Noskaidrojies, kur no policijas bēguļo Saeimas logu dauzītājs Ansis Bērziņš
„Maskačkas spēlmaņi” ar tās līderi Ansi Ataolu Bērziņu (no kreisās) septembra sākumā Polockas universitātē nosvinēja grupas 21. jubileju. Latvijā tas nebija iespējams, jo Bērziņam draud cietumsods.
Sabiedrība
2016. gada 18. septembris, 07:29

Noskaidrojies, kur no policijas bēguļo Saeimas logu dauzītājs Ansis Bērziņš

Jauns.lv

Saeimas logu sitējs, folklorists Ansis Ataols Bērziņš, kurš bēguļo no Latvijas policijas, lai viņam nebūtu jāatsēž gads un astoņi mēneši cietumā, atrodas Baltkrievijā. Tur viņš Polockas universitātē kopā ar citiem muzikantiem nosvinējis „Maskačkas muzikantu” 21. jubileju.

Policijas meklēšanā izsludinātais 2009. gada 13. janvāra grautiņu dalībnieks, „Maskačkas muzikantu” līderis, Saeimas logu sitējs, dzejnieka un tulkotāja Ulda Bērziņa dēls Ansis Ataols Bērziņš, kuram par jandāliņa Vecrīgā sarīkošanu cietumā jāatsēž gads un astoņi mēneši, no Latvijas likumsargiem slēpjas Baltkrievijā.

Politiskais patvērums Baltkrievijā

Pirms diviem mēnešiem, kad Kasjauns.lv telefoniski sazinājās gan ar pašu vaininieku, gan ar viņa tēvu, viņi neatklāja slēptuves vietu. Pats Ansis vienīgi bija paziņojis, ka devies politiskā emigrācijā

Ar „Skype” starpniecību noorganizētajā preses konferencē notiesātais pavēstīja, ka no Latvijas valsts, par kuras atjaunošanu savulaik vēl kā skolēns cīnījies, neesot gaidījis savu notiesāšanu, lai gan nenoliedz, ka sviedis bruģakmeņus Saeimas logos. Ņemot vērā minēto, viņš jau vairākus mēnešus atrodas ārpus Latvijas. Tiesas piespriestajam sodam viņš nepakļaujas un uzskata, ka izvairīšanās no soda vietā jāizmanto apzīmējums - atrašanās politiskajā emigrācijā. „Es atrodos politiskajā emigrācijā, jo par manu uzskatu paušanu mani vajā it kā demokrātiskas iekārtas varas orgāni,” norādīja Bērziņš.

„Maskačkas spēlmaņi” Polockā nosvin 21. dzimšanas dienu

Tagad noskaidrojies, ka Bērziņš atrodas par „pēdējā Eiropas diktatoru” dēvēta Aleksandra Lukašenko pārvaldītājā Baltkrievijā. Folkloras kapela „Maskačkas spēlmaņi” nule nosvinējusi trejseptiņu gadu jubileju,

„Maskačkas spēlmaņi” darbojas kopš 1995. gada 16. septembra, Jau kopš triju gadu jubilejas „Maskačkas spēlmaņi” iedibinājuši tradīciju svinēt tradicionālā izpratnē apaļas ansambļa dzimšanas dienas – trijnieka, nevis piecinieka daudzkārtņus. Lielākā daļa pēdējo jubileju tika atzīmētas, rīkojot svinīgus danču vakarus Mazajā ģildē, Rīgā. Taču nu to līderis Ansis Latvijā nevarēja ierasties, jo viņam svinību vietā draudēja cietuma nāras.

„Maskačkas spēlmaņi” sevi dēvē par folkloras kapelu un cenšas spēlēt tā, kā spēlēja Latvijas lauku muzikanti 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.

„Maskačakas spēlmaņu” jubilejas ietvaros septembra sākumā noticis koncertseminārs Polockas universitātē un koncerts - sadancošana viesu namā Lepeļas rajonā. Svinībās bez „Maskačkas spēlmaņiem” piedalījās arī Latvijas Universitātes deju folkloras kopa „Dandari”, ģimeņu folkloras kopa „Pulkelis” no Lietuvas un folkloras kopa „Vargan” no Baltkrievijas, paziņojusi biedrība „13. janvāris”.

„Visbiežāk izskanējušais novēlējums no viesu puses bija, lai pēc iespējas ātrāk absurdā vajāšana tiktu izbeigta un „Maskačkas spēlmaņu” vadītājs varētu atgriezties dzimtenē un atsākt pilnvērtīgi dzīvot un strādāt,” norāda folkloras kapelas pārstāvji.

Ansis iemācījies baltkrievu valodu

Pēc visa spriežot, Ansis jau integrējies vietējā sabiedrībā un iemācījies tekoši runāt baltkrieviski. Polockas universitātes mājaslapai viņš sniedzis interviju, kurā saka:

„Baltkrievu valoda, kurā es runāju, ir ļoti līdzīga krievu un poļu valodai. Ja zini šīs valodas, tad iemācīties baltkrieviski nav grūti. Tāpat Latvijā, īpaši Latgalē – Krāslavas un Ludzas rajonos, ir vietas, kur pat 90% iedzīvotāju ir baltkrievi. Kad dodies folkloras ekspedīcijās uz Latgali, ir jāzina baltkrievu valoda. Tā es arī iemācījos baltkrieviski. Pie tam ar baltkrievu folkloristiem un kultūras darbiniekiem man vairāk patīk runāt baltkrieviski, nevis krieviski”.

Nosacītu cietumsodu aizstāj ar reālu brīvības atņemšanu

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Rīgas apgabaltiesa februārī noraidīja Bērziņa sūdzību par viņam piespriesto sodu par piedalīšanos Vecrīgas grautiņos. Līdz ar to spēkā palika iepriekš pieņemtais spriedums, kas Bērziņam kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Tas nozīmē, ka tiesai un Valsts policijai jāorganizē vīrieša nogādāšana cietumā. Iepriekš Bērziņam bija piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz tādu pašu termiņu, bet tā kā viņš laicīgi nebija devies atzīmēties uz policiju viņam nosacītā cietumsoda vietā piesprieda reālu brīvības atņemšanu.

Mīlnieka skandalēšanās un padzīšana no partijas

Jāteic, ka Ansis Ataols Bērziņš ir visnotaļ revolucionāra personība, kura iesaistījusies neskaitāmos skandālos, ne tikai izcēlies ar Saeimas logu sišanu.

Viņš savulaik bija pievienojies visnotaļ specifiskajai „Pēdējai partijai” un bija tās kandidāts Saeimas vēlēšanās. 2010. gada septembrī, tikai nedēļu pirms vēlēšanām, viņam Viļānu novada Dekšāres pagastā izcēlās ass konflikts ar viņa izredzētās, astoņpadsmitgadīgās Māras tuviniekiem. Bērziņš grasījās vest meiteni uz balli Rudzātos, bet tuvinieki meiteni nelaida. Izdzirdējis cīņas troksni, deputāta kandidāts ilgi nedomāja: „Izspēru durvīm pildiņu un iekāpu iekšā, lai palīdzētu”.

Tobrīd divu bērnu tēvs Ansis bija precējies, lai arī tikai juridiski — attiecības ar sievu bija izirušas jau pirms diviem gadiem. Māras tuvinieki par Anša izrādīto uzmanību nemaz nepriecājās. „Tas velkas visu šo gadu, mums jau ir bail no viņa, viņš paliek agresīvs,” toreiz stāstīja meitenes māsa Marika. Marika pati ir no folkloristiem, tāpēc Bērziņu zina no senākiem laikiem: „Viņš ir arī man uzbāzies, Rīgā mēģināja durvis uzlauzt”.

Toreiz „Pēdējās partijas” priekšsēdi Gintu Knoku it nemaz neuztrauca Bērziņa darbība, viņš to uztvēra ar humoru: „Meitene ir pilngadīga, viņi viens otru mīl. Viņš ir latgalietis, straujas dabas.”

Uzņemot Bērziņu partijas rindās, nebija nekāds noslēpums, ka viņš bija ja ne pirmais, tad vismaz viens no pirmajiem, kas 2009. gada 13. janvārī ielidināja akmeņus Saeimas logos. Toreiz „Pēdējās partijas” vadība nesatraucās, vai ielu cīņas metodes atbilst partijas sludinātajām partijas liberālajām vērtībām.

Tomēr vēlāk – 2011. gada vidū „Pēdējā partija” no savām rindām izslēdza vienu no partijas dibinātājiem – tieši Ansi Ataolu Bērziņu.

Partijas līderis Gints Knoks tolaik pastāstīja, ka „draudzīgi šķirties” no Bērziņa vajadzējis, jo pārāk atšķirīgi bijuši uzskati. Bērziņš partijas darbu uztvēris kā nebeidzamu ielu cīņu, kas līdz šim nav nesusi vēlamo rezultātu. Savukārt vairums biedru uzskata, ka partijai ir nepieciešama sava ideoloģija, un nosliecas uz citu metožu izmantošanu politiskajā cīņā.

„Šim cilvēkam nav pieņemamas liberālās vērtības, uz kurām balstās mūsu partija, viņam ir vajadzīga sava partija,” secināja Knoks. Līdzīgu uzskatu pauda arī partijas valdes locekle Zanda Slava. „Bērziņš pēc savas dabas ir agresīvs cilvēks un daudz ko gribēja darīt vardarbīgi. Mūsu partijai, kuras mērķis nav obligāti nokļūt pie varas, tas nebija pieņemams,” stāstīja Slava.

Ansis Ataols Bērziņš uzstājas Baltkrievijas Kultūras ministrijas un Baltkrievijas universitātes rīkotajā zinātniskajā konferencē „Autentiskā folklora”

„Maskačkas spēlmaņi”

Dienas personība – Ansis Bērziņš


Elmārs Barkāns/Foto: Polockas universitāte, Ieva Lūka/LETA, Edijs Pālens/LETA/Video: TV24 Rīga