foto: Shutterstock
Karš Ukrainā, karalienes nāve, Īlons Masks – ko pareģoja Nostradams, un kāpēc šie “pareģojumi” joprojām gūst atzinību? 
Cita pasaule
2022. gada 12. oktobris, 05:51

Karš Ukrainā, karalienes nāve, Īlons Masks – ko pareģoja Nostradams, un kāpēc šie “pareģojumi” joprojām gūst atzinību? 

Jauns.lv

Mišels de Nostradams dēvēts ne tikai par izcilāko gaišreģi cilvēces vēsturē, bet arī par bezkaunīgu blēdi, nekrietnu šarlatānu un viltīgu krāpnieku, kurš guvis labumu no cilvēku lētticības. Savos pareģojumos Nostradams uzrakstīja pavisam 942 četrrindes, kas tika apvienots grupās – centūrijās. Pareģojumi, kas rakstīti renesanses laikmeta franču valodā, aptver laika periodu no 1555. līdz 3797. gadam.

Lai gan pašpasludinātais gaišreģis izteicis daudz pareģojumu, un daudz arī kļūdījies, vēl aizvien ir cilvēki, kas seko Nostradama rakstītajam, interpretējot viņa citātus un pielīdzinot mūsdienu notikumiem.

Nostradama rakstītais pirms teju 500 gadiem nu tiek izmantots, lai prognozētu Eiropas apokalipsi. Šīs prognozes pamatā ir citāts: "Septiņi mēneši Lielā kara, ļaudis miruši no ļauniem darbiem. Ruāna nepadosies karalim,” vēsta “The Guardian”. 

Nostradama “daiļrades” cienītāji un sekotāji šo citātu interpretē, sasaistot ar Krievijas karu Ukrainā, kas varētu eskalēties līdz trešajam pasaules karam. 

“The Daily Star” futuroloģiskais korespondents sniedz saprātīgu padomu: "Septiņu mēnešu termiņš konfliktam sākotnēji var šķist iemesls svinībām, taču, ņemot vērā valstu, tostarp Amerikas un Krievijas, šausminošo kodolarsenālu, iespējams, labāk ir kļūdīties, ievērojot piesardzību.”. 

Iespējams, Nostradams nav uzticamākais nākotnes “ceļvedis”, taču tiek uzskatīts, ka viņa četrrindes, kas 1555. gadā publicētas kā pravietojumi, pareģojušas britu karaļa Čārlza I nāvessoda izpildi, Lielo Londonas ugunsgrēku, Franču revolūciju, Napoleona un Hitlera krišanu, 11. septembra uzbrukumus, 2015. gada masu slepkavības Parīzē un citus zīmīgus notikumus. 

Mūsdienās, protams, Nostradams ir tikai literārs fenomens. Pagājušajā mēnesī grāmata ar viņa šķietamo pareģojumu interpretācijām ierindojās “Sunday Times” bestselleru saraksta augšgalā pēc tam, kad, šķiet, tika pareģots, kad mirs karaliene Elizabete II. 

Cilvēki vēl aizvien turpina interpretēt Nostradama pravietojumus, cenšoties aptvert tuvojošās katastrofas.

Piemēram, viņa piebilde, ka "cilvēks ēdīs cilvēku", jo "kviešu bušelis kļūs tik augsts", tiek uzskatīta par norādi uz Ukrainas labības eksporta pārtraukšanas postošajām sekām. 

Nostradama “maģija” ir tāda, ka viņa rakstīto var interpretēt tūkstošiem dažādos veidos un attiecināt uz dažādiem laikiem. Piemēram, ir cilvēki, kas uzskata, ka Nostradams arī paredzēja klimata krīzi, kad viņš rakstīja: "Četrdesmit gadus varavīksne nebūs redzama. Četrdesmit gadus tā būs redzama katru dienu. Sausā zeme kļūs vēl sausāka, un būs lieli plūdi, kad tā būs redzama."

Īpašu uzmanību Nostradam sekotāju vidū piesaistījis arī 5/23 pareģojums jeb četrrinde: “Divi pretendenti apvienosies kopā. Kad lielākā daļa citu apvienosies ar Marsu. Āfrikas līderis bailēs trīcēs. Divkāršo aliansi šķels flote." Grāmatas “Pilnīgi nākotnes pareģojumi” autors Mario Rīdings savā 2006. gadā izdotajā grāmatā šo “pareģojumu” uztvēra, kā norādi par divu pasaules lielvaru apvienošanos, lai apkarotu globālu karadarbību. 

Tikmēr nesen šo interpretāciju apšaubīja Rīdinga dēls Laurijs, kurš nepārprotami turpina ģimenes darbu, lai interpretētu Nostradama pareģojumus atbilstošus mūsdienu pasaulei. Viņš uzskata, ka "Āfrikas līderis" ir atsauce uz Dienvidāfrikā dzimušo tehnoloģiju miljardieri Īlonu Masku un viņa plāniem kolonizēt Marsu.

Nostradam noslēpumainie pareģojumi visos laikos ir kārdinājuši izskaidrotājus un radījuši pretrunas. Konkurentu vidū Nostradamam bija vēl kāda priekšrocība – viņš izmantoja noteiktu konstrukcijas principu, proti, neiziet pārāk tālu no pareģošanas aizsega, izteikties neskaidri, minot konkrētus vārdus un šķietamus datus, kas varēja nozīmēt visu, bet patiesībā neizpauda neko.