Pirmo reizi vēsturē Eiropas čempionātā futbolā piedalīsies 24 izlases

24 komandas un uzreiz piecas debitantes

Pirms 2012.gada Eiropas čempionāta futbolā, kas norisinājās Polijā un Ukrainā, vēl nevienai izlasei šajā turnīrā nebija izdevies uzvarēt divas reizes pēc kārtas, bet togad to paveica Spānija. Šogad šī valsts vēlreiz var ieiet vēsturē, ne tikai izcīnot trešo titulu pēc kārtas, bet jau ceturto kopumā, kas arī nevienai izlasei līdz šim nav padevies. Ar trim Eiropas čempionu tituliem Spānija un Vācija šobrīd ir viena otrai līdzās. Tomēr arī Vācijai kā pašreizējai Pasaules kausa īpašniecei noteikti ir ambīcijas pierādīt savu spēku un pārrakstīt vēsturi kontinenta meistarsacīkstēs.

Tā kā šoreiz Eiropas čempionātā piedalīsies līdz šim nebijis skaits komandu, turnīrā ir uzreiz piecas debitantes - Velsa, Ziemeļīrija, Slovākija, Albānija, Islande. Tiesa, sacensību formātam paliekot nemainīgam ar 16 dalībniecēm, šīm valstsvienībām tikai labvēlīgas apstākļu sakritības rezultātā izdotos iekļūt kontinenta finālturnīrā.

Bez Eiropas čempionāta debitantēm kvalifikācijas turnīrā pārsteidza vairākas izlases, piemēram, Anglija, kas pēc fiasko 2014.gada Pasaules kausā spēja atkopties un nākamajā atlases ciklā izcīnīja desmit uzvaras tikpat mačos, droši iegūstot pirmo vietu savā apakšgrupā un ceļazīmi uz Franciju. Šobrīd šī talantīgā izlase bez Spānijas un Vācijas tiek uzskatīta jau kā viena no galvenajām pretendentēm uz kontinenta spēcīgākās valstsvienības godu.

Tikmēr finālturnīru debitante Ziemeļīrija pārsteidzoši bija labākā F apakšgrupā, apsteidzot Rumāniju un Ungāriju, kā arī pēdējā vietā palikušo Grieķiju. Tāpat negaidītu dalību Eiropas čempionātā nodrošināja Islande, kas, demonstrējot acij tīkamu futbolu, bija otrā A apakšgrupā, kur pēdējā vietā ierindojās Latvija, desmit spēļu laikā tiekot tikai pie pieciem punktiem. Šajās kontinenta meistarsacīkstēs noteikti pietrūks pašreizējās pasaules vicečempiones Nīderlandes, kas A grupā palika ceturtā.

Starp Eiropas čempionāta favorītēm jāmin arī turnīra saimniece Francija, kam kvalifikācijas ciklā nebija jāpiedalās. Šīs valstsvienības izredzes uz titula iegūšanu tiek vērtētas kā vienas no augstākajām, turklāt bukmeikeru kantoris "Sky Bet" šīs valsts iespējas vērtē kā "trīs pret vienu", kamēr Vācijai tās ir "četri pret vienu", bet Spānijai - "pieci pret vienu". Nedaudz tālāk ar "deviņi pret vienu" seko Anglija, savukārt vismazākās izredzes tikt pie Eiropas čempiones goda tiek pielīdzinātas Ziemeļīrijai - "500 pret vienu". Tiesa, vairumā ekspertu kā galvenās turnīra favorītes izceļ tikai trīs komandas - Franciju, Spāniju un Vāciju. Francūži iepriekšējo reizi par kontinenta čempioniem kļuva 2000.gadā, bet vēl reizi tituls izcīnīts 1984.gadā.

Arī ASV finanšu kompānija "Goldman Sachs" par favorīti šajā Eiropas čempionātā uzskata Franciju, jo, pēc tās aprēķiniem, šai komandai ir 23% lielas izredzes triumfēt turnīrā. Analītiķi kā galveno konkurenti mājiniekiem izceļ Spāniju.

Drošībai līdzekļi netiek taupīti

Francija tiesības rīkot šī gada Eiropas čempionāta finālturnīru ieguva pirms sešiem gadiem. Bez šīs valsts pieteikumu organizēt sacensības iesniedza arī Turcija un Itālija, kā arī Norvēģija un Zviedrija, kas futbola svētkus bija gatavas rīkot kopā. Dažus mēnešus pirms finālturnīra norises vietas nosaukšanas Norvēģija un Zviedrija savu kandidatūru atsauca, kamēr izšķirošajā cīņā piedalījās Francija, Turcija un Itālija. Pirmajā kārtā nepietiekamu balsu skaitu saņēma itāļi, bet izšķirošajā balsojumā francūži turkus apsteidza tikai par vienu balsi.

Neapšaubāmi lielu lomu nospēlēja arī tobrīdējais Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) prezidents Mišels Platinī, kurš ir Francijas futbola leģenda. Tiesa, šobrīd viņš vairs savus prezidenta pienākumus pildīt nevar, jo plašo korupcijas skandālu dēļ viņš ir saņēmis diskvalifikāciju no šī sporta veida. Tādējādi Platinī nebūs sastopams arī Eiropas čempionāta finālturnīrā, bet čempionu kausu uzvarētājiem pasniegs UEFA viceprezidents Anhels Marija Viljars no Spānijas.

Šajā Eiropas čempionātā spēles norisināsies desmit stadionos - Parīzē, Sendenī, Marseļā, Lionā, Lillē, Nicā, Tulūzā, Bordo, Sentetjēnā un Lansā. Mačs par zeltu notiks Francijas nacionālajā stadionā, kas atrodas Sendenī piepilsētā un kas var uzņemt nedaudz virs 81 000 cilvēkiem. Šajā arēnā norisinājās arī 1998.gada Pasaules kausa fināls, kad tieši Francija ar 3:0 pārspēja Brazīliju. "Stade de France" ir lielākais turnīra stadions, kamēr vēl virs 50 000 spējīgas uzņemt arēnas Marseļā (67 394), Lionā (59 286) un Lillē (50 186).

Ar valsts nacionālo stadionu "Stade de France" gan saistās arī kāds nepatīkams notikums. Tieši pie tā pagājušā gada novembrī notika vairāki teroristu organizēti sprādzieni, kad pārbaudes maču savā starpā aizvadīja Francija un Vācija. Kopumā šajos teroraktos tika nogalināti 130 cilvēki. Tieši rūpes par līdzīgiem atgadījumiem ir viens no iemesliem, kāpēc organizatori pastiprināti parūpējušies par drošību šajā finālturnīrā, jo par kārtību rūpēsies teju 100 000 policistu un apsargu. Arī daļa no 10 000 karavīru, kuri visā valsts teritorijā tika dislocēti pēc pagājušā gada džihādistu uzbrukumiem Parīzē, tiks izmantoti turnīra drošības stiprināšanai.

Aprīlī Francija apstiprināja 24 miljonus eiro lielu budžetu līdzjutēju zonu drošības nodrošināšanai.

Šajā Eiropas čempionātā bez vairākām zvaigznēm

Vienai no turnīra favorītēm Francijai šajā Eiropas čempionātā nāksies iztikt bez savas spilgtākās zvaigznes uzbrukumā Karima Benzemā, kurš izlasē nav iekļauts savstarpējo konfliktu dēļ - viņš bija iesaistīts šantāžas lietā pret valstsvienības biedru Matjē Valbuenā, turklāt uzbrucējam nav tās labākās attiecības ar galveno treneri Didjē Dešānu. Šajā pavasarī Benzemā kopā ar Spānijas grandu Madrides "Real" kļuva par UEFA Čempionu līgas uzvarētājiem. Francūžiem savās mājās notiekošajā turnīrā traumas dēļ nevarēs palīdzēt arī cits "Real" futbolists - aizsargs Rafaels Varāns, kā arī vēl viena spāņu kluba "Barcelona" aizsargs Žeremī Matjē. Vēl viens trieciens Francijai aizsardzības pozīcijās bija "Liverpool" futbolista Mamadū Sakho pieķeršana aizliegto vielu lietošanā. Tikmēr pirms diviem gadiem slavenais franču pussargs Franks Riberī paziņoja par savu gaitu noslēgšanu valstsvienībā, lai gan bijušas baumas par viņa iespējamo atgriešanos.

Bez Benzemā šajā Eiropas čempionātā nepiedalīsies vēl vairāki augstākā līmeņa futbolisti. Tā kā finālturnīram nespēja kvalificēties Nīderlande, līdzjutējiem būs jāiztiek bez veselas plejādes holandiešu futbolistiem - Minhenes "Bayern" pussarga Arjena Robena un Veslija Sneidera no Stambulas "Galatasaray", kā arī Mančestras "United" pārstāvja Deilija Blinda.

Savukārt Spānijas izlases sastāvā nav Madrides "Real" aizsarga Dani Karvahala, kurš UEFA Čempionu līgas finālā iedzīvojās savainojumā. Tikmēr šīs valstsvienības sastāvā nav iekļuvis Londonas "Chelsea" uzbrucējs Djegu Kosta, kā arī viņa kolēģis Fernando Torress no Madrides "Atletico", kuram ir grūti atgūt kādreizējo spozmi.

Savukārt pašreizējai FIFA pasaules ranga vicelīderei Beļģijai liels iztrūkums ir komandas kapteinis Vensāns Kompanī - Mančestras "Ciy" aizsargam bijusi savainojumiem bagāta sezona, un trauma liegs viņam piedalīties arī sacensībās Francijā. Itālijas valstsvienība šo Eiropas čempionātu nolēmusi aizvadīt bez diviem kolorītiem futbolistiem - pussarga Andrea Pirlo un uzbrucēja Mario Balotelli, kuri nav iekļauti valstsvienības sastāvā. Tāpat kontinenta meistarsacīkšu laukumos šovasar neredzēsim talantīgo itāļu pussargu Marko Verati, jo Parīzes "Saint-Germain" futbolists guvis traumu.

Tikmēr Anglijas valstsvienībā šajā Eiropas čempionātā savainojumu dēļ nespēlēs Londonas "Arsenal" uzbrucējs Denijs Velbeks, kā arī viņa komandas biedrs pussargs Alekss Oksleids-Čemberlens. Savukārt vēl viens "Arsenal" futbolists Teo Volkots palicis ārpus sastāva.

Par uzvaru finālturnīrā čempione var saņemt līdz pat 27 miljoniem eiro

Eiropas čempionātā katra valstsvienība saņems arī prāvas naudas prēmijas. Katra no 24 izlasēm par dalību vien iekasēs astoņus miljonus eiro, kamēr par katru uzvaru vienība tiks pie miljona eiro, bet par neizšķirtu - pie 500 000 eiro. Pārvarot apakšgrupu turnīru, katra komanda saņems vēl papildu pusotru miljonu eiro, bet, iekļūstot ceturtdaļfinālā, - 2,5 miljonus eiro, kamēr pusfinālā šī summa pieaugs līdz četriem miljoniem eiro.

Savukārt finālā sacensību čempione papildus saņems astoņus miljonus eiro, kamēr otrajā vietā palikusī - piecus. Ir sarēķināts, ka, uzvarot visus mačus apakšgrupā un pēcāk kļūstot par Eiropas čempioniem, uzvarētāji kopumā tiks pie 27 miljoniem eiro. Pirms četriem gadiem notikušajās meistarsacīkstēs šī summā bija mazāka - 23,5 miljoni eiro.

Viena no favorītēm Anglija uz finālturnīru vedīs šī Eiropas čempionāta jaunāko sastāvu - komandas 23 futbolistu vidējais vecums ir 25,39 gadi. Angļi uz Franciju atveduši arī turnīra jaunāko dalībnieku - 18 gadus un 224 dienas veco uzbrucēju Markusu Rešfordu, kurš šogad lieliski debitēja Anglijas granda Mančestras "United" rindās. Otra vecākā vienība ar 25,43 gadiem ir Vācija, bet pirmo trijnieku noslēdz Šveice - 25,57 gadi.

Savukārt turnīra vecākā komanda ir Īrija, jo tās spēlētāju vidējais vecums ir 29,39 gadi. Vecākais turnīram pieteikts futbolists ir Ungārijas valstsvienības vārtsargs Gabors Kiraljs, kurš čempionāta pirmajā dienā būs 40 gadus un 70 dienas vecs. Ungārs un īru vārtsargs Šejs Givens var kļūt par pirmajiem četrdesmitgadniekiem šo sacensību vēsturē, kuri piedalījušies kādā no turnīra spēlēm.

Šī Eiropas čempionāta garākais futbolists būs rumāņu vārtsargs Kostels Pantilimons, kura augums ir 203 centimetri, kamēr šī turnīra īsākais futbolists ar 163 centimetriem būs Lorenso Insinje. Savukārt vidējos rādītājos visgarākā izlase ar 186 centimetriem būs Zviedrija, kamēr īsākā - Spānija ar 180 centimetriem.

Eiropas čempionāts atgriežas sākuma punktā - Francijā

Ar Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) zīmi šis būs 15.Eiropas čempionāta finālturnīrs, bet Francija kontinenta meistarsacīkstes uzņems jau trešo reizi. Tieši šajā valstī 1960.gadā notika pirmais turnīrs, kas gan ilga tikai piecas dienas. Toreiz par spēcīgākajiem Eiropā tika kronēti PSRS futbolisti. Savukārt otro reizi francūži šāda līmeņa sacensības rīkoja 1984.gadā un tieši mājiniekiem turnīrā izdevās triumfēt.

Turnīra pastāvēšanas laikā finālā spēlējušas 12 dažādas komandas, no kurām pie titula vismaz vienu reizi tikušas deviņas. Nopelniem bagātākās ar trim kontinenta čempionu tituliem ir Spānija un Vācija, bet divus ieguvusi Francija. Pa vienai reizei galveno trofeju virs galvas cēlušas PSRS, Čehoslovākijas, Itālijas, Nīderlandes, Dānijas un Grieķijas izlases.

Savukārt spēlētāju individuālo sasniegumu ziņā joprojām nepārspēts ir amatā joprojām esošais, bet nežēlastībā kritušais UEFA prezidents Mišels Platinī, kurš 1984.gadā Francijas izlases labā turnīra gaitā guva deviņus vārtus. Kopš tā gada nevienā turnīrā viens futbolists nav pratis iesist vairāk par pieciem vārtiem.

Eiropas čempionāta finālturnīrā 24 komandas sadalītas sešās apakšgrupās pa četrām katrā. Izslēgšanas turnīra pirmajai kārtai jeb astotdaļfinālam automātiski kvalificēsies divas labākās izlases, kā arī tajā iekļūs četras labākās trešo vietu ieguvējas.

Šajā Eiropas čempionātā kopumā tiks aizvadīta 51 spēle, kamēr pirms četriem gadiem, kad turnīrā piedalījās vēl 16 izlases, kopumā tika aizvadīts 31 mačs.

Visas Eiropas čempionāta spēles pārraidīs Latvijas Televīzijas (LTV) 7.kanāls, turklāt 45 no 51 spēles būs iespējams vērot tiešraidē.

Eiropas čempionāta futbolā apakšgrupu sastāvi:

- Francija, Rumānija, Albānija, Šveice;

- Anglija, Krievija, Velsa, Slovākija;

- Vācija, Ukraina, Polija, Ziemeļīrija;

- Spānija, Čehija, Turcija, Horvātija;

- Beļģija, Itālija, Īrija, Zviedrija;

- Portugāle, Islande, Austrija, Ungārija.