Mūziķe Magda: "Es pārtulkoju gleznas mūzikā"
Magda ir uzaugusi Atēnās, studējusi Ņujorkā un izpilda mūziku dažādās valodās, atzīstot, ka katrā no tām dziedot viņa jūtas citāda.
2016. gada 26. oktobris, 12:33

Mūziķe Magda: "Es pārtulkoju gleznas mūzikā"

Jauns.lv

Atēnās uzaugusī, Ņujorkā studējusī un dažādās valodās muzicējošā dziedātāja Magda Gianniku ir apvienības Banda Magda sirds un dvēsele. 29. oktobrī gaidām viņu Rīgā pasaules mūzikas festivāla Porta koncertā.

Losandželosas Mazās Tokijas rajonā mītošajā necilajā, japāņu ēstuvju iespiestajā, taču džeza mīļiem labi pazīstamajā klubā Blue Whale iesteidzas enerģiska būtne vārdā Magda Gianniku. Apvienības Banda Magda soliste, kura, tikko veikusi tālu ceļu no koncerta Fīniksā, Arizonas štatā, jau pēc mirkļa ar akordeonu rokās un basām kājām piesit ritmu grupas un tās muzikālo viesu kopmēģinājumā. Ne velti Banda Magda nosaukta viņas vārdā – Magda ir tās stūrmane šā plašākajā vārda nozīmē.

Oktobra beigās grupas koncertgrafikā, kas ietver jaunu pilsētu teju katru pārdienu, tiks atzīmēta arī Rīga, kur pasaules mūzikas festivāla Porta ietvaros Banda Magda ar muzikālu piedzīvojumu sveiks Latvijas klausītājus. Magda brīdina, ka koncerta apmeklētājiem vajadzētu būt gataviem dziedāt, dejot, plaudēt, atbrīvoties un just, jo priekšnesums būšot īpaši interaktīvs.

Izdevusi divus ārkārtīgi veiksmīgus mūzikas albumus – debijas plate iekļauta pasaules mūzikas topu sarakstos, savukārt otrais albums producēts Grammy balvas ieguvēju Maikla Līga un Faba Duponta vadībā, – Banda Magda jau tuvākajā laikā nāks klajā ar trešo albumu Tigre. “Tā būs galvenokārt oriģinālmūzika, bet arī divas argentīniešu un brazīļu kompozīciju kaverversijas. Katra dziesma apraksta kādu baiļu veidu, un albuma mērķis ir atraisīt šos dažādos baiļu līmeņus. Pēdējā dziesma ir himna cilvēka patībai – tā aicina sevi mīlēt, novērtēt un nebaidīties būt sev pašam. Albums tapis trīs gadus, tas ir ļoti ambiciozs projekts ar gandrīz 60 viesu piedalīšanos. Esmu patīkami satraukta!” sajūsminās Magda.

Viņa studējusi filmu mūzikas kompozīciju leģendārajā Bērklijas mūzikas koledžā un sarakstījusi mūzikas celiņus ne vienai vien mākslas un animācijas filmai. Izgājusi plašākos TV ūdeņos, iedziedot duetu seriāla Louie muzikālajam pavadījumam kopā ar amerikāņu kulta komiķi Lūisu Sēkeli, pazīstamu arī kā Luisu Sī Kei. Stāstot par atšķirībām savas un filmu mūzikas komponēšanā, Magda uzsver: “Tas patiesībā ir pavisam citādāks process. Kad rakstu mūziku, vienlaikus domās veidoju savu filmu. Ja tā ir cita cilvēka filma, komponists nav tajā iesaistīts tik tieši. Bet atslēga ir kļūt iesaistītam, iejusties tā, it kā tu šo filmu būtu radījis, jo tad tu vari piekļūt varoņiem un viņu jūtām.”

Kāda, Magdasprāt, ir pasaules mūzikas vieta mūsdienu pasaulē? “Mūziku iedalīt kategorijās kļūst arvien sarežģītāk, un, iespējams, tas ir arī bezjēdzīgi. Tas, kam mēs ticam, ir autentiskums, unikalitāte, sava identitāte. Ticība savai unikālajai esībai neiet kopā ar kategorizāciju! Globalizācijas sekas ir tādas, ka piederībai vairs nav vienas konkrētas krāsas – tā nav tikai zila, rozā vai oranža, to veido krāsu mozaīka, glezna. Katra personība ir glezna, un mūzika arī ir glezna, tai ir tik daudz sastāvdaļu, kas nāk no lietām, ko mīlam un apbrīnojam, kas mūs iedvesmo. Manuprāt, tas ir skaisti.” Magda pati uzaugusi Atēnās, studējusi Ņujorkā un izpilda mūziku dažādās valodās, atzīstot, ka katrā no tām dziedot viņa jūtas citāda. “Man pat šķiet, ka jūtos un kustos citādāk. Piemēram, grieķu un spāņu valodā patskaņi ir ļoti atvērti, tie dod atvērtāku sajūtu arī dziedātājam. Savukārt franču valoda ir nedaudz aizvērtāka, tā rada intimitāti, ķermeņa valoda kļūst noslēpumaināka. Tad, kad dziedu es, katra valoda iziet arī caur manu personīgo filtru, jo katrā valodā man ir neliels akcents… Tagad pat manā dzimtajā grieķu valodā.”

Kad nonākam pie mūzikas rakstīšanas procesa un jautājuma, kur mūzika rodas, Magda, šķiet, uz mirkli iegrimst meditācijā: “Man mūzika parasti nāk no dzīves pieredzes, tā nāk no kaut kā, ko man par visām varītēm nepieciešams izpaust – vai tā ir priecīga emocija, vai skumja, vai arī vienkārši ļoti spēcīga. Parasti tā parādās krāsas vai gleznas formā, es it kā pārtulkoju gleznu mūzikā. Pašā sākumā ir sajūta un attēls – un tad tas kļūst par mūziku.”

Žanete Skarule, žurnāls “Pastaiga”/ Publicitātes foto