Kritiens uz ielas un vairākas nedēļas komā - kādas bija Ausmas Kantānes pēdējās dienas

"Pietrūkst ikdienas mirkļu, kas veido mūsu dzīvi…" vissāpīgāk šķiršanos pārdzīvo viņas sirdsdraudzene ārste Ingrīda Circene, kas arī žurnālam pastāstījusi par aktrises dzīves pēdējām nedēļām.

Pēkšņas veselības problēmas, kas aktrisi piemeklēja maija vidū, nespēja atrisināt pat viņas tuvākais cilvēks – ārste Ingrīda Circene, ar ko beidzamos trīs gadus Kantāne dzīvoja kopā un kura rūpīgi uzpasēja Ausmu gan kā mediķe, gan draugs. Ingrīda šogad vēl paguva aizraut Ausmu beidzamajā kopīgajā ceļojumā, abas izpriecājās par skaisto pavasari Sicīlijā, vēl nesen Jaunajā Rīgas teātrī noskatījās izrādi "Ekspedīcija Jāzeps", bet nu viņa aizgāja, atstādama tikai atmiņas par saviem dzirkstošajiem smiekliem. Kad pērn 10. novembrī Ausmai pienāca 80. jubileja, viņa solījās radus un draugus ciemos gaidīt pavasarī... Visi sanāks. Atvadīties.

Liktenīgs kritiens uz ielas un vairākas nedēļas komā

Ingrīda Circene aizvien nespēj pieņemt, ka viņas dārzā kopīgi stādītās puķes, šai vasarā ziedēdamas, atgādinās par Ausmu, kura omulīgajā virtuvē vairs neienāks, kura nesabužinās suni Grāfu un neteiks: “Ejam staigāt!” Pēdējie ziedi, ko abas sastādīja, bija krāsainas atraitnītes. “Par viņas darbiem runās kolēģi, mākslas zinātnieki un vēsturnieki, bet es esmu zaudējusi tuvu draugu. Man pietrūkst viņas dzīvesprieka, dzirkstošo joku, sarunu par mākslu, dzīvi, politiku. Pietrūkst ikdienas mirkļu, kas veido mūsu dzīvi,” Ausmas Kantānes nāves dienā atzina Ingrīda Circene, kura visu dienu aizvadīja raudādama.

“Tas bija liktenis,” nopūzdamās "Kas Jauns" saka Ingrīda, pēc kuras domām, Ausma burtiski aizsaukta viņsaulē. “Viņas veselība bija vislabākajā kārtībā. Ausma regulāri tika izmeklēta, pārbaudīta. Viņu uzraudzīja labākie ārsti; ja bija nepieciešami medikamenti, Ausma dabūja labākos no labākajiem. Kad sarunājāmies par nāves un mūžības tēmām, Ausma to uz sevi neattiecināja, jo jutās vesela, stipra un taisījās tik dzīvot un dzīvot.

Visu laiku pavadījām kopā manā mājā, bet tad pēkšņi vienu dienu Ausma aizbrauca uz savu dzīvokli Rīgā. Viņa bija sajaukusi datumus, kad ir izrāde Dailes teātrī, uz ko kopā plānojām doties. Tā bija citu dienu. Aizbraucu pie viņas, pasēdējām Ausmas dzīvoklī, parunājāmies, es posos mājās un saucu līdzi arī viņu. Bet Ausma atrunājās – no rīta vēl pilsētā esot kādas darīšanas, kas jānokārto. Uz Pārdaugavu pie manis solījās braukt, kad darāmais būs paveikts. Tā arī Ausma mājās neatgriezās,” nopūšas Ingrīda.

Pēkšņi Ausma viņai piezvanījusi, teikdama, ka Rīgā uz ielas neveiksmīgi kritusi un stipri sasitusi galvu. “Teica, ka kritiena brīdi neatceras, bet tas bijis uz līdzenas vietas, nekādu šķēršļu it kā nav bijis. Ar “ātrajiem” Ausma bija aizvesta uz Stradiņiem. Pēc izmeklēšanas viņa man zvanīja, sacīdama, ka slimnīcā palikt negribot, ka gaidīs, kad es atbraukšu pakaļ un vedīšu mājās. Tā bija mūsu beidzamā saruna. Jo Ausma, kas grasījās sakrāmēt savas mantas un ziņot, kad varu braukt pie viņas, man vairs nepiezvanīja. Uz maniem telefonzvaniem neatbildēja ne pirmo, ne otro, ne trešo reizi.

Sazvanīju medmāsu un uzzināju, ka Ausmas stāvoklis pēkšņi pasliktinājies un viņai jau tiek veikta operācija. Pēc šīs operācijas viņa tā arī vairs nebija spējīga sarunāties. Vairākas nedēļas slimnīcā pavadīja komas stāvoklī. Kritiena sekas izrādījās neatgriezeniskas,” caur asarām stāsta Ingrīda. Ausmu slimnīcā viņa redzēja dienu pirms aiziešanas. “Gāju pie viņas katru dienu bez izņēmuma. Cerēju, ka Ausma mani dzird, kaut uztveršanas pazīmes bija pavisam minimālas. Bija brīži, kad šķita – viņa pasmaida. Visos iespējamos veidos centos atsaukt Ausmu atpakaļ. Sarunājos ar viņu, lasīju priekšā grāmatas, ik dienu nesu ziedus – smaržīgās dzejnieku narcises, maijpuķītes, ceriņus. Oža un arī dzirde ir maņas, kas šādos gadījumos aizsūta līdz smadzenēm informāciju par atmiņām, un tādējādi var efektīgi palīdzēt atgriezt cilvēku no bezsamaņas stāvokļa. Šī iemesla dēļ Ausmai uz slimnīcu nesu pat viņas mīļākās smaržas. Diemžēl nekā. Un tad svētdienas rītā pēkšņi saņēmu ziņu, ka Ausma ir aizgājusi,” pārdzīvo Ingrīda Circene.

Circenes atmiņas par abu draudzību 20 gadu garumā, dzīvi zem viena jumta kā "divām princesēm" un daudz ko citu lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!