiju 26
Skatīt visus komentārus