Viņam ir 78 gadi. Dalailamas noslēpums, kā būt veselam un jauneklīgam

“Mana dzīve nav bijusi viegla. Tomēr ārsti, pārbaudot manu veselību, atzinuši, ka, izņemot žultspūsli, tā ir laba. Šie ārsti secināja, ka viņiem reti izdodas redzēt cilvēku manos gados, kam stress tik maz ietekmējis ķermeni, seju,” atzīst dalailama.

Stresa mazietekmēts ķermenis

“Mēs varam strādāt pie savas garīgās attīstības. Kad tā mainās, nav svarīga vide, lai jūs būtu mierīgs un laimīgs. Īsākais ceļš, kā to izdarīt, ir trenēt savu prātu. Nav iespējams iznīcināt visus dusmu avotus, bet var mainīt savu attieksmi. Kā teicis 8. gadsimta budistu domātājs Šantidēva: “Būtu muļķīgi visu pasauli pārklāt ar ādu, negribot, lai mūsu pēdās saduras ērkšķi. Daudz vienkāršāk un efektīvāk būtu ar ādu pārklāt pēdas.” Tikpat kļūdaini būtu domāt, ka atbrīvosimies no dusmām, ja apkārtējā pasaulē pārveidosim visu, kas izraisa dusmas. Tieši pretēji, ir jācenšas pārveidot pašam sevi. Ja gribat atbrīvoties no rūpēm, jāmaina nevis apkārtne, bet savs prāts.”

Postošas emocijas dara slimu

“Cilvēkiem slimības saistās ar attiecībām un emocijām. Jau daudzus gadus zinātnieki un ārsti pētī mūsu fiziskos ķermeņus, mikroskopā ierauga brīnumainas lietas, veic atklājumus, kas ļauj izveidot aizvien jaunas zāles. Ir pienācis laiks pētīt mūsu emocijas, katram jāizpēta, kuras nāk par labu un kuras – ne,” skaidro dalailama.

“Ja pieņem, ka dusmas ir normālas, jāzina, ka tās ir destruktīvas. Var atrast un radīt arī pozitīvas emocijas. Mūsu uzdevums nav vienkārši apspiest savas postošās emocijas, jo, ignorējot un apspiežot tās viegli var saasināt un panākt pretēju efektu.”
Savu emociju vērošana un iepazīšana katram ļauj tās labāk vadīt. Jo visbiežāk lielākais uztraukumu cēlonis nav vis pats notikums, bet mūsu interpretācijas par to. Tādējādi apmēram 90% destruktīvo emociju ir cilvēka paša radītas. Iepazīstot un disciplinējot savu prātu, var izvairīties no pilnīgi nevajadzīga stresa. To savā ikdienas garīgajā praksē ievēro arī dalailama.

Zinātne apliecina viedumu

Šie senie Tibetas budistu principi labi saskan ar jaunākajiem neirofizioloģijas un psiholoģijas atklājumiem. Proti, stresa hormonu izdalīšanos veicina ne tikai pats satraucošais notikums, bet arī domāšana par to.

Jo ilgāk stresu radušās domas tiek maltas galvā, jo vairāk stresa hormonu rodas, un to jau ir krietni par daudz, lai organismu sagatavotu reakcijai uz nepatikšanām. Stresa hormoni mobilizē organismu cīņai vai bēgšanai un bloķē daudzus citus hormonālus un organismu atjaunojošus procesus.

Nevajadzīgs stress posta organismu un izjauc organisma novecošanās – atjaunošanās līdzsvaru. Māka ar meditācijām un senām Tibetas mūku budistu praksēm ātri pat pēc smagām stresa situācijām atgūt līdzsvaru – tā ļauj dalailamam palēnināt novecošanās procesu.

“Emocijas ietekmē arī sabiedrību. Mums jāatrod veids, kā veidot veselīgu sabiedrību caur veselīgiem cilvēkiem, veselīgām emocijām, veselīgu domāšanu,” par mūsu kopīgo labumu atgādina Tibetas garīgais līderis.

“Rāms prāts vajadzīgs arī veselīgai miesai, veselīgam ķermenim. Ja ir veselīgs prāts, ir veselīgs ķermenis un veselīgas emocijas. Nepārtrauktas bailes saēd mūsu imūnsistēmu, tāpēc ir būtiskas veselīgas emocijas. Jāvēro, vai mūsos ir konstruktīvas vai destruktīvas domas, emocijas,” pirmo soli uz sevis saprašanu, iekšējo mieru un veselību iesaka viedais vīrs.