Dārgi un neefektīvi: Latvijas pretdarbība pret Krievijas propagandu esot bezjēdzīga

Latvijas krievu žurnāliste Oksana Antoņenko, kura gatavo reportāžas no Latvijas britu raidsabiedrībai BBC, raksta: „Latvijai apnicis cīnīties ar krievu propagandu – dārgi un nav vērts”. Informācijas karā, kurš ilgst jau divus gadus, Latvijā esot nonākuši pie slēdziena, ka pretdarbība Krievijas propagandai esot bezjēdzīga, uzskata Antoņenko.

Saeimas deputāts: „Situācija mainīsies pēc vairākām paaudzēm”

Žurnāliste BBC mājaslapā savu viedokli argumentē šādi: „Gan Latvijas politiķi, gan sabiedrības procesu pētnieki atzīst, ka cīņa par krievvalodīgo iedzīvotāju prātiem nav devusi vēlamos rezultātus. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumā teikts, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji sevi joprojām jūt piederīgus Krievijai un PSRS. Tādēļ viņi uzskata par nepieciešamu Krievijas iejaukšanos Latvijā, lai te uzlabotu krievu stāvokli, tic, ka Latvijā atdzimst fašisms un cilvēkus diskriminē valsts valodas nezināšanas dēļ.

Cīnīties ar šiem priekšstatiem jau ir bezjēdzīgi uzskata Saeimas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Deputāts teic: „Nu kā ar to cīnīties? Neticu, ka tik vienkārši var cīnīties par ļaužu prātiem. Krievija to dara tāpat kā padomju laikos. Bet demokrātiskās valstīs ir ļoti grūti tā vienkārši skalot smadzenes. Domāju, ka situācija mainīsies pēc vairākām paaudzēm”.

Kremļa propagandas draudi

Pirms diviem gadiem, iesākoties Ukrainas krīzei, Latvijas politiķi daudz runāja par militāro draudu tiešu saistību ar lielo krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu valstī. Drošības policija atklāti brīdināja, ka Latvijas nacionālo drošību apdraud Krievijas plašsaziņas līdzekļi, un aicināja stiprināt vietējos krievu medijus.

Politiķi satraucās, ka vietējie krievi pārsvarā skatās Krievijas televīziju, ir pakļauti Kremļa propagandai, un, ka iespējamā Krimas varianta atkārtošanās Latvijā gadījumā viņi nostāsies „zaļo cilvēciņu” pusē. Tas arī bija arguments, lai Latvijā ierīkotu NATO bāzi.

Kā atbildes solis bija telekanāla „RTR – Rossija” un portāla ru.sputniknews.lv slēgšana, papildus naudas piešķiršana sabiedriskās televīzijas krievu programmu veidošanai un likumu izmaiņas, lai cīnītos pret hibrīdkaru. Līdzīgi soļi tika sperti arī pārējās Baltijas valstīs”.

Dārgi un neefektīvi

Tagad NATO pieņēmis lēmumu par savu bruņoto spēku izvietošanu Austrumeiropā, bet nevienam vairs nav palikusi vēlme cīnīties ar Krievijas propagandu. Tas ir dārgi un bezjēdzīgi, raksta bbc.com.

Piemēram, kompānija „TNS Latvija” publicējusi datus, ka Baltijas Pirmais kanāls ir starp trīs populārākajiem Latvijā skatītākajiem telekanāliem, bet LTV7 reitings divu gadu laikā noslīdējis no 2,7% līdz 2%. Noskaidrots, ka 46% krievvalodīgo vispār neizmanto Latvijas plašsaziņas līdzekļus.

Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks pārliecināts, ka Latvijas krievu raidorganizācijas vienkārši nevar būt ietekmīgas: valdība neieklausās krievu plašsaziņas līdzekļos.

Drošības un stratēģiskās pētniecības centra veiktā pētījuma redaktore Ieva Bērziņa saka: „Problēma ir tajā, ka nav skaidrs, kā veidot politiku apstākļos, kad cilvēki pasauli redz dažādi. Skaidrs, ka viena puse būs par, bet otra pret. Tas apgrūtina pretdarbību iespējamās krīzes gadījumos. Ir liels psiholoģiskais spiediens”.