No 300 Latvijas "lielo cerību" uzņēmumiem lauvas tiesu naudas dabū pirmais desmitnieks

Pirmajā vietā ir "BitFury", kas radījis programmatūru kriptovalūtas "Bitcoin" ērtākai lietošanai un apstrādei, piesaistot vairāk nekā 50 miljonus eiro. Otrajā vietā ir virtuālā aizņemšanās un naudas pārvaldes platforma "CreamFinance" ar sešiem miljoniem eiro. Savukārt trijnieku ar aptuveni tikpat lielu summu noslēdz arī plašākai sabiedrībai pazīstamais projekts "AirDog", kas pilnveidojis dronu izmantošanu dažādu sporta pasākumu filmēšanai.

Zīmīgi, ka procentuāli lielākās naudas injekcijas devuši ārvalstu investori, kam ir arī visai loģisks izskaidrojums - tur ir vairāk naudas un ir izveidojusies pieredze izdarīt pareizās likmes. Tie ir riska kapitāla fondi, kas iegulda uzņēmumu agrīnajās stadijās, vai arī nauda tiek vākta publiskās akcijās tādās platformās kā "Kickstarter".

Tepat Latvijā līdz šim veiktas investīcijas teju 51 miljona eiro apmērā. To ar finanšu attīstības institūcijas "Altum" līdzfinansējumu dara riska kapitāla pārvaldnieki. Šādā veidā pie sākuma un izaugsmes kapitāla tikuši tādi uzņēmumi kā "ASKfm", "AirDog", "Monea", "Edurio", "MolPort" un daudzi citi.

Lai dotu iespēju investēt jaunos projektos, Ekonomikas ministrija sēklas kapitālam, sākuma kapitālam un izaugsmes kapitālam novirzīs Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 60 miljonu eiro apjomā. Arī šī nauda būs pieejama, ja projektam noticēs un ar savu līdzfinansējumu būs gatavi iesaistīties riska kapitāla fondi.

"Mēs meklējam finanšu instrumentus, kā privātam investoram samazināt viņa risku. Bet tas nenozīmē, ka valdība iedod visu naudu. Daļu no naudas dod valdība ar noteikumu, ka investors jau ir parādījis zināmus panākumus, atbalstot tehnoloģiju komandas," norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Paredzams, ka papildus publiskajiem resursiem tiks piesaistīts arī privāto ieguldītāju līdzfinansējums 10-60% apmērā. Iecerēts, ka šie līdzekļi būs pieejami no nākamā gada.

Aptaujājot vairākus "start-up" uzņēmumu pārstāvjus, raidījumam sniegtās atbildes liecina, ka jaunuzņēmumu vide - tās ir kopdarbošanās telpas, nodokļu režīms, iespējas būt globāliem - Latvijā neatpaliek no Skandināvijas, Igaunijas vai pat ASV.

"Šobrīd vide ir lieliska uzņēmuma pirmajiem soļiem, tiešām, nav labākas vietas Eiropā, kur spert savus pirmos soļus," komentēja "Edurio" direktors Ernests Jenavs.

No otras puses, tas nenozīmē, ka jāieslīgst pašapmierinātībā, ņemot vērā, ka "start-up" uzņēmumu loma ekonomikā arvien pieaugs. "Pasaulē notiek reāla bruņošanās sacensība, kuras valstis ātrāk, gudrāk un foršāk uztaisīs pievilcīgāku vidi tieši šaādiem konkurētspējīgiem startapiem," saka Latvijas Startapu asociācijas valdes loceklis Daniels Pavļuts.

Taču vienlaikus jāatzīst, ka, "start-up" uzņēmumam attīstoties un pārejot nākamajās fāzēs, pastāv liela varbūtība, ka ar Latviju tos saistīs tikai idejas pirmssākumi. Tā tas var būt un arī notiek.

"Viena sāpe, ko es dažreiz redzu politiskajā vidē - cerības, ka veidots Latvijā, bet pēc tam neaizbēgs. Bet jāsaprot, ka labam uzņēmumam jābūt ar ambīciju. Sniegt pievienoto vērtību pasaulei. Tehnoloģijām mērogs ir svarīgs," norāda Jenavs. Pēc viņa teiktā, visi uzņēmumi, kas ir piesaistījuši investīcijas, piemēram, "Skype", "AirDog", nonāk pie tā, ka daļa uzņēmuma ir ārzemēs.

Arī viņa pārstāvētā uzņēmuma investors ir no Austrālijas, un tas ne tikai atnes jaunu pieredzi un finansējumu no citām valstīm, bet dod arī iespēju augt un piedāvāt pakalpojumus pasaulē.

Šobrīd Latvija uz globālās "start-up" uzņēmumu kartes ir mazs punktiņš, taču katrs veiksmīgs piemērs var radīt ko līdzīgu sniega bumbas efektam.