Šķēps galīgi nelido. Rolands Štrobinders neiekļūst Rio finālsacensībās
Rolanda Štrobinderam Rio olimpiskās beidzās jau pēc trim metieniem kvalifikācijā.
2016. gada 18. augusts, 03:22

Šķēps galīgi nelido. Rolands Štrobinders neiekļūst Rio finālsacensībās

Jauns.lv

Latvijas šķēpmetējs Rolands Štrobinders trešdien nespēja izcīnīt vietu Riodežaneiro olimpisko spēļu finālā.

Kvalifikācijas sacensībās A grupā Štrobinders pirmajā mēģinājumā šķēpu meta 76,76 metru tālumā, otrais piegājiens netika ieskaitīts, bet trešajā metienā rezultāts tika uzlabots par 97 centimetriem.

Lai iekļūtu finālā sportistiem šķēps jāraida tālāk par 83,00 metriem vai jābūt 12 labāko pulkā.

Štrobinders ar 77,73 metriem savā kvalifikācijas grupā palika 14.vietā, tādējādi neiekļūstot finālā.

Tālāk par 83 metriem meta četri šķēpmetēji, bet vistālākais raidījums padevās vācietim Juliānam Vēberam, kura rezultāts bija 84,46 metri.

Plkst.3.55 pēc Latvijas laika kvalifikācijas sacensības sāks šī gada Eiropas čempions Zigismunds Sirmais.

Sirmais jūlija sākumā notikušajā Eiropas čempionātā šķēpu raidīja 86,66 metru tālumā, kļūstot par kontinenta čempionu.

Līdz tam Sirmā lielākie panākumi bija uzvaras Eiropas U-20 un Eiropas U-23 čempionātos, kā arī divas bronzas medaļas Pasaules studentu spēlēs.

Vēl maija beigās Sirmais nespēja pārsniegt 72 metru atzīmi, tomēr jūnijā viņš pēkšņi sasniedza sportisko formu - vispirms "Ventspils šķēpos" izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu (83,00 metri), šķēpu raidot 83,95 metru tālumā, turklāt arī katrās nākamajās sacensībās viņš bija tālāks par 80 metriem.

Štrobinders olimpisko spēļu normatīvu izpildīja pērn "Rīgas kausu" sacensībās, kad šķēpu raidīja 83,37 metru tālumā un uzrādīja jaunu personisko rekordu. Janvārī viņš tika atzīts par pērnā gada Latvijas labāko vieglatlētu.

Šosezon savu labāko rezultātu Štrobinders uzrādīja jūnija vidū, kad Jāņa Lūša kausa izcīņā šķēpu raidīja 81,76 metru tālumā.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas šķēpa metēja Madara Palameika otrdien ar pirmo metienu izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu fināla normatīvu, bet Sinta Ozoliņa ieņēma 14.vietu un kā otrā palika aiz finālistu strīpas.

Visa kaluma olimpisko spēļu medaļas ir Jānim Lūsim. Tokijā 1964.gadā Lūsis tika pie bronzas, bet pēc četriem gadiem Mehiko tika kronēts par čempionu, bet vēl četrus gadus vēlāk latvietis izcīnīja sudrabu. Tāpat olimpisko spēļu čempiona tituls šķēpa mešanā ir Dainim Kūlam, kurš uzvarēja 1980.gada Maskavas olimpiskajās spēlēs.

Tāpat olimpiskajās spēlēs pie medaļām tikušas divas Latvijas šķēpa metējas, kuras pagājušajā gadsimtā arī bija spiestas startēt zem Padomju Savienības karoga. 1956.gadā Melnburnā par olimpisko čempioni tika kronēta Inese Jaunzeme, bet četrus gadus vēlāk Romā viņas panākumu atkārtoja Elvīra Ozoliņa.

Savukārt neatkarīgās Latvijas laikā pašmāju sportisti izcīnījuši divas sudraba godalgas. 2004.gadā Atēnās to iespēja Vadims Vasiļevskis, bet pēc četriem gadiem viņa panākumu atkārtoja Ainārs Kovals.

Riodežaneiro olimpiskās spēles noslēgsies svētdien.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA