“Aizvedīšu vecās bikses uz laukiem, gan tur novalkās...” Izplatīta tendence – apgrūtināt citus ar nevajadzīgām mantām

Burku kalni, sen nelietotām drēbēm piebāzti skapji un plaukti, kas ieliekušies no padomju laika grāmatu smaguma – šī ir bieža aina privātmājās un arī dzīvokļos Latvijas laukos. Un daļa mantu visbiežāk tur ir ne tikai mājā dzīvojošo cilvēku īpašums, bet arī viņu radinieku - mazos pilsētu dzīvokļos mītošo pieaugušo bērnu vai citu radinieku lietas. “Lauku mājas nav noliktava,” Latvijā populāro tendenci komentē organizēšanas konsultante Daina Dzene (Instagram.com/dainas_majas.sajuta/). “Aizvešana uz laukiem ir ļoti bieža atruna, kad nespējam pieņemt apzinātus lēmumus par sev piederošiem priekšmetiem.”

Taču lauku mājām nevajadzētu būt vietai, uz kuru aizvest savas atliktās izvēles. “Jo bieži, kārtojot savas mājas, mēs zinām, ka mums šo lietu nevajag, bet no tās atbrīvoties ir žēl. Un tā mēs savu neizlēmību attaisnojam ar labu nodomu – aizvedīšu uz laukiem, jo gan jau kādam noderēs.” Šādos mirkļos Daina iesaka godīgi sev atbildēt – vai tiešām noderēs, un kurš tieši to izmantos? Viņas pieredze liecina, ka visbiežāk šīs lietas tā arī paliek, stāvot skapjos un pažobelēs. “Tie ir mūsu atliktie lēmumi, kurus atkal ieraugām, kad veicam kārtošanu savās lauku mājās,” viņa saka.

“Jā, tā ir klasika! Domā, ka “laukos noderēs”, bet patiesībā - lauku mājās tiek radīta nekārtība uz pilsētas māju kārtības rēķina,” piekrīt kārtošanas konsultante Asja Doļegnovska (Instagram.com/asja.dolegnovska/). Viņa aicina katru, kam ir vecāku vai citu radinieku lauku mājas, būt drosmīgam un pieņemt lēmumu par nevajadzīgo mantu atbrīvošanos jau uzreiz, savās mājās. No mantām vajadzētu atbrīvoties atbildīgi, nevis vest tās uz lauku mājām. “Jo, atliekot šo lēmumu jeb aizvedot nevajadzīgās mantas uz laukiem, pienāks tāds brīdis, kad pieaugušie bērni attapsies, stāvot pie milzīgas nevajadzīgo un nu jau nederīgo lietu noliktavas lauku mājās. Un tad veikt šķirošanu būs daudz laikietilpīgāk un grūtāk, jo arī saņemties uz to nav viegli.”

Daina Dzene min uzskatāmu piemēru: “Bieži par apģērbu sakām, ka žēl izmest, aizvedīšu uz laukiem, gan tur novalkāšu. Bet uz laukiem parasti braucam brīvdienās. Un diezin vai tur vajag septiņus bikšu pārus un tikpat džemperu. Parasti pēc brīvdienām šīs drēbes izmazgājam un velkam atkal, tā lietojot tikai vienu līdz divus komplektus.”

Racionāli raudzīties uz šo situāciju iesaka arī mājas kārtošanas konsultante Vita Anspoka (Instagram.com/vita_cosyhome/). “Ja kāda manta ir izrādījusies nevajadzīga tagad, visticamāk, to nevajadzēs arī vēlāk. Tā tikai aizmirsta nevajadzīgi aizņems vietu. Diez vai brīdī, kad bērniem ko ievajadzēsies, viņi trauksies n-tos kilometrus pēc tās uz laukiem.”

Protams, lēmumu pieņemt no kādas lietas atbrīvoties, var nebūt viegli. Taču tas nedod tiesības šo atbildību novelt uz saviem tuviniekiem. “Pēc gadiem, kad kārtosim lauku mājas, dusmosimies, cik vecākiem visa kā ir daudz. Un ieraudzīsim sevis savesto,” aizdomāties par iespējamo nākotnes scenāriju iesaka Daina Dzene, akcentējot vēl citu paradumu, kura dēļ lauku mājās riskējam sataisīt nepatīkamu haosu. “Mēs mēdzam grēkot, ka savedam no savām pilsētas mājām burku maisus, olu kastītes, maisiņus utt. Atbraucam un vienkārši noliekam to visu priekšnamā vai istabā. Aicinu tevi, ja esi ko atvedis, aiznes un izkrāmē šīs lietas tām paredzētajā vietā. Aiznes burkas uz pagrabu, maisiņus noliec pie maisiņiem. Jo var gadīties, ka nākamajā reizē, kad atbrauksi, tie maisi stāvēs turpat, kur tos noliki. Neapgrūtini vecākus ar atvesto, palīdzi nolikt visu vietā,” aicina speciāliste.

“Mūsu vecāki ir pelnījuši dzīvot brīvu dzīvi savās lauku mājās, nevis vēl tās dalīt ar bērnu atvestajām, bērniem nevajadzīgajām mantām,” par savu tuvo cilvēku labsajūtu padomāt iesaka Asja Doļegnovska. Protams, ne visi tuvinieki atklāti teiks, ka šīs mantas viņus apgrūtina un viņiem nav patīkami, ka mājas pamazām pārvēršas veco lietu “kapsētā”.

Vita Anspoka dod padomu nevilkt garumā un atbrīvoties no lietām uzreiz, tiklīdz tās mums vairs nekalpo. Un nemeklēt tām pagaidu vietu ne lauku, ne dārza mājās, ne garāžās. Turklāt mūsdienās ir plašas iespējas, ko darīt ar lietām, kuras pašam vairs nav vajadzīgas. Labdarības veikali "Otrā elpa" un citi, tekstila konteineri, nodošana tekstila pārstrādei, piemēram, apģērbu veikalā "H&M", labdarības grupas sociālajos tīklos - "atbrīvoties no lietām" nebūt nenozīmē tās vienkārši izmest atkritumos.

“Atceries, ka lauki un dārza māja nav noliktava. Tā visbiežāk ir tava miera osta, kur gūt enerģiju un atvilkt elpu no ikdienas skrējiena,” rezumē mājīguma eksperte Daina Dzene.