Rallija mehāniķis Mārtiņš, kurš autosporta leģendu Sebastjanu Lēbu nomainīja pret augstāku līgu

Latvietis somu kompānijā

Esam pieraduši tevi saukt par Lēba mehāniķi, taču nu jau dažus mēnešus tu neesi rallijkrosa komandā un strādā jaunā vietā. Kā tā iznāca?

Specifikas maiņa. Jau pagājušās sezonas vidū es zināju, ka gribu iet projām un pamēģināt kaut ko jaunu. Rallijkrosā tomēr bija pavadīti 11 gadi, un vajadzēja kaut ko mainīt.

Aizgāji uz "Toyota" WRC rallija komandu. Viņi atrada tevi vai tu viņus?

Es viņus. Tas viss notiek ar pazīšanos – es zināju cilvēkus, caur kuriem varēja iziet uz "Toyota", un tā mēs viens otru atradām.

Droši vien savu lomu nospēlēja arī tavs CV un tas, ka tu biji strādājis kopā ar Lēbu?

Darba pieredze noteikti bija svarīga. Tas, kuram pilotam tieši tu esi bijis mehāniķis, varbūt nav tik svarīgi, tur vairāk skatās, kurā komandā esi strādājis. Būtiski bija arī tas, ka "Toyota" komanda patlaban paplašinās un meklē jaunus cilvēkus. Trāpīju īstajā laikā un īstajā vietā.

Ja paskatāmies "Toyota" komandas sastāvu, tad jāsecina, ka esi trāpījis īstā somu un igauņu kompānijā, jo vadība un braucēji ir no šīm valstīm – komandas šefs ir leģendārais somu rallists Tomijs Makinens, piloti ir somi Jari Mati Latvala, Esapeka Lapi un igaunis Ots Tanaks. Jāsāk mācīties somu valodu, ne?

Nav jau tik traki. Lai arī somu un igauņu komandā ir daudz – kādi 70 procenti –,darbinieku vidū diezgan plaši ir pārstāvētas arī citas valstis, piemēram, Lielbritānija, Vācija, Īrija, Polija, Čehija, Francija... Sacensību laikā viss tāpat notiek angliski, tāpēc nekādu diskomfortu nejūtu. Varbūt tikai garāžā vairāk ir dzirdama somu valoda.

Vai iznākumā komandā nav ziemeļnieciski vēsa gaisotne salīdzinājumā ar laikiem, kad strādāji kopā ar karstasinīgo Lēbu?

Lēbs galīgi nav karstasinīgs. Patiesībā viņš ir ļoti mierīgs džeks. Bet par somiem – jā, jaunā komanda ir īsta miera osta. Viss notiek bez īpašas steigas. Nevajag trakot, viss tāpat būs labi! Easy! Nav par ko satraukties!

Vai mehāniķim viegli pārslēgties no rallijkrosa uz ralliju?

Ir diezgan daudz atšķirību – pat nebiju iedomājies, ka to būs tik daudz. Rallijkrosā tu četras minūtes skaties, kas notiek trasē, pēc tam pusotru stundu skrūvē mašīnu. Savukārt rallijā no rīta uztaisi 15 minūšu servisu, un pēc tam septiņas stundas tev ir brīvas, jo mašīnu nav, tās ir trasē. Nu, labi, tā ir nosacīta brīvība, jo jāsagatavo rezerves daļas, taču tam gluži septiņas stundas nav vajadzīgas. Kaut ko pariktējies un sāc domāt, ko tagad darīt...

Un ko tad parasti dari?

Var aiziet kaut kur atlaisties un atpūsties, jo rīti mums ir agri. Jāceļas ap sešiem, reizēm pat ap pieciem, jo darbs servisa parkā notiek agri. Var arī skatīties translāciju no ātrumposmiem.

Un, ja redzi, ka tavs braucējs kaut kur nošķiļas, tad zini – būs darbs!

Jā, kad Latvala trāpīja pa akmeni, tur jau ekrānā viss bija skaidrs – varēju tikai nopūsties. Neko daudz jau tādos gadījumos palīdzēt nevar, jo rallijā visi servisa darbi ir stingri reglamentēti: no rīta 15 minūtes, pusdienā 30 minūtes un vakarā 45 minūtes. Un viss. Mehāniķiem jāpagūst šajā laikā visu izdarīt.

Droši vien nepieciešams perfekts komandas darbs, lai iekļautos tādos laika rāmjos?

Protams. Pirms servisa parka pienāk galvenais mehāniķis, kurš mašīnu ir jau apskatījis un apmēram zina, kādi darbi būs darāmi. Viņš arī zina, ko inženieri vēlas mašīnā pamainīt. Tad visu precīzi izrunā ar mehāniķiem – ko kurš darīs. Nekādas improvizācijas tur nav, tu dari to, kas ir pateikts.

Rallija specifika ir tā, ka visas trīs mašīnas nekad neierodas servisa zonā vienlaikus, vienmēr ir kaut kāda laika nobīde. Tāpēc vajadzības gadījumā var pieslēgties arī mehāniķi no citām mašīnām, lai palīdzētu. Katrai mašīnai ir četri mehāniķi, tātad kopā divpadsmit. Tikai šiem 12 cilvēkiem ir izsniegtas aproces, kas ļauj pieskarties mašīnai. Es patlaban esmu Latvalas mašīnas brigādē – labais aizmugurējais ritenis ir mana vieta.

Tātad, ja televizorā redzam, ka Latvala kaut kur sabojā labo aizmugurējo riteni, tad zinām – Mārtiņam būs darbs!

Jā, šepte būs! Ja kaut ko riktīgi sasit, tad, protams, pieslēdzas arī pārējie. Nav gluži tā, ka tas ir tavs ritenis un pats tiec galā! Bet mēs tikmēr iesim iedzert alu! Taču tā ir mana atbildības zona, un man tā ir jāpieskata.

Un, ja tas ritenis sacīkšu laikā nokritīs, tad visi zinās, kurš pie tā vainīgs...

Komandas vadība jau saka, ka vainīgos nemeklē, taču, protams, tā ir mana atbildība, lai tajā stūrī nenotiktu nekas tāds, kam nevajadzētu notikt. Pirmajos divos kopīgajos rallijos Latvala līdz galam netika. Korsikas rallijā viņš avarēja otrās dienas rītā, Argentīnā jau trešajā dopā un līdz servisam netika.

Tev ar to pašu sākās brīvdienas?

Nē, ko tu! Piesaistīja citām mašīnām. Mehāniķu aproču skaits ir ierobežots, tāpēc visi strādā nosvīduši. Ja tava mašīna avarē, tad mehāniķim ir pat smagāk, jo tevi pieliek pie abām pārējām mašīnām. Tātad nu jau tev jāstrādā nevis pie vienas, bet pie divām mašīnām. Apkārt staigā cilvēks bez aproces, tāds kā menedžeris, kurš skatās – ahā, tajā stūrī ir problēma, vajadzētu iesaistīt vēl vienu mehāniķi. Un tad mani izrīko, kur nu tobrīd vajag.

Mehāniķa kalendārs

Rallijkrosā visu nedēļas nogali mači notiek vienā un tajā pašā vietā, turpretī rallijs šajā ziņā ir mobilāks. Vai arī mehāniķiem ar tehnisko parku nākas ik pa brīdim pārkrāmēties?

Nē, tagad tehniskā parka konstrukcijas ir tik pamatīgas, ka tās tik vienkārši nav iespējams pārvietot. Trīs dienas uzstāda un trīs dienas nojauc. Cik zinu, agrāk gan bija izbraukuma servisi, tagad vairs nav – lai nebūtu tā, ka viena komanda to varbūt var atļauties, bet cita ne.

Vai no mehāniķa viedokļa starp ralliju un rallijkrosu ir atšķirības – teiksim, vienām mašīnām kaut kas lūst vairāk nekā otrām?

Nē, īpašu atšķirību nav. Taisnību sakot, kad gāju uz ralliju, biju iedomājies, ka tur būs kaut kas kosmisks un prātam netverams. Bet patiesībā tā nav. Izpildījums varbūt mazliet atšķiras, taču lielu atšķirību nav. Protams, ir nianses, un, ja kādreiz atkal būšu galvenais mehāniķis, kā biju rallijkrosa komandā, tad noteikti rallijā gūtās zināšanas izmantošu. Taču ir arī lietas, uz kurām varu skatīties ar vieglu izbrīnu – kādēļ jūs tā darāt, mēs rallijkrosā to darījām pavisam citādāk.

Ja tu savus novērojumus izklāstītu komandas šefiem, tos ņemtu vērā?

It kā jau ieklausās – ā, jūs rallijkrosā tā darījāt, ja? Taču jāņem vērā, ka rallija komanda ir liels mehānisms, turklāt rallija mašīnai atšķirībā no rallijkrosa tu nevari mainīt risinājumus tad, kad tev ienāk prātā. Turklāt rallija komandā ir daudz inženieru un dizaineru, kuri strādā pie mašīnas. Un, ja atnāks Lēba vai "Peugeot" mehāniķis un sāks stāstīt, kā vajag darīt, tad neko vairāk kā smaidu viņš neizraisīs. Kaut gan ir arī lietas, kur redzu, ka ir manī ieklausījušies un ņēmuši vērā. Taču tam visam, protams, ir nepieciešams laiks. Pagaidām es pats cenšos vairāk mācīties.

Ar komandas vadītāju, leģendāro somu rallija braucēju Tomiju Makinenu esi runājies?

Vienīgi tik daudz, cik darbā stājoties. Tas tomēr ir ļoti liels uzņēmums, un Makinenam ir gana daudz citu darīšanu, nevis uzklausīt mehāniķus.

Kāds ir mehāniķa darba režīms? Nākamās nedēļas nogalē būs Portugāles rallijs – kad tev jādodas ceļā?

Otrdien lidošu, trešdien būs tehniskā komisija, ceturtdien – šeikdauns (izmēģinājumi), un piektdien viss sākas. Svētdienas vakarā vai pirmdien lidoju vai nu mājās, vai uz bāzi Somijā, vai uz testiem. Korsikā, kur Latvala avarēja, rallijs vēl nebija beidzies, kad es jau sēdēju lidmašīnā. Jo servisa parka vakarā vairs nav – nākamais ir tikai finišs.

Tātad visu sezonu nav jādzīvojas tikai pa mačiem vai bāzi, ir laiks arī atbraukt uz Valmieru?

Jā, tas tad arī bija viens no iemesliem, kādēļ izvēlējos "Toyota", jo te var plānot savu darba grafiku. Nav tā, ka trīs mēneši jāsēž bāzē un jāskrūvē. Vismaz pagaidām viss izskatās ļoti demokrātiski.

Vai sacīkšu laikā tu kaut ko citu bez tehniskā parka vispār redzi?

Nē, neko. Ceļamies sešos, gulēt braucam desmitos. Svētdien tas viss beidzas, bet pirmdienas rītā es jau kāpju lidmašīnā, lai brauktu projām. Redzēs, varbūt sezonas beigās Austrālijā varēs sarunāt, lai paliktu tur kādu dienu ilgāk.

Gaisotne "Toyota" komandā atšķiras no tās, kas bija rallijkrosa komandā?

Atšķiras gan. Rallijkrosā mūsu bija mazāk, un bijām cits citam vairāk pierīvējušies. Tur komandā bija dānis, latvietis, zviedri, angļi, pa kādam francūzim. Rallija komandā ir ļoti daudz nacionalitāšu, un katrai ir savs raksturs. Pie Hansena Zviedrijā mēs bijām desmit cilvēki, bet "Toyota" strādā ap diviem simtiem – šķiet, visus kopā es pat neesmu redzējis. Pie Hansena visi varējām iet vakariņās kopā, bet "Toyota" to vienkārši nevar izdarīt, jo tad būtu jāīrē liels restorāns. Labi, visi nebrauc uz gonkām, taču arī sacīkstēs ir vismaz 50 vai 60 cilvēki.

Esmu ievērojis, ka rallija komandā visi vairāk vai mazāk ir sadalījušies pa nacionalitātēm. Vienā grupā čupojas somi, tad vācieši ar poļiem, atsevišķi angļi. Latvalas brigādē vairāk ir angļu, un es vairāk turos kopā ar viņiem.

Droši vien tev gribētos atkal tikt līdz galvenā mehāniķa postenim, kādā jau biji Hansena rallijkrosa komandā?

Jā, es nekad neesmu slēpis, ka nedomāju apstāties pie sasniegtā. Ir tik daudz, ko vēl neesmu sasniedzis. Piemēram, man nav pasaules čempiona titula rallijkrosā pilotiem. Kā komanda mēs 2015. gadā titulu izcīnījām, taču individuālo nedabūjām. Lai kur es ietu, es gribu vinnēt. Pērn rallijkrosā jau smējāmies – Sebastjanam bija piecas otrās vietas pēc kārtas, bet es taču nebraucu savākt pēc iespējas vairāk otro vietu. Man vajag tikai vienu vietu – pirmo!

Lēbam par pirmo vietu dod kausu, bet ko dod tev?

Man ir gandarījums par to, ka mašīna ir labi gājusi.

Vai ar pilotiem bieži komunicē par to, ko un kā labāk darīt?

Rallijkrosā es biju galvenais mehāniķis, tāpēc diezgan daudz runājām. Sezonas laikā gan tas īsti vairs nenotiek, vairāk pirmssezonā, būvējot mašīnu. Vēl viena atšķirība starp ralliju un rallijkrosu ir tā, ka rallijkrosā braucējam ir viena šasija, bet rallijā divas vai pat trīs. Pēc katra rallija mašīna tiek izjaukta līdz kaulam, un šajā procesā ir iesaistīti daudz cilvēku, tāpēc kāds regulējums var mainīties. Rallijkrosā, kā nu tu biji mašīnu sataisījis, tā arī visu sezonu brauca. Ņemot vērā, ka rallija komandā es neesmu galvenais mehāniķis, tad ar pilotiem runāt īpaši nesanāk – galvenais ir tas, kurš runā un pēc tam jau izkomandē pārējos.

Mašīnas izjaukšanā un salikšanā tu arī piedalies?

Izjaukšanā nē, taču uz salikšanu gan cenšos būt. Izjaukšana notiek uzreiz pēc rallija. Dzīvē tas izskatās tā: tagad braukšu uz Portugāles ralliju, bet pēc tam došos uz bāzi Somijā, kur sākšu skrūvēt to mašīnu, kas brauca iepriekšējā, Argentīnas, rallijā, lai varētu ar to piedalīties nākamajā, Sardīnijas, rallijā. Tikmēr jau būs atvesta tā mašīna, kas brauca Portugālē, un to bāzē mazgās un izjauks. Visas detaļas tiek nopietni pārbaudītas, jo atšķirībā no rallijkrosa sacīkšu distance ir daudz garāka.

No Priekuļiem līdz rallijam

Laikam jau nekur augstāk par WRC karjeras ziņā kāpt nav kur?

Publicitātes un tehnoloģiju ziņā rallijs tiešām ir visaugstāk. Rallijkross šajā ziņā īsti līdzi netiek, kaut gan sacīkšu dinamikas un pārskatāmības ziņā ir interesantāks. Rallijā jau tu kā skatītājs neko vairāk par diviem līkumiem neredzi. To, kurš bijis ātrāks, uzzini tikai vakarā viesnīcā, skatoties televizoru. Taču, neraugoties uz to, rallijā skatītāju ir ļoti daudz. Argentīnas rallijā vienā dopā bijuši 100 000 skatītāju! Astoņpadsmit kilometru garumā visa trases mala pilna ar cilvēkiem! Šajā ziņā rallijkrosam vēl tāls ceļš ejams, tur nevienā trasē pat tuvu 100 000 skatītāju nav bijis.

Par šosejas gonkām esi domājis?

Tas bija mans pirmais darbs vēl tepat Latvijā. Bet vairāk gan nekā nopietna šajā jomā nav bijis. Palaikam jau paskatos šosejas virzienā, taču tur viss ir tik tīrs un sterils... Pat nezinu, vai es to gribētu. Bet var jau būt, ka kādreiz vajadzētu pamēģināt. Kaut gan grūti pat iedomāties – kur. Latvijā nekā tāda nav, Vācijā ir Porsche gonkas, bet tie ir sērijveida auto, un fantāzijai tur nav kur izvērsties. Patiesībā jau arī rallijā fantāzijai nav daudz vietas atšķirībā no rallijkrosa, kur vari dot tai vaļu. Vecumdienām varētu atstāt V8 sēriju, kas norisinās Austrālijā.

Skatos, ka pie mājas tev stāv "Volkswagen". Kā "Toyota" mehāniķim tev nav jābrauc ar "Toyota"?

Nē. Bet, ja dotu, tad brauktu! Bāzē, Somijā, gan es braucu ar "Toyota". Tādā ziņā tur viss ir labā līmenī sakārtots – ir gan automašīna, gan dzīvesvieta.

Kā tu izvēlējies mehāniķa profesiju? Parasti jau tomēr puikas vairāk grib paši braukt, nevis skrūvēt dzelžus citiem...

Man tāda braukšanas posma nekad nav bijis. Tas kaut kā pat neinteresēja. Skrūvēšana pielipa no tēva, un jau bērnībā es zināju, ka būšu mehāniķis. Neko citu man nevajadzēja. Turklāt es gluži labi zinu, cik maksā braukšana augstā līmenī. Lai to pamēģinātu, man būtu jāpārdod visa sava iedzīve. Esmu redzējis pietiekami daudz cilvēku, kuri caur izpūtēju aizlaiduši gaisā savus īpašumus, tāpēc labāk palikšu pie skrūvēšanas, kas man labāk patīk. Varbūt kādreiz tīri hobijam uztaisīšu garāžā kaut ko pats priekš sevis, bet tas būs tīri plezīram. Taču, lai tiktu līdz tam, man vēl ir jāpamācās.

Mācījies tepat Priekuļu tehnikumā?

Jā, pabeidzu Priekuļus, pēc tam aizgāju uz Rīgas Tehnisko universitāti. Tur nomācījos tikai divus gadus, jo sapratu, ka inženieris es nebūšu. Tas sausums galīgi mani nesaistīja.

Andris Dambis no tevis neiznāktu?

Diez vai. Kaut gan... ko var zināt? Pieredze man tomēr ir uzkrāta diezgan liela. Taču ar tik detalizētiem aprēķiniem gan es noteikti nekad nenodarbošos, tas bija kaut kas šausmīgs. Beigās pabeidzu Rīgas Tehnisko koledžu.

Kādu brīdi pastrādāji arī parastā servisā vai arī uzreiz aizgāji uz autosportu?

Pašā sākumā es mazliet pastrādāju Valmierā servisā pie Latvijas autosporta leģendas Gundara Judeika. Paralēli tur pievērsos arī autošosejai, jo vienam klientam bija šosejas automašīna. Tas arī man ir bijis vienīgais ielas mašīnu serviss. Pēc tam aizgāju uz Rīgu un līmēju stiklšķiedras detaļas Andra Dambja "OSCar" mašīnām. Tas bija liels piedzīvojums – būt daļai no tā projekta. Tālāk jau bija brāļu Traubergu "TT Motosports".

Kad piedāvāja strādāt Hansena rallijkrosa komandā, nebija drusku bail pāriet tik augstā līmenī?

Īsti nesanāca nobīties, tas viss notika pakāpeniski. Viņiem ievajadzējās vēl vienu papildu mehāniķi, un mani paņēma uz vienu gonku. Tad kādu brīdi nevajadzēja, bet tad atkal ievajadzējās. Tā īsti nemaz nejutu, kā tas viss mani ievilka. Beigās jau bija tā, ka Zviedrijā gandrīz māju grasījās pirkt. Hansens man piedāvāja pārvest visu ģimeni uz Zviedriju un garantēt bankā kredītu mājas iegādei. Tomēr es kā kārtīgs latvietis nolēmu nekur nebraukt, man labāk patīk kaut reizi pāris nedēļās atbraukt uz Valmieru nekā dzīvot kaut kur citur.

Vai rallija pasaules čempionātā esi vienīgais latvietis?

Neesmu nevienu saticis. "Toyota" komandā noteikti neviena arī nekad nav bijis. Zinu, ka "Citroen" komandā nav, par pārējām grūti spriest. Rallijā atšķirībā no rallijkrosa mehāniķi arī sacensību laikā apkārt īpaši nestaigā un ar pārējiem nekomunicē.

Rallijkrosā gan tagad ir daudz latviešu. Ap 2009. gadu, kad es sāku, biju tur vienīgais, taču nu jau, kā dzirdēju, rallijkrosā esot kādi 14 latviešu mehāniķi.