foto: Evija Trifanova/LETA
Žoržs Tikmers: Ukrainas jautājumā aicināsim aktīvāk iesaistīties informatīvajā telpā arī sportistus
Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers.
Citi sporta veidi
2022. gada 26. aprīlis, 05:15

Žoržs Tikmers: Ukrainas jautājumā aicināsim aktīvāk iesaistīties informatīvajā telpā arī sportistus

LETA

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā viesis izmaiņas daudzos sabiedriskajos procesos, tostarp arī pasaules un Latvijas sportā. Aicinājām uz sarunu Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidentu Žoržu Tikmeru un ģenerālsekretāru Kārli Lejnieku, lai skaidrotu LOK pozīciju šajā jautājumā. Tāpat Tikmers un Lejnieks iezīmēja LOK nākotni nākamajā simtgadē un komentēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēlmi izvēlēties vienu partneri sporta budžeta līdzekļu pārvaldībā.

Vai Latvijas sporta organizācijas, tostarp LOK paspārnē esošās federācijas, bija pietiekami proaktīvas, nosodot Krievijas agresiju Ukrainā?

Ž.Tikmers: Sporta organizācijas veido ne tikai biedri - juridiskas personas, bet arī sportisti un treneri. 40 starptautiskajās olimpisko sporta veidu federācijās šobrīd pieņemti dažādi lēmumi attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Par amatpersonām, šo divu valstu pārstāvniecību un pasākumiem. Ir konstatējama atšķirīga pieeja un lēmumi. Saskaramies ar tā saukto bumeranga efektu, piemēram, Starptautisko Kamaniņu sporta federāciju (FIL), kas diemžēl ir atjaunojusi Krievijas sportistu dalību sacensībās. Ceru, ka šis lēmums tiks pārskatīts jau tuvākajā laikā. Tāpēc LOK izstrādās rekomendācijas jeb vadlīnijas kā rīcības modeli dažādām situācijām olimpiskajām sporta veidu federācijām.

LOK rīcība pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija ātra, principiāla un mērķtiecīga, pieņemot trīs Baltijas valstu nacionālo olimpisko komiteju prezidentu paziņojumu 24.februārī, kā arī informējot Eiropas Olimpisko komiteju (EOC), ka mūsu komanda nestartēs Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs, ja tajās piedalīsies arī Krievijas un Baltkrievijas delegācijas. Mūsu viedoklis tika atbalstīts.

Vai no Latvijas sporta sabiedrības un sporta organizācijām bijuši nepatīkami pārsteigumi vai drīzāk pozitīva rīcība?

Ž.Tikmers: Latvijas Paralimpiskā komiteja rīkojās ātri un precīzi, panākot Krievijas sportistu izslēgšanu no Pekinas paralimpiskajām spēlēm. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pieņēma rekomendācijas, saskaņā ar kurām starptautiskās olimpisko sporta veidu federācijas pakāpeniski ziņoja par savām sankciju paketēm. Latvijā kā labu piemēru varu minēt Latvijas Basketbola savienības (LBS) paziņojumu un rīcību. Vienlaikus kā auksta duša un nepatīkams pārsteigums bija Latvijas Futbola federācijas (LFF) balsojums Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) Kongresā [par krievu valodu kā vienu no oficiālajām FIFA valodām].

Šobrīd LOK strādājam pie vienotu rīcības vadlīniju izstrādes, apkopojot pieredzi no starptautisko un Latvijas sporta organizāciju prakses un pieredzes, lai nebūtu neskaidrību, kā rīkoties kongresos un sacensību laikā. Tāpat aicināsim aktīvāk iesaistīties informatīvajā telpā arī sportistus, kuriem ir iespēja sociālajos tīklos aktīvi paust savu nostāju, taču piespiest nevienu nevaram.

Vai LOK guvusi pilnvērtīgu un saprotamu skaidrojumu gan no Ata Strengas, gan no Einara Fogeļa par FIL Arbitrāžas komisijas lēmumu un delegātu balsojumu ārkārtas kongresā?

Ž.Tikmers: Ar mediju starpniecību saņēmām jautājumu, kāpēc atjaunota Krievijas sportistu dalība un iespēja rīkot sacensības. Lūdzām sniegt skaidrojumu LOK IK sēdē, kā arī skaidrot abus Latvijas Kamaniņu sporta federācijas balsojumus, tomēr skaidra atbilde netika sniegta.

K.Lejnieks: Paredzot, ka var rasties vēl šādas situācijas, esam nolēmuši veidot rekomendācijas. Uz tām balstoties, federācijas zinātu, kā rīkoties līdzīgos gadījumos.

Cik adekvāti no atsevišķu federāciju puses ir lēmumi liegt Krievijas un Baltkrievijas sportistiem pārstāvēt Latvijas komandas? Vai IZM rekomendācija liegt šo valstu sportistiem piedalīties Latvijas čempionātos ir samērīga?

Ž.Tikmers: Ir jādod iespējas federācijām izvērtēt atsevišķi katru individuālu gadījumu.

Vai kādi sportisti no Ukrainas, Baltkrievijas vai Krievijas ir izteikuši vēlmi turpmāk pārstāvēt Latviju?

K.Lejnieks: Ir neoficiāla informācija par vairāku sportistu atteikšanos no Krievijas pilsonības.

Vai Latvijas sporta sabiedrība Ukrainai sniedz palīdzību centralizēti, un vai LOK tajā ir kāda loma?

Ž.Tikmers: LOK šos jautājumus koordinē olimpiete Jolanta Dukure. Izveidota datubāze ar dažādiem parametriem - piemēram, darba vakances, pieejamās treniņu grupas, dzīvošanas, medicīnas un ēdināšanas iespējas, loģistikas atbalsts. "Rimi" Olimpiskajā centrā Rīgā ukraiņu sportisti tiek paēdināti pirms došanās tālāk uz mītnes vietu pašvaldībās.

Vēl prakses piemēri - Valmierā Ukrainas jaunajiem sportistiem vajadzēja sporta inventāru, uzrunājām sadarbības partnerus "4F" un saņēmām nepieciešamo palīdzību. Jaunā Ukrainas basketboliste ieradās Latvijā ar smagu kājas traumu, un ātri tika sniegta visa nepieciešamā palīdzība. Olimpisko centru un federāciju vadītāji ir informēti par Dukures pienākumiem. Informācija un kontakti norādīti LOK tīmekļa vietnē.

K.Lejnieks: Pozitīvs piemērs ir arī "Rimi" Olimpiskais centrs Rīgā, kur peldētapmācības programmu jau apgūst arī Ukrainas bērni. No savas nelielās funkciju sadaļas esam uzņēmušies tos pienākumus, kurus spējam.

Vai Dukure strādā pēc brīvprātības principa, vai arī tas ir algots amats?

Ž.Tikmers: Pagaidām viņa šo darbu veic brīvprātīgi. Esam vienojušies par divu mēnešu termiņu, pēc kura, iespējams, pāriesim uz darba tiesiskajām attiecībām.

Kāda ir LOK pozīcija jautājumā par IZM lēmumu izvēlēties vienu partneri valsts sporta budžeta līdzekļu pārvaldībā?

Ž.Tikmers: Ar atbildību izvērtējām šo iniciatīvu, tomēr jāatzīst, ka šobrīd un steigā tā nav realizējama. To skaidri parādīja plašs pētījums, iespējamie ieguvumi vai riski un uz tiem balstītie secinājumi. Pētījumu veica "Ernst and Young", balstoties uz Sporta likumu, jauno Valsts sporta politikas pamatnostādņu 2022.-2027.gada projektu, valsts institūciju ieteikumiem, vienlaikus izskatot 10 Eiropas valstu pieredzi sporta nozares pārvaldībā un sinhronizējot ar to atbilstību Olimpiskajai hartai, izrietošajām prasībām attiecībā uz LOK autonomiju, izmaiņu ietekmi uz valsts galvotajām LOK un olimpisko centru kredītsaistībām un tiesiskajām attiecībām ar LOK partneriem.

Atgādināšu, ka LOK ir nozīmīga sporta organizācija ar īpašu statusu, uzdevumiem, sadarbības partneriem, finansējumu, mūsu organizācijām - Latvijas Olimpiešu sociālo fondu (LOSF), Latvijas Olimpisko vienību (LOV) un deviņiem olimpiskajiem centriem. Šobrīd dokuments ir nosūtīts un apspriests ar mūsu biedriem - olimpisko sporta veidu federācijām, kā arī LOK Izpildkomiteju - un darba sanāksmē arī izglītības un zinātnes ministrei.

Šonedēļ aprit 100 gadi kopš LOK dibināšanas. Ko LOK pašreizējā formā var darīt un iespēt, lai atstātu savas pēdas nākamajā simtgadē?

K.Lejnieks: LOK ir organizācija ar pievienoto vērtību, un esam biedri SOK. Mēs, pārstāvot Latvijas valsti, sacenšamies ar citām valstīm olimpiskajās spēlēs. Stiprinot organizācijas lomu nākotnē, mērķis ir veicināt sportistu un treneru atbalstu, lai viņi varētu pilnvērtīgi gatavoties olimpiskajām spēlēm, izcīnot ne tikai medaļas, bet arī sagādājot emocijas. Sports ir ne tikai veselība, tas dod arī vienotības sajūtu.

Ž.Tikmers: 1922. gada 23. aprīlī, dibinot LOK, tika noteikts, ka olimpiskās komitejas pienākums ir pārraudzīt Latvijas sportistu sagatavošanu un komandēt tos uz vispasaules olimpiādēm. Arī šodien pēc būtības nekas nav mainījies. Tās ir vērtības, kas izturējušas gadsimtu, pārvarot krīzes un zem dažādu valstu karogiem sportistiem pārstāvot savu valsti - Latviju.

Mūsdienās tas ir stāsts par emocijām, lepnumu par mūsu valsti un sasniegto olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs globālajā konkurencē.

Latvijā ir talantīgi cilvēki. Sportā mēs nevarēsim konkurēt ar milzu finanšu līdzekļiem, bet LOK un federāciju uzdevums ir pamanīt, atbalstīt un motivēt šos talantus ceļā uz izcilību sportā un dzīvē, ievērojot godīgas spēles principus. Sapnim jābūt nevis medaļām, bet sabiedrībai, kurā izaug krietni cilvēki un spēcīgas personības. Mērķim jābūt padarīt sportu par daļu no ikdienas. Tikai aktīvā sabiedrībā augs un mirdzēs sporta zvaigznes.

Nesen intervijā sporta medijam MVP.lv bijušais LOK prezidents Aldons Vrubļevskis apgalvoja, ka nebija gaidījis tik lielu viņa paveiktā darba noliegumu. Vai ir kādas lietas, ko pašreizējā LOK vadība neturpina pēc organizācijas vadības maiņas?

Ž.Tikmers: Mēs cienām un augstu novērtējam LOK Goda prezidenta Viļņa Baltiņa un bijušā LOK prezidenta paveikto. Viņi vadīja spēcīgu LOK komandu, kas arī šobrīd labi dara savu darbu.