FIFA sāk izmeklēšanu, kā pasaulslavenajam turku pavāram “Salt Bae” bezkaunīgi izdevās sabojāt Pasaules kausa apbalvošanas ceremoniju

Par “Salt Bae” popularitāti liecina fakts, ka viņam “Instagram” ir teju 50 miljoni sekotāju. Tūkstošiem turīgu cilvēku, ieskaitot daudzas slavenības, ir gatavi maksāt vairākus simtus dolāru vai eiro par steiku jeb burgeru viņa ekskluzīvajos restorānos daudzviet pasaules megapolēs. Tomēr lielāko popularitāti Nusrets ieguvis ar savu firmas zīmi – veidu, kā viņš pieber sāli. Nu turks dižojas ar bildēm, kurās viņš “pieber sāli” Pasaules kausam futbolā un pat pamanījies to apčamdīt un pacelt, kas tad arī radījis vislielāko sašutumu futbola fanu acīs.

FIFA ir ļoti strikti noteikumi, kas drīkst pieskarties pasaules sporta prestižākajai trofejai: tie ir Pasaules kausu izcīnījušie futbolisti, treneri, īpaši izraudzīti FIFA darbinieki un valstu augstākās amatpersonas. Sešus kilogramus smagā trofeja ir veidota no 18 karātu zelta, un tās tīrā vērtība tiek lēsta ap 20 miljoniem ASV dolāru (18,84) miljoni eiro.

ASV medijos tiek minēts, ka vienai no nākamā Pasaules kausa trim mājvietām (ASV, Kanāda un Meksika), neraugoties uz aptuveni 332 miljonu populāciju, ir tikai viens cilvēks, kas drīkst pieskarties šai balvai, kas tiek īpaši uzraudzīta un sargāta no “neatļautiem pieskārieniem”. Šis cilvēks ir Džo Baidens, bet turkiem laikam tādi ir divi: Redžeps Tajips Erdogans un Nusrets Gokče.

Nusrets īsi pēc Argentīnas uzvaras pār Franciju pēcspēles sitienu sērijā jau bija devies laukumā, un FIFA amatpersonas sola izmeklēt, kā tas viņam izdevies tik vienkārši, lai gan uzņemtajos kadros redzams, ka turku miesnieka kaklu rotā akreditācija uz šo pasākumu vai vismaz, kas līdzīgs. Lai gan tas nebūtu pārsteigums, jo dažas dienas iepriekš viņš piedalījās labdarības futbola spēlē arī šī sporta veida leģendām, bet arbitrs tajā mačā bija neviens cits kā FIFA prezidents Džanni Infantino, ar kuru draudzīgi aprunājies arī citos brīžos, atrodoties Katarā. Tomēr pēc notikušā FIFA prezidents ir pārstājis sekot pavāram "Instagramā", neraugoties uz to, ka vēl pērn gardi mielojās vienā no viņa restorāniem.

Pēc mača redzams, kā “Salt Bae” bildējās un apskaujas ar Argentīnas futbola spīdekļiem, vienu no finālmača galvenajiem varoņiem Anhelu di Mariju (vārti un izprovocēts 11 metru soda sitiens), kā arī Lisandro Martinesu.

Tikmēr Pasaules kausa vērtīgākais spēlētājs Lionels Mesi sākumā neslēpj sašutumu, ka laukumā redz pavāru, kura restorānos iepriekš gardu muti viesojies. Lai gan redzami arī kadri, kad Mesi vairs nav tik apmulsis ieraudzīt Argentīnas jauno fanu laukumā un draudzīgi fotografējas ar viņu.

Mūsdienās Pasaules kauss tiek visas diennakts garumā apsargāts, jo FIFA ir rūgta pieredze ar balvas priekšgājēju. Tolaik Žila Rimē vārdā nosauktā balva, ko gan sākumā dēvēja par “Uzvaru”, jo kauss bija attēlots uzvaras dievietes Nīkes veidolā, ne bez pūlēm pārdzīvoja Otro Pasaules karu, kad nacisti to vēlējās nolaupīt. Pirmo reizi tā tika nozagta 1966. gadā neilgi pirms Anglijā gaidāmā Pasaules kausa. Toreiz septiņas dienas vēlāk kāds suns trofeju parkā atrada. Tomēr Rimē balvai publiskā dzīve nebija gara, jo 1983. gadā tā tika nozagta no Brazīlijas Futbola federācijas, kur tā bija nonākusi mūžīgā glabāšanā pēc trešā izcīnītā titula, un vairs par to nekas netika dzirdēts.

Pastāv divas ticamākās versijas: garnadži to izkausējuši, vai tā nonākusi kāda turīga kolekcionāra kolekcijā, jo nekādās izsolēs par to nekas nav dzirdēts. Pēc trofejas pazušanas Anglijā tika izgatavota arī Pasaules kausa replika, ko 1997. gadā izsolē iegādājās FIFA par aptuveni 288 000 tūkstošiem eiro. Tas radījis vietu spekulācijām, ka garnadži Brazīlijā varētu būt nozaguši repliku, bet FIFA par “sviestmaizi” esot atguvuši vēsturisko trofeju.

Tikmēr Pasaules kausa celšanas tradīcija sākusies pavisam loģisku apsvērumu dēļ. 1958. gada Pasaules kausā Zviedrijā jauno čempionu Brazīlijas kapteinis Hideraldo Belini turējis rokās trofeju, kad fotogrāfs aicinājis to pacelt virs galvas, lai tā būtu labāk redzama. Tad nu arī sākās šī nu jau pašsaprotamā tradīcija.