Nepilnīgie likumi ļauj bēgļiem pabalstu saņemt pat tad, ja viņi vairs nedzīvo Latvijā
Atklāti trūkumi bēgļu pabalstu izmaksāšanas kārtībā - spēkā esošais regulējums ļauj saņemt uzturēšanās pabalstu arī tad, ja bēglis nemaz vairs nedzīvo Latvijā, pirmdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas Sešos".
Valsts atbalsts vairs nepienākas, ja bēglis ir sācis strādāt un saņem vairāk par minimālo algu, ja piespriests cietumsods, ja pieķerts nepatiesu ziņu norādīšanā iztikas līdzekļu deklarācijā un ja zaudējis bēgļa statusu. Taču noteikumi neparedz, ka pabalstu pārtrauc izmaksāt, ja tiek pamesta Latvija, jo pēc pabalsta nav jāierodas personīgi, tas tiek ieskaitīts bankas kontā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) norāda, amatpersonas sapratušas nepilnību, ko nepieciešams novērst, tāpēc ir sākusies noteikumu labojumu saskaņošana.
"Grozījumu pamats ir pāris nepilnības noteikumos, kuras mums neļauj izsekot līdzi, vai patvēruma meklētājs, kurš ir saņēmis statusu - attiecīgi bēglis vai alternatīvā statusa ieguvējs - pamatoti saņem pabalstu. Ir bijuši vienkārši gadījumi, kad mēs nevaram īsti līdz galam izsekot, vai šī persona atrodas Latvijā," atzina PMLP pārstāve Undīne Priekule.
Jaunais regulējums paredzēs, ka bēgļa pabalsta saņēmējam turpmāk reizi mēnesī būs jāierodas Nodarbinātības valsts aģentūrā, kas ļaus pārliecināties, ka bēglis joprojām dzīvo Latvijā. Ja noteiktajā termiņā bēglis nebūs ieradies aģentūrā, pabalsta izmaksāšana tiks pārtraukta.
Patlaban Latvijā pieaugušie bēgļi saņem 139 eiro mēnesī, bet nepilngadīgie un katrs nākamais cilvēks ģimenē - 97 eiro. Augustā pabalsts tika izmaksāts 41 cilvēkam, kopumā tam iztērējot nepilnus piecus tūkstošus eiro. Pabalstu saņēmēju skaitam ir tendence palielināties, jo Latvija uzņem arvien vairāk patvēruma meklētāju.
