Autovadītājiem mācīs, kā uzvesties nestandarta apstākļos uz ceļa

Sadarbības mērķis ir kopīgi pilnveidot autovadītāju prasmes un zināšanas par drošu braukšanu un tās nozīmi. Kopīgi plānots organizēt sabiedrību izglītojošus pasākumus, kā arī, pārņemot Eiropas Savienības valstu praksi, piedāvāt lētākus apdrošināšanas pakalpojumus prasmīgākiem autovadītājiem.

Uzsākot savstarpējo sadarbību ar Drošas braukšanas poligonu 333, šodien, 10. jūlijā, Drošas braukšanas poligonā 333 BTA informēja mediju pārstāvjus par situāciju uz valsts autoceļiem, ko atspoguļo apdrošinātāja rīcībā esošie apdrošināšanas atlīdzību dati un informācija par BTA Palīdzības dienesta izsaukumiem, kā arī par sadarbības mērķiem un plānotajiem pasākumiem autovadītāju zināšanu un prasmju pilnveidošanā. Tāpat katram žurnālistam tika dota iespēja pārliecināties par savām autovadītāja prasmēm divās no Drošas braukšanas poligonā 333 esošajām trasēm – veiklības trasē un kalna trasē. Veiklības trasē, cenšoties uzdevumu veikt maksimāli ātri, katrs dalībnieks varēja pārliecināties par savām prasmēm vadīt automašīnu uz slidena ceļa, veikt manevrus šķēršļu joslā, kā arī precīzi un savlaicīgi apstāties trases finišā. Kalna trases uzdevums bija – braucot paātrinājumā, savlaicīgi pieņemt lēmumu, lai izvairītos no ūdens šķēršļa slidenajā trasē.

Pēc Eiropas Transporta Drošības padomes datiem Latvija ir sestajā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un kandidātvalstīm , kurās ir vislielākais ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju.

Jānis Lucaus, „BTA Insurance Company” SE Valdes priekšsēdētājs:

„Analizējot statistiku par ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā, kopējā tendence liecina, ka bojā gājušo skaits ir praktiski nemainīgs. Turklāt kopš 2012. gada otrā ceturkšņa novērojama negatīva tendence – katru ceturksni, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, palielinās CSNg skaits. Satraucoši ir 2013. gada maija CSDD apkopotie dati par CSNg, proti, 2013. gada maijā ievērojami – par 107 cilvēkiem – pieaudzis cietušo skaits un bojā gājuši 16 cilvēki, kas ir par 9 cilvēkiem vairāk nekā pērnā gada maijā. Analizējot BTA KASKO atlīdzību pieteikumus, esam secinājuši, ka, jo sevišķi iestājoties siltam laikam, arvien biežāk CSNg iemesli ir autovadītāju pārgalvīga rīcība, samazinātas koncentrēšanās spējas, palēnināts reakcijas laiks, kā arī praktisko iemaņu un zināšanu trūkums, kā rīkoties nestandarta situācijās uz ceļa. Lai pilnveidotu Latvijas autovadītāju zināšanas, veicinātu braukšanas kultūras uzlabošanos un tādējādi palīdzētu samazināt CSNg skaitu, BTA uzsāk sadarbību ar Drošas braukšanas poligonu 333. Ceram, ka ar mērķtiecīgu un secīgu autovadītāju apmācīšanu izdosies samazināt CSNg cietušo un bojāgājušo skaitu, lai Latvija vairs nebūtu starp tām TOP 10 Eiropas Savienības valstīm, kurās ir lielākais bojāgājušo skaits.”

Statistika liecina, ka 75% ceļu satiksmes negadījumu ar letālu iznākumu notiek ārpus pilsētām, kur iespējams attīstīt lielāku braukšanas ātrumu, ceļa stāvoklis ir nevienmērīgs, kā arī uz braucamās daļas var izskriet meža zvērs vai atrasties kāds cits negaidīts šķērslis, ar ko var notikt sadursme. Bieži vien arī paši pārliecinātākie autovadītāji apmulst ekstrēmās situācijās uz ceļa, kā rezultātā saņemtā adrenalīna deva no pārsteiguma momenta dzīvībai bīstamās situācijās var autovadītāju vai nu paralizēt, vai likt pieņemt neadekvātu lēmumu.

Haralds Šlēgelmilhs, Drošas braukšanas poligona 333 instruktors, autosportists:

„Automašīnas vadīšana ir apzināta rīcība, kuras gala iznākums ir atkarīgs no autovadītāja pieņemtajiem lēmumiem – nepareizi pieņemts lēmums var beigties letāli. Šodien pasākumā pārbaudījām, ka vislielākās grūtības autobraucējiem sagādā praktisku iemaņu trūkums netradicionālās situācijās uz ceļa, proti, ir grūti pieņemt pareizo lēmumu, kad uz ceļa negaidot parādās šķērslis. Pēc treniņbraucieniem dalībnieki pārliecinājās arī par to, cik nozīmīga automašīnas vadīšanas laikā ir pilnīga uzmanības koncentrācija uz ceļa apstākļiem, kā arī pareiza sēdēšana pie automašīnas stūres. ”

CSNg iemesli un 2013. gada CSNg tendences

Analizējot BTA KASKO apdrošināšanas klientu iesniegto atlīdzību pieteikumus, procentuāli lielāko pieteikumu daļu – 60%– šī gada pirmajā pusgadā veido pieteikumi par CSNg, otru lielāko daļu (23%) veido atlīdzību pieteikumi par stiklu plīsumiem, trešo lielāko daļu (13%) veido atlīdzību pieteikumi par trešo personu prettiesiskas rīcības rezultātā radītiem bojājumiem.

Kaspars Ummers, „BTA Insurance Company” SE Risku parakstīšanas un pārapdrošināšanas departamenta direktors: „Pēc saņemtajiem KASKO atlīdzību pieteikumiem secinām, ka 2013. gadā palielinājies atlīdzību pieteikumu skaits par bojājumiem, kurus izraisījušas dabas stihijas (krusa un vētra),  pieaudzis stikla plīsumu pieteikumu skaits, kā arī saņemto atlīdzību pieteikumu skaits par negadījumiem, izmantojot KASKO Bedres pakalpojumu. Savukārt samazinās KASKO atlīdzību pieteikumu skaits par trešo personu prettiesiskas darbības rezultātā radītiem bojājumiem.”

Analizējot 2013. gada sešu mēnešu KASKO atlīdzību pieteikumus tieši par CSNg, esam secinājuši, ka tāpat kā iepriekš galvenais CSNg iemesls ir uzbraukums stāvošam transportlīdzeklim (35% KASKO pieteikumi), tad seko – uzbraukums šķērslim (28% KASKO pieteikumi) un sadursme (20% KASKO pieteikumi).

2013. gada sešos mēnešos BTA kopumā KASKO atlīdzībās izmaksājusi 2,82 milj. latu. Savukārt tieši par CSNg rezultātā radītiem zaudējumiem šī gada sešos mēnešos izmaksātas atlīdzības kopumā 1,5 milj. latu apmērā 3340 lietās.

BTA lielākā izmaksātā KASKO atlīdzības summa 2012. gadā bija 63 778 lati par maršruta autobusa gūto bojājumu, kas radās sadursmes rezultātā, iebraucot pretējā braukšanas joslā, novēršanu. Savukārt 2013. gadā lielākā šobrīd izmaksātā KASKO apdrošināšanas atlīdzība ir 49 621 lats par CSNg, kad slidena ceļa seguma dēļ transportlīdzekļa vadītājs zaudēja kontroli pār braucamrīku un nobrauca no ceļa, kā rezultātā transportlīdzeklim radās lieli bojājumi un tas vairs nebija atjaunojams.

BTA ir lielākais apdrošināšanas atlīdzību izmaksātājs Latvijā – pērn kopumā BTA apdrošināšanas atlīdzībās izmaksāja 53.24 milj. latu, kas ir par 18,2% vairāk nekā 2011. gadā (45.03 milj. latu).

Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar BTA/Publicitātes foto