Krievija par vēstnieku Ukrainā ieceļ no Latvijas patriektu superspiegu

2007. gada nogalē Latvijā izvērtās pamatīgs spiegu skandāls. Ārlietu ministrija paziņoja, ka no Latvijas izraidīts kāds vidēja līmeņa Krievijas vēstniecības diplomāts, jo „jo šīs personas atrašanās Latvijā radot apdraudējumu valsts drošībai”. Oficiāli netika nosaukts šī diplomāta vārds, bet no Krievijas vēstniecības mājaslapas tieši tad nozuda vēstniecības pirmā sekretāra Sergeja Toropova vārds. Pirms tam Toropovs bijis vēstniecības preses sekretārs.

Drīz vien gan Ārlietu ministrija, gan Krievijas vēstniecība paziņoja, ka izraidītais neesot Toropovs. Viņš pats esot labprātīgi devies prom no Latvijas. Tomēr aizdomīgi bija tas, ka viņš mūsu valsti atstāja spiegu skandāla laikā un arī plašsaziņas līdzekļos tika minēts, ka Toropovs Latvijā esot vācis informāciju par NATO spēkiem.

Toreiz Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Edgars Skuja paziņoja, ka viens no Krievijas diplomātiem veic darbības, kas neatbilst sūtniecības darbinieka statusam, un tas rada draudus valsts drošībai. Tai pat laikā no Latvijas aizbrauca arī Krievijas vēstniecības Latvijā vicekonsuls Aleksandrs Rogožins. Kurš bijis spiegs – Toropins vai Rogožins, vai abi kopā, oficiālā vēsture klusē.

Par to, ka Toropovs varētu būt spiegs, liecina fakts, ka par viņu nav piejama absolūti nekāda informācija Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā. Viņa pagātne ir miglā tīta. Krievijas žurnālisti izošņājuši, ka savulaik Toropovs it kā dienējis ANO miera uzturēšanas spēkos Tuvajos Austrumos. Interneta portālos atrodami ieraksti, kuros Sergejs Toropovs tiek dēvēts par „superspiegu”. Tas, ka par Krievijas vēstnieku Ukrainā kļūst tik noslēpumaina persona, spiegošanā apsūdzēts okšķerēšanas speciālists, liecina: Krievijas – Ukrainas attiecības ne tikai ir, bet arī turpmāk būs visnotaļ saspringtas.