Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 24. un 25. martā
Šajās brīvdienās paredzami gan vērienīgi tusiņi, gan arī tiek atklātas unikālas izstādes. Teātra mīļotāji no rīta līdz vakaram varēs vērot studentu teātri, bet bērni jāved uz jauno cirka programmu.
Kafejnīca „Leningrad” svin četru gadu jubileju. Tiek ieskandināts festivāls „Positivus”. Rīgas cirkā jauna zilu, zaļu brīnumu programma. Studenti uz nebēdu spēlē teātri. Rīgas Motormuzejā sabraukuši amerikāņu sapņu auto, bet Rīgas Biržā skatāmi slavenie Faberžē juvelierizstrādājumi.
1. „Palladiumā” ieskandinās festivālu „Positivus”
Sestdien, 24.martā, pulksten 20.00 Rīgas koncertzālē „Palladium” notiks pirmais „Positivus” festivāla ieskaņas pasākums, kurā uzstāsies vairākas ievērojamas grupas. Ieskaņas pasākuma galvenie mākslinieki būs „The Sound Poets”, Alise Joste, Eirovīzijas zvaigznes - grupa „Triānas parks”.
„Mēs ceram iedibināt jaunu tradīciju, aptuveni reizi mēnesī piedāvājot „Positivus” sesiju pasākumu, kurā uzstāsies lieliskas ar „Positivus” festivālu saistītas vietējās un ārzemju grupas. 24. marta pasākumā bez lieliskām grupām būs iespēja vērot koncertu ierakstus no pagājušā gada TELE 2 skatuves. Maijā varēsim piedāvāt brīnišķīgu programmu ar trīs britu grupām. Šajā pasākumā mēs pieteiksim arī pirmā šī gada „Positivus” galveno mākslinieku vārdu izziņošanu.” saka viens no festivāla rīkotājiem Ģirts Majors.
Pasākumu koncertzālē „Palladium” bez maksas varēs apmeklēt „Positivus” festivāla „Twitter” konta sekotāji, autorizējoties un izdrukājot speciālu ielūgumu, kuru kopējais skaits ir ierobežots. Pārējiem ieejas maksa būs pieci lati, un biļetes būs nopērkamas tikai pie ieejas. Sīkāk internetā: www.palladium.lv.
2. „Leningrad” Spīķeru koncertzālē svin četru gadu jubileju
Vecrīgas kafejnīca „Leningrad” sestdien, 24.martā, pulksten 18.00 Spīķeru koncertzālē rīkos savu četru gadu jubileju, klausītājiem piedāvājot dažādu grupu uzstāšanos. Šajā vakarā savu 12 gadu jubileju svinēs arī turbofolka grupa „Oranžās brīvdienas”, kas vienlaikus būs arī grupas jaunā albuma „Spīd” atvēršanas svētki.
„Leningrad” jubilejas pasākumā Spīķeru koncertzālē uzstāsies grupas „Rīta stienis”, „The Starlight Searchers” un Luijs Fonteins, bet jubilejas vakaru ievadīs muzikālās apvienības „Pingvīnu cirks” uzstāšanās.
Ar muzikāliem priekšnesumiem „Leningrad” četru gadu jubilejas pasākumā uzstāsies arī citi ārvalstu un pašmāju mūziķi, kuru priekšnesumi būs interesanti gan roka, gan akadēmiskās mūzikas cienītājiem.
Biļešu cena: Ls 7 (stāvvieta) un Ls 10 (pie galdiņa). Sīkāk internetā: www.leningrad.lv.
„Leningrad” brīvdienas3. Zili, zaļi brīnumi Rīgas cirkā
Rīgas cirks pavasari iesācis ar jaunu programmu „Zili, zaļi brīnumi”, kurā piedalās dažādu oriģinālu žanru cirka mākslinieki: lieliska atrakcija gaisā „Rotējošais lopings”, virtuozs gaisa vingrotājs siksnās, ekvilibristi uz stingri nostieptas troses, ekstremālis ar „Reinas riteni”, akrobāte - ekvilibriste oriģinālā rotējošā krēslā, kā arī mākslinieki kopā ar dresētiem dzīvniekiem: gan smieklīgiem pērtiķiem, gan osetīnu džigiti uz zirgiem. Pēc vairāku gadu pārtraukuma rīdziniekus priecēs arī Latvijas skatītāju iemīļotie klauni - Vlad&David.
Viens no spilgtākajiem programmas „Zili, zaļi brīnumi!" numuriem ir Duo Jarosh (Anatolijs un Ņina Jaroš) uzstāšanās, kas skatītājus aizraus ar risku, dinamiku, elpu aizraujošiem kūleņiem, piruetēm, apgriezieniem un pagriezieniem 12 metru augstumā tieši zem Rīgas cirka kupola.
Cirka programmas nav iedomājamas bez dažādu dzīvnieku uzstāšanās. Šajā reizē programmā būs redzami cirka tradicionālie dzīvnieki- zirgi, kuru mugurās, lielā ātrumā pa apaļo manēžu auļos ugunīgie osetīnu džigiti - Lazarovi, kuri bezbailīgi demonstrēs riskantus trikus. Tāpat skatītājiem būs iespēja redzēt augstākās klases meistarību pērtiķu dresūrā, ko rādīs cirka zvaigzne- šimpanze Ņura un viņas dresētāji Andrejs Tepligins un Nadežda Krasovskaja. Latvijas mākslinieks Sergejs Stupakovs, kurš ir izcils ilūzijas meistars, mēģinās apmānīt vērīgo cirka skatītāju acis, uzburot īstus, baltus baložus no zila gaisa!
Programmā būs redzami arī Latvijas cirka mākslinieki - šarmantais Latvijas cirka mākslinieks Sergejs Polupans ar jaunu gaisa numuru siksnās un akrobāte - ekvilibriste Tatjana Šaiko, kura pēc divu gadu ilgām viesizrādēm Eiropā, atgriežas Latvijā ar jaunu, Latvijas skatītājiem neredzētu cirka numuru rotējošā krēslā.
Būs redzami arī citi cirka numuri, kas pārsteigs skatītājus. Gan sestdien, gan svētdien, 24. un 25. martā, jaunās cirka programmas izrādes notiks pulksten 12.00 un 15.00. Biļešu cenas: Ls 5 -15. Sīkāk internetā: www.cirks.lv.
Haunajā Rīgas cirka programmā uzstāsies arī klauni
4. Studentu teātra diena Rīgas Tehniskajā universitātē
Sestdien, 24. martā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Lielajā aulā teātrmīļiem visas dienas garumā, sākot no pulksten 12.00 ir iespēja bez maksas XIII Latvijas Studentu teātra dienu ietvaros noskatīties studentu teātru izrādes vai to fragmentus, kurus vienlaikus vērtēs arī profesionāla žūrija.
Par 2012. gada labākā jauniešu teātra titulu šogad sacentīsies 13 teātri: RTU studentu teātri „Spēle” un „Kamertonis”, Latvijas Universitātes Studentu teātris, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Studentu teātris, Vidzemes Augstskolas studentu teātris „ViAGars”, Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudija „Figaro”, Rēzeknes Augstskolas studentu teātris „ĶerRA”, studijteātris „AKA”, improvizācijas teātris „ImproZoo”, VEF Kultūras pils ansamblis „Rīgas pantomīma”, teātra studija „Krāso baltu”, Alises Rozes Studentu teātris un Jaunais Miltu teātris.
„Latvijas Studentu teātra dienās vienkopus tiekas dažādu augstskolu studenti, lai iepazītos, sadraudzētos un radoši izpaustos. Šoreiz teātra dienā studenti apspēlēs tēmu „Acis”,” stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Studentu kluba direktore, režisore Asja Visocka, kura kopā ar Edmundu Freibergu, Raimondu Vazdiku, Baibu Berķi un Ģirtu Šoli veidos vērīgo žūriju. Augstāko vērtējumu ieguvušo teātri apbalvos ar Latvijas Studentu teātra dienas ceļojošo balvu – sudraba āksta cepuri. Tāpat tiks noteikts gada labākais studentu aktieris un aktrise.
Ar Latvijas Studentu teātra dienu programmu var iepazīties internetā: www.kulturartu.lv.
Latvijas Studentu teātra dienas: RTU 24.03.2012.
5. Amerikāņu muskuļauto skaistums Rīgas Motormuzejā
Rīgas Motormuzejā ir skatāma izstāde „Amerikāņu muskuļauto skaistums”, kurā pirmo reizi Latvijā vienkopus ir aplūkojams tik plašs pagājušā gadsimta 60./70.gadu amerikāņu jaudīgo ielas sporta mašīnu klāsts – „Dodge Challenger”, „Chevrolet Corvette Stingray”, „Chevrolet Camaro mark I”, „Chevrolet De Luxe Low Rider” un citas. Ekspozīcija tapusi sadarbībā ar amerikāņu automašīnu īpašnieku biedrību „Amerikāņu auto klubs”, savukārt spēkrati uz izstādi ceļojuši ne tikai no Latvijas.
20. gadsimta amerikāņu popkultūra nav iedomājama bez „Coca Cola” un Elvisa Preslija, tāpat kā bez mežonīgi jaudīgām, ātrām un skaļām ielas sacīkšu mašīnām, sauktām par American Muscle Cars. Mežonīgi jaudīgo, ātro un skaļo ielas sporta mašīnu laikmets sākās sešdesmito gadu vidū ASV, Detroitā. Lielās autoražotāju kompānijas GM, „Ford” un „Chrysler” piedāvāja sērijveida ģimenes spēkratus, kas aprīkoti ar forsētiem lielas kubatūras un jaudas dzinējiem. Šādu rūpnieciski uzlabota ielas sacīkšu auto iegāde nebija dārga, bet braucējam deva milzīgu adrenalīna devu, jo auto bez žēlastības svilināja riepas un padevās sānslīdēm.
Diemžēl tā kā daudzas interesantas lietas beidzas, 70. gados sākās arī muskuļauto ēras noriets. Ekoloģijas normas noteica, ka bezsvina benzīna lietošanai vajadzīga augstāka kompresijas pakāpe, auto kļuva dārgāki un lēnāki, bet dzinēji ekonomiskāki un mazjaudīgāki.
Izstāde „Amerikāņu muskuļauto skaistums” būs apskatāma katru dienu līdz 6. maijam, Rīgas Motormuzejā (S.Eizenšteina ielā 6). Sīkāk internetā: www.motormuzejs.lv.
Amerikāņi muskuļauto
6. Slavenā Faberžē juvelieru nama dārgumi Rīgas Biržā
Mākslas muzeja „Rīgas Birža” Lielajā izstāžu zālē (Doma laukumā 6) līdz 20. maijam ir apskatāma izstāde „Faberžē un Baltija”. Tā sniedz ieskatu slavenā Sanktpēterburgas (dibināts 1842. gadā) un Maskavas (no 1887. gada) juvelieru nama „Faberžē” darbībā. Skatītāju uzmanībai tiek piedāvāti agrīnie darbi no Gustava Faberžē juvelieru darbnīcas laikiem un viņa dēla Pētera Karla Faberžē veidotie juvelierizstrādājumi, kas ir savas nozares augstākās meistarības paraugi.
Izstādē eksponēti darbi ir no Viskrievijas Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja, Valsts Vēstures muzeja un A. Fersmana Mineroloģijas muzeja krājuma (Krievija). Ekspozīciju papildina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas kolekcijā esošie Faberžē darbi.
Izstāde veidota tikai no unikāliem priekšmetiem, katrs no tiem ir saistīts ar zīmīgu notikumu vai laika posmu firmas „Faberžē” vai Krievijas imperatora ģimenes vēsturē, kā arī raksturo šī juvelieru nama māksliniecisko un tehnisko virtuozitāti. Eksponātu skaits nav liels, taču aptver iespējami plašu priekšmetu veidu spektru, sākot no pazīstamā zīmola – Lieldienu olas – līdz rotaslietām, galda piederumiem, pulksteņiem, etvijām un citiem aksesuāriem, kas pieskaitāmi „Faberžē” nama ekskluzīvākajiem darinājumiem.
Jāuzsver, ka Faberžē dzimtas vēsture ir saistīta ar Baltiju. Gustavs Faberžē (1814 – 1893), slavenās juvelieru darbnīcas dibinātājs, pēc izceļošanas no Francijas ir dzīvojis Pērnavā un tikai 1842. gadā pārcēlies uz Sanktpēterburgu. Viņš kopā ar dēlu Pēteri Karlu Faberžē (1846 – 1920) bieži apmeklējis Rīgu. Šeit abi, protams, katrs savā laikā, satikuši arī savas nākamās sievas. Sākoties 1917. gada revolūcijai, Rīga bija tā pilsēta, caur kuru Pēterim Karlam Faberžē izdevās emigrēt uz Eiropu. Vēlāk uz Rīgu pārcēlās dzīvot daži viņa ģimenes locekļi un firmas pārstāvji.
Vēl viena saikne ar Latviju veidojas radošā darba aspektā. „Faberžē firmā Pēterburgā un Maskavā paraugus sudraba izstrādājumiem zīmējis gleznotājs un grafiķis Jānis Lībergs (1862 – 1933), kas izglītību bija ieguvis Štiglica centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (1895), no 1901. līdz 1903. gadam tur par sīkplastikas formu veidotāju ir strādājis Teodors Zaļkalns, viņš izgatavoja modeļus nelielām statuetēm, dzīvnieku figūriņām un citiem sīkplastikas izstrādājumiem. Amata prasmi pie P. K. Faberžē apguva Tukuma zeltkaļa Frīdriha Osvalda Tālberga dēls Artūrs Tālbergs,” stāsta mākslas zinātniece Vita Banga savā rakstā „Mītiskais Faberžē” žurnāla „Māksla Plus”.
Sīkāk internetā: www.lnmm.lv .
7. Izstāžu ceļvedis: ziemeļbriežu mednieki, multeņu varoņi, taureņziedi
* Ogres Vēstures un mākslas muzejā ir atklāta izstāde „Senie ziemeļbriežu mednieki Daugavas krastos”, kura būs skatāma līdz 21. aprīlim. Izstāde iepazīstina ar agro akmens laikmetu – paleolītu, periodu, kad Latvijas teritorijā un Daugavas krastos parādījās pirmie cilvēki – ziemeļbriežu mednieki. Izstādē apskatāmi daudzveidīgi krama darba rīki un ieroči, ziemeļbriežu ragi, mamutu zobi un ilkņi. Izstāde ļaus uzzināt, kādiem ieročiem un paņēmieniem savu iztikas avotu – ziemeļbriežus - medīja pirmie Latvijas teritorijas iedzīvotāji 11 tūkstošus senā pagātnē.
Sīkāk internetā: www.ogresmuzejs.lv .
* Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā līdz 22. aprīlim ir skatāma filmu studijas „Rija” sagatavota izstāde „Tā top animācija”, kas iepazīstina ar animācijas filmu tapšanu no idejas rašanās līdz pat gatavai filmai. Izstādē apmeklētājus uzrunā zīmēti un veidoti tēli no Latvijā tapušām animācijas filmām. Izstādītie zīmējumi, lelles un video, ko var vērot piecos monitoros, sniedz ieskatu par animācijas filmu veidošanas etapiem, ļaujot apjaust procesa darbietilpīgumu un precizitāti, kas nepieciešama filmas veidotājiem. Katru filmas veidošanas etapu attēlo zīmējumi no kādas animācijas filmas. Izstādes jaunākajiem apmeklētājiem ir iespēja ne tikai skatīties, bet arī darboties – kopēt zīmējumus un pašiem zīmēt un krāsot.
Sīkāk internetā: www.rigamuz.lv.
Sīkāk internetā: www.makslasbanka.lv .
* Latvijas Mākslas akadēmijā līdz 5. aprīlim ir aplūkojama izstāde, kurā ar saviem stāstiem un fotogrāfijām dalās tie Mākslas akadēmijas studenti, kuri nesen izmantojuši studiju vai stažēšanās iespējas ārvalstīs. Ekspozīcija ir atvērta ikvienam interesentam, kurš vēlas uzzināt vairāk par studējošo iespējām un pieredzi, studējot vai stažējoties dažādās Eiropas valstīs. Ieeja bez maksas. Sīkāk internetā: www.lma.lv .
Elmārs Barkāns/ Foto: publicitātes foto, Lita Krone/LETA, no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
