28.jūlijs - Pasaules hepatīta diena
28.jūlijs ir Pasaules Hepatīta diena. Latvijā B un C hepatīts ir plaši izplatīta infekcijas slimība, pret B hepatītu ir izstrādāta vakcīna, kas ievērojami atvieglo cīņu ar šo hepatīta veidu, taču nopietnāka situācija ir ar C hepatītu. Savas nejaukās dabas dēļ C hepatīts tiek dēvēts par „kluso slepkavu”, jo cilvēka organismā nemanāmi savu ļauno darbu veic gadiem ilgi. C hepatīts un ar to sirgstošie cilvēki Latvijā ilgstoši atstāti bez ievērības un valsts atbalsta, līdz tā samilzusi par būtiski sabiedrības veselības problēmu, kura var tikt atrisināta tikai ar valsts stratēģijas un ievērojamu finanšu līdzekļu palīdzību.
Pret C hepatītu nav vakcīnu, līdz ar to vienīgais veids, kā tā izplatību apstādināt ir – nodrošināt ārstēšanu inficētajām personām un izglītot sabiedrību par piesardzības pasākumiem, lai cilvēki izvēlētos kvalitatīvus pakalpojumus, kuros iespējama kaut mazākā saskare ar cilvēka asinīm, kā arī drošus dzimumsakarus.
Lai gan vīruss atklāts salīdzinoši nesen, medicīnas attīstība sniedz iespēju pilnībā izārstēt C hepatītu, turklāt ar jaunās paaudzes medikamentiem terapija ir īsāka, bez grūti panesamām blaknēm un ar augstu izārstēšanās efektivitāti. Kā Rīga TV24 informēja Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste Baiba Rozentāle, visi pacienti, kas Latvijā saņēmuši jaunās paaudzes medikamentu terapiju, ir pilnībā izārstēti.
Latvijā no 2016.gada 1.janvāra izdevumus, kas paredzēti medikamentiem C hepatīta ambulatorās ārstēšanas nodrošināšanai, 100% apmērā sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Tomēr finansējums ir nepietiekams un izārstēt gada laikā var vien niecīgu skaitu no aptuveni 50 000 Latvijas C hepatīta pacientu.
Katru gadu tiek reģistrēti vairāk kā 1000 jaunatklāti C hepatīta infekcijas gadījumi. Lielākajai daļai šo cilvēku ir slimības bezsimptomu forma, kas nozīmē, ka viņiem nav slimības klīnisko izpausmju, bet viņi ir infekciozi, un ilgākā laika periodā šiem cilvēkiem attīstīsies dažādas pakāpes aknu bojājumi, kā rezultātā var rasties aknu ciroze un aknu ļaundabīgie audzēji. Nenodrošinot pienācīgu ārstēšanu un zāles pacientiem, valstij nāksies ietaupītos līdzekļus maksāt slimības pabalstos, zaudēt ieņēmumus no nodokļiem un vienlaikus segt daudz sarežģītākas ārstēšanas izmaksas.
Pasaulē ap 130 - 150 miljoniem cilvēku ir hronisks C hepatīts, aptuveni 700 000 cilvēki katru gadu nomirst no C hepatīta radītām aknu problēmām. Liela daļa cilvēku ilgstoši nezina, ka ir inficēti, līdz ar to rada inficēšanās draudus citiem sabiedrības locekļiem. Vislielākais inficēto personu skaits ir Āzijā, Āfrikā un Ēģiptē – vairāk nekā 8% iedzīvotāju. Eiropas valstīs augstākā C hepatīta izplatība ir Itālijas dienvidu reģionos, Turcijā un Rumānijā, kur ar C hepatītu slimo vairāk nekā 4% iedzīvotāju. Viszemākā slimības izplatība ir Skandināvijas valstīs, Beļģijā, Nīderlandē un Īrijā, kur ar C hepatītu slimo mazāk par 1% no visiem iedzīvotājiem. Starp Baltijas valstīm, Latvijā ir visvairāk C hepatīta pacientu.
Šī gada 5.jūlija Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības pasākumiem, kas veicami, reaģējot uz HIV/AIDS, tuberkulozi un C hepatītu, aicina līdz 2030.gadam būtiski samazināt šīs slimības izplatību. Rezolūcija paredz, ka Eiropas Komisijai ir jāīsteno plāns, lai standartizētu C hepatīta skrīningu, testēšanu un ārstēšanu, lai līdz 2030.gadam Eiropas Savienībā izskaustu šo slimību. Latvijai ar līdzšinējo valsts atbalstu un politiku šis varētu izrādīties samērā grūti izpildāms uzdevums.
C hepatīta vīrusa inkubācijas periods var ilgt no divām nedēļām līdz sešiem mēnešiem, taču vidēji tās ir septiņas nedēļas. Lai gan C hepatīts ir ļoti bīstama slimība, 20 - 30% inficēto sākotnēji nav nekādu slimības simptomu vai tie ir nespecifiski. Tāpēc svarīgi neatstāt bez ievērības ilgstošu nogurumu vai apetītes zudumu, doties vizītē pie ārsta un pārbaudīties, lai no saslimšana ar bīstamo slimību pasargātu citus.
