Bīstami aizraujošā „Troņu spēle” 9

Kultūra
2012. gada 21. aprīlī 11:52 2012. gada 21. aprīlī 11:52
TV līdz šim vēl neredzēti izsmalcināta fantāzijas pasaule, milzīgs aktieru ansamblis, filmēšana Ziemeļīrijā, Maltā, Islandē, Horvātijā. Seriāls „Troņu spēle”, kura jaunākā – otrā – sezona ceturtdienās skatāma kanālā „Fox Life”, apliecina mūsdienu televīzijas neticamās iespējas. Taču šis nav seriāls tīņiem, kas sapņo kļūt par bruņiniekiem un princesēm. Te ir politiskas intrigas, asinsgrēks, kaislības. Šķiet, precīzākais raksturojums izdevies producentam Deividam Beniofam, kurš „Troņu spēli” nodēvējis par „Soprano ģimeni Viduszemē”.

Intrigas, asinis, kaislības, pūķi

Pītera Dinklidža atveidotais punduris Tirions Lanisters ir kļuvis par vienu no skatītāju iemīļotākajiem varoņiem un saņēmis arī profesionāļu novērtējumu „Emmy” un „Zelta globusa” balvu izskatā.
Komiksu un fantastikas fans jau kopš bērnības, rakstnieks Džordžs Mārtins sāka sacerēt īsus fantāzijas un šausmu stāstus 70. gados. Viņš ar izcilību pabeidza Žurnālistikas fakultāti, drīz vien nonāca Holivudā, un rakstīja scenārijus TV seriāliem, tostarp kulta seriālam „Krēslas zona”. Tomēr TV ierobežotās iespējas Mārtinu neapmierināja, un 90. gadu sākumā viņš atgriezās pie rakstīšanas.     Vīzija par zēnu, kurš redz, kā tiek nocirsta galva cilvēkam, kļuva par sākumpunktu episkajam romānu ciklam „Uguns un ledus dziesma”, kurš nu jau ieguvis kulta statusu un nemaz negrasās beigties – pagājušajā gadā tikai izdota sērijas piektā grāmata, plānotas ir vismaz vēl divas. Vaicāts, vai viņam pašam ir skaidrs, kā beigsies šķietami bezgalīgā cīņa par Dzelzs troni, Mārtins atjokojis, ka beigu beigās būs milzīga kapsēta, pa kuru vējš dzenās putekļu vai sniega vērpetes.

Romānu pamatā daļēji ir Eiropas viduslaiku vēsture – īpaši Rožu kari Anglijā. Iedvesmojoties no sava elka, „Gredzenu pavēlnieka” radītāja Tolkīna, Mārtins rūpīgi studējis un izgudrojis alternatīvu vēsturi, leģendas, ģeogrāfiju Vesterosas kontinentam, kurā notiek „Troņu spēles” un pārējo „Uguns un ledus dziesmas” romānu darbība. Centrālā sižeta līnija vēsta par Vesterosas dzimtu cīņu par varu un karaļa troni. Lai tajā nokļūtu, tiek izmantotas visas iespējamās metodes – aprēķina laulība, nodevība, slepkavības, karš. Atšķirībā no tradicionālajiem fantāzijas žanra darbiem Mārtins nekoncentrējas uz maģiju, viņa uzmanības centrā ir politiskās intrigas un morāles nepastāvīgums. Viņa varoņi ir reālistiski, tādēļ viņam izdevies iekarot arī tādu lasītāju sirdis, kas ar fantāzijas žanru parasti neaizraujas. Notikumi romānos stāstīti no dažādu varoņu skatpunktiem, kuru skaits arvien pieaug – piektās grāmatas beigās tas jau bija pārsniedzis 30.

Grandiozākā TV fantāzija

Milzīgais personāžu skaits, sapiņķerētās sižeta līnijas un fakts, ka viens no galvenajiem varoņiem jānogalina vēl pirms pirmās sezonas beigām, nenobiedēja HBO producentu Deividu Beniofu. Grāmatām gūstot popularitāti, pie Mārtina bija vērsusies ne viena vien filmu studija, taču viņš uzskatīja, ka grāmatu materiāls ir pārāk plašs filmai, un vienīgā TV kompānija, kas spētu adekvāti vizualizēt viņa romānus, ir HBO. Mārtins licis sava aģentam nosūtīt grāmatu tieši viņiem un  trāpījis desmitniekā – telekompānija bija nolēmusi izmēģināt roku tādā seriālā, kam pirms pieciem gadiem tā nedotu iespēju.

Vienas „Troņu spēles” sērijas uzņemšana izmaksā no 5 līdz 10 miljoniem dolāru, visa pirmā sezona – 50 līdz 60 miljonus dolāru. Otrajā sezonā budžets pieaudzis par vēl 15 %. Seriāla veidotāji sola, ka tas devis iespēju īpaši iespaidīgi izstrādāt otrās sezonas centrālo notikumu – Karaļu kauju, kurā kara laukā satiksies visi Dzelzs troņa pretendenti. Seriāla filmēšana notiek Ziemeļīrijā, Maltā, Horvātijā un Islandē. Autori lepojas arī ar to, ka seriālā tikpat kā netiek izmantota kompjūtergrafika – pat Starku bērnu vilkus „spēlē” īsti dzīvnieki, tiesa, inuītu suņi, nevis vilki.

Pundura uzvaras gājiens

Beniofs stāsta, ka, izlasot romānu, viņam prātā uzreiz ienākuši divi aktieri – Šons Bīns un Pīters Dinklidžs. „Gredzenu pavēlnieka” Boromira lomas atveidotāju Bīnu Beniofs redzēja Starku klana galvas Neda lomā. Viņa laiks seriālā jau beidzies – Neds tika nogalināts pirmās sezonas beigās, tā šokējot daudzus skatītājus, kas nebija lasījuši romānu – viņi neticēja, ka seriāla veidotāji patiešām ļaus aiziet bojā vienam no centrālajiem varoņiem. Taču arī šajā ziņā Mārtins nebaidās pārkāpt robežas – neviens no viņa varoņiem nav neievainojams, un skatītājus gaida vēl daudz pārsteigumu.

Savukārt Pītera Dinklidža atveidotais punduris Tirions Lanisters ir kļuvis par vienu no skatītāju iemīļotākajiem varoņiem un saņēmis arī profesionāļu novērtējumu „Emmy” un „Zelta globusa” balvu izskatā. Vardarbīgajā, politisku kaislību plosītajā Vesterosā Tirions ir baltais zvirbulis. Vai arī pelēkais kardināls? Ar mēli punduris rīkojas veiklāk kā ar zobenu, taču kaujas lauks viņam ir pretīgs, un viņš sapņo nomirt lielā vecumā, ar vīna pilnu vēderu un daiļavu apskāvienā. Arī Dinklidžs atšķiras no citiem aktieriem-pundurīšiem. Gadu no gada noraidījis elfu un rūķu lomas, kas parasti nodrošina iztiku aktieriem, kam piemīt šī fiziskā nepilnība, Dinklidžs beidzot ticis pie mūža lomas, kurā var spēlēt maza auguma lielu personību.

Kurš sēdēs Dzelzs tronī?

To, kurš sēdēs Dzelzs tronī, otrās sezonas noslēgumā paredzēt nav iespējams, jo īpaši tādēļ, ka jau pirmajā sezonā varējām pārliecināties – „Troņu spēlē” iespējami visnegaidītākie pavērsieni. Vesterosā plosās karš. Kaprīzais un nežēlīgais karalis Džofrijs spēj draudēt pat savai mātei Sersejai. Ar visu Lanisteru zeltu var nepietikt, lai noslēptu dzimtas lielāko apkaunojumu – Sersejas un dvīņubrāļa Džeimija grēcīgo mīlestību. Vai Starki nolems iemainīt sagūstīto Džeimiju pret Sansu, ko Karaļostas zelta būrītī kā savu līgavu tur Džofrijs?  Robam Starkam, iespējams, nāksies riskēt un paļauties uz saviem vasaļiem, kuģiniekiem Grejdžojiem, lai iekarotu galvaspilsētu Karaļostu, jo Lanisteru blokādei izlauzties cauri viņš nespēj. Kas notiks, kad kaujas laukā sastapsies Stanis un Renlijs Barateoni, bijušā karaļa Roberta brāļi, kuri abi uzskata sevi par cienīgāku pēcnācēju nekā Džofrijs? Tikmēr otrpus Šaurajai jūrai spēkus krāj Daenerisa un viņas pūķi. Un, pats svarīgākais – kas ir noslēpumainie Citi, kas plosās tālajos ziemeļos, aiz ledus sienas? Vai kopīgs ienaidnieks Vesterosas iemītniekiem liks apvienoties par spīti pilsoņu karam? Tie ir jautājumi, uz kuriem atbildes meklēsim šajā „Troņu spēles” sezonā.

SERIĀLA DZIMTAS

Par ietekmi Vesterosā cīnās vairākas senas dzimtas. Attiecības starp tām vienmēr bijušas sarežģītas, varas balanss – trausls. „Troņu spēlēs” otrās sezonas sākumā Vesterosas teritorijas ir sadalītas starp trim ietekmīgākajām dzimtām un to vasaļiem.

Starki

Devīze: „Ziema tuvojas”

Starki ir ziemeļnieki, kas gadsimtiem ilgi sargājuši pārējo Vesterosu no noslēpumainajām briesmām, kas mīt mūžīgās ziemas apvidū aiz lielās Sienas, ar ko robežojas Starku teritorija.  Kad jaunais karalis Džofrijs Barateons sodīja ar nāvi dzimtas galvu Nedu, iepriekšējā karaļa Roberta Barateona labo roku, netaisnīgi apvainojot viņu nodevībā, viņa dēls Robs pasludināja sevi par Ziemeļu karali un pašlaik atrodas karastāvoklī ar Vesterosas galvaspilsētu Karaļostu.

Seriāla "Troņu spēle" otrās sezonas reklāmas treileris - video:

Barateoni

Devīze: „Dusmas ir mūsu”

Barateonu dzimta kāpa Dzelzs tronī pēc apvērsuma. Tā bija pēdējā reize, kad Vesterosas dzimtas apvienojās, lai gāztu iekarotāju karali Aerisu Targarjenu. Kad pēc negadījuma medībās mira karalis Roberts, tronī nokļuva viņa nepilngadīgais un nežēlīgais dēls Džofrijs. Taču, tā kā Vesterosā izplatījušās baumas, ka Džofrijs patiesībā dzimis Sersejas un viņas dvīņubrāļa incesta rezultātā, uz troni pretendē arī Roberta brāļi Stanis un Renlijs, kuri viens otru neieredz.

Lanisteri

Devīze: „Dzirdi manu rēcienu”, neoficiālā – „Lanisteri nepaliek parādā”

Vesterosas bagātākā dzimta. Valdīja Vesterosā, līdz kontinentu iekaroja Targarjenu pūķi. Sersejas precības ar Robertu Barateonu palīdzēja Lanisteriem atkal nokļūt tronī. Taču tagad dzimtu apdraud atklātībā nākušais incests – Sersejas attiecības ar dvīņubrāli Džeimiju.

Targarjeni

Devīze: „Uguns un asins”

Kad pēc noslēpumainas katastrofas tika iznīcināta Targarjenu dzimtene, Targarjeni iekaroja Vesterosu, tomēr Vesterosas dzimtas pēc laika sacēlās un gāza karali Aerisu. Dzīvi palika vien karaļa bērni Viseriss un Daenerisa, kuri aizbēga pāri Šaurajai jūrai. Cenšoties iegūt armiju, ar ko no jauna iekarot Vesterosu, Viseriss izprecināja māsu Kalam Drogo, dotraki cilšu vadonim, taču viņa nepacietība izpelnījās Drogo dusmas, un tas viņu nogalināja. Dzimtas pēdējā atvase Daenerisa ir apņēmības pilna atgriezties Dzelzs tronī.


Sanita Grīna, „Rīgas Viļņi” / Foto: publicitātes

Citi šobrīd lasa

Atvaļinājums beidzies. 5 viedi padomi, kā nesāpīgi atgriezties darbā 2
Hosams Abu Meri atklāti izstāsta, kāpēc šķīrās no savas Lindas 85
"Linkin Park" solists Česters Beningtons izdarījis pašnāvību 34
Skatīt visus komentārus