Zinātnieki iesaka, kā vairot izturību pret stresu
Cilvēces progress ir ļāvis pagarināt mūžu un dzīvot ērtāk, taču tas arī liek mums justies vientuļiem un apmulsušiem. Straujā dzīves tempa dēļ esam ierauti konkurences cīņā, un darbā mums ir pārāk daudz pienākumu. Stresu rada tik daudz lietu, ka no tām nav iespējams izvairīties. Pat motivējošs stress var būt kaitīgs, ja tas saglabājas ilgstoši un rodas pietiekami bieži. Tāpēc ir svarīgi savlaicīgi saprast, kad stress sāk kaitēt.
Stress ir organisma reakcija uz pēkšņām izmaiņām apkārtējā vidē — neparedzētiem apstākļiem, izaicinājumu vai problēmu ģimenē vai darbā. Ja tas ir īslaicīgs, sekas ir pozitīvas un stress mūs mobilizē. Ja spriedze saglabājas, tā kļūst par problēmu, jo negatīvi ietekmē mūsu veselību.
Ir grūti precīzi raksturot stresa simptomus, jo katrs organisms uz to reaģē atšķirīgi. Daži cilvēki cieš no trauksmes, bezmiega, apmulsuma, savukārt citiem ir palielināta ēstgriba vai kuņģa darbības traucējumi. Ja stress ir ilgstošs, tas var izraisīt depresiju vai ilgstošu trauksmi bez redzama iemesla.
Pierādīts, ka magnija deficīts mazina noturību pret stresu, veicina aizkaitināmību un izjauc miega un nomoda ritmu; cilvēks kļūst izklaidīgs. Tas viss vēl vairāk palielina magnija deficītu (sekas pastiprina cēloni!). Attiecībā uz
un tā ietekmi uz nervu sistēmu izveidojas magnija deficīta un stresa apburtais loks. Magnija deficīts var izraisīt stresu, un stress savukārt veicina magnija trūkumu.
joni ir iesaistīti neirotransmiteru, arī serotonīna (5-HT) jeb laimes hormona, sintēzē galvas smadzenēs. To deficīta gadījumā organismā var neveidoties pietiekams 5-HT daudzums, kas savukārt veicina impulsīvu uzvedību, agresiju un bezmiegu.
Negaidīsim, kamēr stress būs radījis kaitējumu organismam! Neignorēsim pirmos signālus, jo ilgstošs stress agrāk vai vēlāk liks par sevi manīt. Tā sekas var būt jūtamas tikai pēc vairākiem gadiem, un tas var būt dažādu slimību un traucējumu cēlonis.
Reklāmas raksts publicēts sadarbībā ar
www.magneb6.lv / Foto: Shutterstock
